Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.
Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.
“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.
Vēl viena privātā parāda tirgus izaugsmes joma Baltijas valstīs esot mazo un vidējo uzņēmumu sektors, jo šādi mazie un vidējie uzņēmumi meklējot alternatīvus finansējuma avotus. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji arī te esot spējuši nodrošināt finansējumu šiem uzņēmumiem, bieži vien ar mazāk stingrām aizdevumu prasībām un elastīgākiem atmaksas nosacījumiem nekā tradicionālie banku aizdevumi. “Privāto parādu tirgus Baltijas valstīs ir gatavs turpmākai izaugsmei arī nākamajos gados, jo uzņēmumi meklē alternatīvus finansējuma avotus un reģiona ekonomikas turpina paplašināties. Tomēr investoriem un aizdevējiem būs jāorientējas unikālos izaicinājumos un iespējās, ko sniedz reģiona strauji mainīgā tirgus dinamika,” piebilst Mundus vadītāja.
Ir atšķirības
Viņa, runājot par atšķirībām Baltijas un visas Eiropas mērogā, skaidro, ka, salīdzinot ar Rietumu valstīm, privāto parādu tirgus Baltijas valstīs ir salīdzinoši neliels. Tas nozīmējot, ka reģionā ir mazāk iespēju investoriem un aizņēmējiem. Baltijas valstīs, salīdzinot ar Rietumvalstīm, varot būt arī atšķirības kredītriskā, kas saistīts ar privātā parāda investīcijām. Tādējādi investoriem, iespējams, būs pašiem vairāk jāveic pētniecības un analīzes darbs, lai izprastu iespējamo šādu ieguldījumu kredītrisku. Arī privāto parādu investoru bāze Baltijas valstīs, salīdzinājumā ar Rietumvalstīm, ir ierobežotāka, kas, protams, var ietekmēt kapitāla pieejamību aizņēmējiem. “Un šeit es vēlos papildus norādīt, ka šādi privātā parāda fondi var būt pievilcīga ieguldījumu iespēja investoriem, kuri, pirmkārt, meklē diversifikāciju, kas var palīdzēt samazināt portfeļa risku, otrkārt, pievilcīgu atdevi, salīdzinājumā ar tradicionālajiem fiksētā ienākuma ieguldījumiem, piemēram, obligācijām, treškārt, zemu korelāciju ar tradicionālajiem akciju un obligāciju tirgiem, kas var palīdzēt ieguldītājiem samazināt kopējo portfeļa risku tradicionālajos tirgos, un visbeidzot - kapitāla saglabāšanas iespēju. Tas nozīmē, ka šādi privātā parāda ieguldījumi parasti tiek strukturēti tā, lai prioritāri atgrieztu kapitālu investoriem,” klāsta Viktorija Vaitkevičiene.
Viņa vēl piebilst, ka INVL Asset Management meitas uzņēmums Mundus Asset Management pārvalda Mundus Bridge Finance - atvērtu fondu informētiem investoriem, kas tiecas pēc stabilas ilgtermiņa peļņas, nodrošinot finansējumu dažāda veida projektiem un investējot privātā sektora parāda vērtspapīros. Šobrīd fonds esot pabeidzis 19 darījumus, un tā pārvaldībā esošie aktīvi pārsniedz 27 miljonus eiro. Piemēram, šā gada sākumā privāto parādu fonds Mundus Bridge Finance noslēdza trīs gadu līgumu ar Latvijas patērētāju finansēšanas kompāniju Finto Capital par tā obligāciju iegādi 7 miljonu eiro vērtībā. Finto Capital sniedz lietotu automašīnu līzinga pakalpojumus privātpersonām Latvijā.
Uzņēmumi var apsvērt
Uzņēmumi varot apsvērt privāto parādu vairāku iemeslu dēļ. Tas var nodrošināt uzņēmumiem tādu kapitāla avotu, kas tiem var nebūt pieejams, izmantojot tradicionālos banku aizdevumus vai publiskos tirgus. Tāpat tas varot piedāvāt lielāku elastību attiecībā uz aizdevuma struktūru, atmaksas noteikumiem un līguma nosacījumiem, ja salīdzina ar tradicionālajiem banku aizdevumiem vai publiskajiem parāda piedāvājumiem. Tāpat V. Vaitkevičiene teic, ka šajā jomā saistītos darījumus bieži var pabeigt ātrāk nekā publiskos parāda piedāvājumus, kas var būt izdevīgi uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātri piesaistīt kapitālu.
Vēl no plusiem tik minēts tas, ka šis var būt veids, kā uzņēmumi var dažādot savus finansējuma avotus, samazinot to atkarību no tradicionālajiem banku aizdevumiem vai publiskajiem tirgiem. Protams, nozīmīgs jautājums ir par procentu likmēm. Te V. Vaitkevičiene teic, ka procentu likmes var atšķirties atkarībā no aizdevuma veida, aizņēmēja kredītspējas un citiem faktoriem. “2022.-2023. gadā mēs redzam, ka procentu likmes pieaug dažādu faktoru ietekmē, tostarp: inflācija, ekonomiskā izaugsme, centrālās bankas politika, ģeopolitiskie notikumi utt. Arī privātā parāda tirgus reaģē uz šīm izmaiņām, taču tas var būt elastīgāks nekā tradicionālie aizdevēji,” pārliecināta ir Mundus direktore.
.