Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.
Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.
Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.
Teju 90 miljoni eiro
Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas eksportu uz Krieviju 2023. gada janvārī rāda, ka tā kopējais apjoms 84,9 milj. eiro ir tikai par 5,2% jeb 4,6 milj. eiro mazāks nekā 2022. gada janvārī, kad tas bija 89,5 milj. eiro. 2022. gadā uz Krieviju eksportētas preces 1,19 miljardu eiro apmērā, kur lielākā pozīcija ir lauksaimniecības un pārtikas preces 432,8 milj. eiro vērtībā, mehānismi, iekārtas 246,1 milj. eiro apmērā un ķīmiskās (farmaceitiskās) rūpniecības produkcija 149,6 milj. eiro, kā arī tekstilmateriāli — 85,7 milj. eiro apmērā.
Krievija bija Latvijas ceturtais lielākais ārējās tirdzniecības partneris, un eksporta ienākumu apjoms teju 1,2 miljardi eiro, pēc vairāku aptaujāto domām, nebūt nav tik nebūtisks, lai to varētu nekavējoties (farmācijas segmentā tas prasa 3-5 gadus) aizstāt (pārorientēties) ar citiem tirgiem, turklāt ar šiem ienākumiem tiek uzturētas arī noteiktas darbavietas, maksāti nodokļi Latvijas valsts makā, tie tiek investēti jaunu produktu izstrādē, ražotņu modernizācijā un jaunu tirgu apgūšanā. Valsts jau Covid-19 pandēmijas krīzes dēļ ir būtiski palielinājusi savu parādu, un arī pašlaik finansējuma trūkst veselības aprūpei, izglītībai un daudzām citām sabiedrības vajadzībām, un vienīgais reālais risinājums ir palielināt eksportspējīgu produktu un pakalpojumu ražošanu, tādējādi radot jaunas darbavietas un arī nodokļus valsts makā. Vienlaikus Krievijas eksporta virziens nebūt netiek uzskatīts par ilgtspējīgu, jo tas jebkurā brīdī vienkārši var izbeigties gan tāpēc, ka konkrētas preces var tik iekļautas preču klāstā, pret kurām tiek vērstas sankcijas, gan arī Krievijas partneru maksātnespējas dēļ.
Dažādi skatupunkti
Par to, vai Krievijas tirgus durvis ir jāaizcērt, viedokļi atšķiras, un daudzi aptaujātie par šo jautājumu nevēlējās publiski paust savu pozīciju. Viens no skatupunktiem – nekādu darījumu ar agresorvalsti nevar būt, un tāpēc tiem, kuri nevēlas brīvprātīgi šo pozīciju īstenot, tiem tas jāaizliedz ar likumu. Otra pozīcija — darījumi ar Krieviju pieļaujami tikai ar tām precēm, kuras nav iekļautas sankciju sarakstos, turklāt, saņemot samaksu par tām, tiek vājināta Krievija, jo tai paliekot mazāk naudas militārismam. Tiesa gan, viens no vissvarīgākajiem aspektiem tika minēta vienota nevis vārdos, bet darbos – vismaz Eiropas, Lielbritānijas un ASV - pozīcija. Proti, lai nebūtu dubultstandartu, kad Latvijas vai Baltijas uzņēmēji izpilda savu solījumu (vai liegumu) eksportēt preces uz Krieviju, bet konkurenti no ASV, ES, Lielbritānijas un citām valstīm to nedara un turpina realizēt savas preces agresorvalstī, tādējādi gūstot ne tikai ienākumus, bet, visticamāk, arī peļņu.
Zāļu dilemma
Viens no neviennozīmīgākajiem un arī karstākajiem kartupeļiem ir un būs medikamentu piegādes uz Krieviju, kuras sabiedrības daļas ieskatā ir reāls atbalsts iebrucējiem — karotājiem – Ukrainā, tomēr no otras puses medikamenti nepieciešami visiem cilvēkiem, arī tiem, kuri nekaro, — sievietēm, sirmgalvjiem, bērniem. Kā liecina Alpharm analīzes dati par farmaceitisko preparātu tirgu 2023. gada janvārī, tad lielākais piegādātājs ir bijis Roche, kura ienākumu pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri sasniedza 99%, otra lielākā ir Biogen ar pieaugumu 454%, kam seko Novartis ar 52% pieaugumu, Johnson&Johnson ar 229% lielu pieaugumu, Astra Zeneca ar 181% lielu pieaugumu. Arī ASV pētnieku dati rāda, ka 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu būtisku ienākumu pieaugumu guvusi Astra Zeneca, Novartis, Merck Sharp Dohme, Roche, GlaxoSimthKline, kritumu rāda Johnson&Johnson. Jāņem vērā, ka pārdoto iepakojumu daudzums būtiski sarucis Bayer un Sanofi-Aventis. Vienlaikus desmit lielāko farmācijas produktu tirgotāju vidū bija tikai viena Krievijas kompānija.
Būtībā Krievijas tirgu ar farmaceitiskiem preparātiem apgādā lielās starptautiskās farmaceitiskās kompānijas, kuru juridiskās adreses ir gan ASV, gan Šveicē, Lielbritānijā, Vācijā utt. Savus produktus uz Krieviju eksportē arī Latvijas lielākie farmaceitisko produktu ražotāji — Grindeks un Olainfarm. „Manuprāt, vairums lielo farmaceitisko preparātu ražotāju gan no Eiropas, gan Amerikas turpina piegādāt zāles uz Krieviju, jo īpaši tāpēc, ka 95% šo medikamentu lietotāju — bērni, sirmgalvji, sievietes - nav saistīti ar armijas vajadzībām,” secina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Viņš atgādina, ka Krievijā Rietumvalstu kompāniju autoražošana tika apturēta tāpēc, ka tajā tika izmantota visāda veida elektronika, ieskaitot mikročipus, kurus, izņemot tos no modernajām veļas mašīnām un ledusskapjiem, varēja izmantot militārās tehnikas atjaunošanai vai uzlabošanai. „Zālēm ir ļoti humāns raksturs, jo zāļu ražotājs ir nākamais aiz ārsta, kura uzdevums ir ārstēt, glābt cilvēku dzīvību. Un, lai arī kā Krievijas iedzīvotāji ir nozombēti ar propagandu, tomēr viņi ir cilvēki, un tas nenozīmē, ka viņiem nav tiesību uz dzīvi,” tā V. Skrīvelis. Minēto iemeslu dēļ zāļu piegāde (eksports) uz Krieviju nav nekas nosodāms, un vēl jo vairāk, ja nevienā sankciju paketē šādi preparāti humānu apsvērumu dēļ nav iekļauti. Cerības, ka, nesaņemot zāļu piegādes, tauta sacelsies pret pastāvošo varu, arī vairāk ir iluzoras.
Visu rakstu lasiet 21.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!