Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.
Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.
Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.
Kādas tad ir būtiskākās tabakas izstrādājumu kontrabandas, nelegālas ražošanas un tirdzniecības negatīvās sekas?
- Mazāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā
- Tirdzniecībā nokļūst apšaubāmas kvalitātes produkti, kas bieži vien ir ražoti antisanitāros apstākļos ar nepārbaudāmu izejvielu sastāvu.
- Palielinās draudi drošībai – nelegālā ražošana un tirdzniecība ir nozīmīgs starptautisku noziedzīgu grupējumu ienākumu avots.
- Tiek veicināta korupcija un apdraudēts tiesiskums.
- Nepilngadīgas personas var vieglāk piekļūt tabakas un nikotīna izstrādājumiem.
- Šādi neregulēti un nezināmas kvalitātes produkti mazina sabiedrības veselības politikas efektivitāti, un smēķētāji izvēlas lētākās kontrabandas cigaretes salīdzinoši labāku produktu vietā.
- Tiek grauta konkurence un kropļota legālā uzņēmējdarbība. Ap 10–12% pasaulē patērēto tabakas izstrādājumu ir kontrabandas vai viltojumi, un valstis nodokļos neiegūst apmēram 45 miljardus eiro nelegālās tirdzniecības dēļ.
Latvija ik gadu zaudē vismaz 48 miljonus eiro
Saskaņā ar KPMG jaunākā pētījuma datiem, cigarešu nelegālā tirdzniecība 2021. gadā radīja Eiropas valstīm vairāk nekā 10 miljardu eiro zaudējumus neiegūto nodokļu ieņēmumu dēļ, tostarp Latvijas ekonomika zaudēja vismaz 48 miljonus eiro. Eiropas Savienībā uztraucoša tendence ir cigarešu viltošanas pieaugums – viltojumu īpatsvars 2021. gadā pieauga par 19,3%, sasniedzot 12,3 miljardus cigarešu, augstāko līmeni kopš 2006. gada. Baltijas valstīs gan kā būtiskākā problēma saglabājas cigarešu kontrabanda no Baltkrievijas, kur vidējā cigarešu paciņas cena bija vien 54 centi.
Savukārt pētījumu aģentūras “Nielsen” veiktais starptautiskais cigarešu patēriņa pētījums parāda, ka cigarešu kontrabanda Latvijā saglabājas visai augstā līmenī un pēdējos piecos gados teju par katru piekto Latvijā patērēto cigareti netika samaksāts Latvijas akcīzes nodoklis. Piemēram, 2022. gada trešajā ceturksnī 17,8% Latvijā patērēto cigarešu bija bez Latvijas akcīzes nodokļa markām, tostarp 11% bija ražotas Baltkrievijā un vismaz 3,8% bija viltotas. Tā kā lielākā daļa kontrabandas cigarešu Latvijā tiek ievesta no Baltkrievijas, Latgalē, īpaši Daugavpilī, kontrabandas cigarešu patēriņš ir pat vairāk nekā divas reizes augstāks.
Daudzi kontrabandu joprojām nenosoda
Pētījumu centra SKDS dati liecina, ka Latvijas sabiedrība ir iecietīga pret kontrabandas preču iegādi – teju katrs trešais jeb 30% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju to nenosoda, tostarp 10% aptaujāto 2022. gadā uzskatīja, ka tādu kontrabandas preču kā tabakas un nikotīna izstrādājumu, alkohola un degvielas tirdzniecība Latvijā nemaz nav nosodāma, bet 20% – ka drīzāk nav nosodāma.
Latvijā galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir zemāka cena. 90% SKDS aptaujāto kontrabandas preču pircēju atzina, ka tās iegādājas ievērojami lētākas cenas dēļ, savukārt 10% – vieglākas un ērtākas pieejamības dēļ. 18% kontrabandas preču pircēju norādīja, ka mēneša laikā ietaupījuši līdz 19 eiro, 38% – 20–50 eiro, bet 13% – vairāk nekā 50 eiro. Lai vairotu sabiedrības izpratni un izvērtētu nelegālās akcizēto preču tirdzniecības un kontrabandas problemātiku, Latvijā ik gadu tiek organizēts nacionāla līmeņa tematisks forums. Tajā nozares eksperti, ekonomikas un sabiedriskās domas pētnieki, politiķi un valsts tiesībsargājošo institūciju eksperti spriež par aktuālo situāciju un nepieciešamo rīcību akcīzes preču kontrabandas un nelegālā tirgus mazināšanai.
Nodokļi, kontrole, sinhronizācija
Foruma eksperti ir secinājuši, ka kontrabandu Latvijā ir iespējams mazināt ar stratēģisku un ilgtspējīgu valsts politiku. Jāveido un jāīsteno pārdomāta, uz analīzi balstīta nodokļu politika, sinhronizējot to ar kaimiņvalstīm, piešķirot nepieciešamos resursus uzraugošajām iestādēm, kā arī veicinot sabiedrības attieksmes maiņu.
Jāpiebilst, ka legālā tabakas izstrādājumu aprite Latvijā tiek stingri kontrolēta – piemēram, katrai cigarešu paciņai ir unikāls izsekošanas kods, kas ļauj tiesībsargājošajām iestādēm iegūt tā ražošanas un vairumtirdzniecības informāciju. Arī vadošie pasaules tabakas izstrādājumu ražotāji kā Philip Morris iegulda būtiskus resursus, lai nodrošinātu atbilstību visām prasībām. Vienlaikus šādas prasības uz Baltkrievijas ražotājiem kā Grodņas Tabakas rūpnīca neattiecas.
Latvijā regulāri tiek aizturētās liela apjoma kontrabandas preču kravas liecina, ka, neskatoties uz tiesībsargājošo iestāžu aktīvo darbu, cigarešu kontrabanda joprojām ir izdevīga. Robeža ar Baltkrieviju, radikāli atšķirīgās cigarešu cenas, samērā zemā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja un iecietība pret kontrabandu to padara par pievilcīgu jomu organizētai noziedzībai. Tāpēc Latvijai noteikti jāturpina tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes stiprināšana, piešķirot gan atbilstošu finansējumu, gan aprīkojumu.
Ņemot vērā to, ka būtiskākais kontrabandas faktors ir ievērojamas cenu atšķirības, Latvijai daudz lielāka vērība būtu jāvelta akcīzes nodokļu politikas sinhronizācijai starp kaimiņvalstīm. Tāpat tabakas un alternatīvo produktu akcīzes likmju pieaugumam jābūt pakāpeniskam un samērīgam. Latvijas pieredze liecina, ka straujš likmju pieaugums veicina nelegālo tirdzniecību – piemēram, 2008. gada krīzes laikā Latvijā tika ļoti strauji paaugstinātas cigarešu akcīzes nodokļa likmes un neilgā laikā nelegālā cigarešu tirdzniecība sasniedza 40% no visa patēriņa. Bija nepieciešami 10 gadi, lai to samazinātu līdz apmēram 20%. Arī jaunajām cigarešu alternatīvām straujš nodokļu pieaugums vai nesamērīgi aizliegumi tikai veicinās nelegālo tirdzniecību, uz ko vairākkārt norādījuši arī nodokļu eksperti. Ieviešot būtiskus jaunus aizliegumus un ierobežojumus, arī jādomā, kāda būs to ietekme uz nelegālo tirdzniecību un vai to būs iespējams kontrolēt.