AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Lai gan Mapon kā uzņēmumam ir 18 gadi, par jums publiskajā telpā ir maz dzirdēts. Kāpēc tā?

Ingus Rūķis: Sabiedrībā daudz labāk pazīst uzņēmumus, kas tieši strādā ar patērētājiem. Mapon produkts ir vērsts uz uzņēmēju. Līdz ar to par mūsu darbu un pakalpojumiem visa sabiedrība, kopumā ņemot, zina maz, un nav arī tā, ka no šādām zināšanām vairumam cilvēku būtu kāda pievienotā vērtība sadzīvē. Toties biznesa vidē, jo sevišķi transporta un loģistikas nozarē, mēs esam labi zināms uzņēmums. Proti, tas ir zīmols, ko ne tikai plaši zina, bet arī tieši izmanto darbā. Otrs iemesls, kādēļ Latvijā ir mazāk ziņu par Mapon, ir tas, ka pēdējos gados esam fokusējušies uz eksportu. Nav jau arī noslēpums, ka ir pat lieli eksportējoši uzņēmumi Latvijā, par kuriem tepat, pašu mājās, nav zināms vispār nekas. Proti, tie uzņēmumi, kuri fokusējas uz eksportu, arī strādā pie atpazīstamības ārvalstīs, Mapon galvenais potenciāls ir ārpus Latvijas.

Kādu kapitālu uzņēmums ir izmantojis līdz šim? Vai vienmēr ir pieticis ar Draugiem Group investīcijām?

Ingus Rūķis: Jau pirmajā uzņēmuma iegādes darījumā ir izmantots bankas finansējums. Tas bija brīdis, kad iegādājāmies Somijas uzņēmumu. Šis bankas aizņēmums ir pilnībā atmaksāts, un mēs esam gatavi nākamajiem soļiem.

Martā emitējāt obligācijas par kopējo summu trīs miljoni eiro. Pirmā emisija nav liela. Kam plānojat tērēt naudu, kur tieši līdzekļi tiks investēti?

Aleksejs Avanesovs: Trīs miljoni patiešām nav liela emisija, bet tam ir savi iemesli, kādēļ iesākām ar nelielu summu. Plānojam šo naudu tērēt M&A jeb iegādes un apvienošanās darījumiem, galvenokārt fokusējoties uz iegādēm eksporta tirgos Eiropā, kur jau šobrīd esam pārstāvēti, gan arī plašāk raugoties citās Eiropas valstīs. Ārpus Eiropas iet pagaidām plāna nav. Eiropas tirgū savukārt esam atvērti dažādiem attīstības scenārijiem. Runa ir gan par iespējamu atsevišķu uzņēmumu iegādi, gan biznesa portfeļu iegādi, gan par jaunu biroju atvēršanu. Veidi, kā šo naudu iztērēt, ir dažādi, bet galamērķis ir viens – iegūt tirgus pozīciju, klientus, līgumus.

Kādēļ finansējuma avots ir obligācijas, nevis bankas kredīts?

Aleksejs Avanesovs: Bankām ir samērā strikti noteikumi M&A darījumu finansēšanā, tas padara banku kredītu izmantošanu par apgrūtinošu. Lai izmantotu bankas kredītu M&A darījumam, bankas parasti prasa, lai aptuveni pusi no pirkuma summas ieguldītu pircējs pats. Tas nozīmē, ka, vēloties iztērēt trīs miljonus M&A darījumiem, mums puse ir jāatrod savā kabatā. Tas ir daudz, ja plāni ir plašāki un tālejošāki.

Šie nebūs pirmie M&A darījumi jūsu praksē. Kādēļ jūs šādu attīstības modeli redzat kā vienu no galvenajiem nākotnē? Varētu taču dibināt savus meitas uzņēmumus Eiropas valstīs pilnīgi no nulles?

Aleksejs Avanesovs: Teorijā noteikti varētu pierādīt, ka šāda stratēģija būtu lētāka tīrā naudas izteiksmē, tomēr runa nav tikai par naudu vai izmaksām, bet arī par laiku, kas patiesībā ir daudz dārgāks par finanšu līdzekļiem. Dibinot savas filiāles, birojus vai meitas uzņēmumus ārvalstīs, mēs noteikti tos varam atvērt, tomēr, kamēr tie sasniegs savu līdzsvara punktu, paies trīs vai pat četri gadi. Tajā pašā laikā naudu, ko tērētu šāda uzņēmuma izveidei četru gadu garumā, varam ieguldīt biznesā uzreiz, turklāt tādā, kas jau strādā. Proti, jau šodien tādam uzņēmumam var būt pozitīva naudas plūsma, un galvenais ir tirgus pozīcija konkrētajā valstī. Attiecīgi tas nozīmē, ka ir portfelis, ir klienti, ir darbinieki un ir iegūts laiks! Turklāt ir jāņem vērā, ka Eiropa nav viendabīgs tirgus. Dažādu valstu tirgi Eiropā pamatīgi atšķiras. Ir gan vietējais regulējums, gan mentalitāte, gan sava biznesa kultūra. Saprast tirgus specifiku un atrast vajadzīgos cilvēkus var būt ļoti problemātiski. Tieši tādēļ M&A stratēģija ir labākā tieši šobrīd, it īpaši mūsu nozarē, jo tirgus ir ļoti fragmentēts un sarunas starp tirgus spēlētājiem jau aktīvi notiek.

Kādi bija obligāciju nosacījumi – termiņš, likme?

Aleksejs Avanesovs: Obligāciju termiņš ir trīs gadi. Fiksētā likme ir 5%, plus trīs mēnešu Euribor. Tieši šobrīd tas nozīmē, ka aizdevuma likme ir nedaudz zem 9%. Mēs, tāpat kā viena daļa tirgus spēlētāju, uzskatām, ka Euribor ar laiku samazināsies. Uz termiņa beigām domājams, ka likme būs ap 8%, šajā ziņā viss atkarīgs no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem.

Kādēļ investoriem ir pamats justies droši, investējot jūsu obligācijās?

Aleksejs Avanesovs: Jau brīdī, kad prezentējām savu projektu investoriem, mēs arī viņiem rādījām 2023. gada finanšu rezultātus. Tur ir skaidri redzams, ka uzņēmumam ir pietiekami liela naudas plūsma, lai segtu aizdevuma procentu izmaksas. Turklāt nav pamata domāt, ka mūsu finanšu rādītāji šogad vai nākamajā gadā varētu pasliktināties. Jāpiebilst, ka mēs pārdodam abonēšanas pakalpojumus, tas nozīmē vienmērīgus ienākumus visa gada garumā, un līdzīga prognozējamība ir arī nākotnē.

10. martā notika obligāciju emisija. Visas jau pārdotas?

Ingus Rūķis: Jā! Tās burtiski izķēra. Privātajiem investoriem atvēlētā daļa tika pārdota ļoti ātri!Aleksejs Avanesovs: Vienkārši sakot ātri, būs maz pateikts - mūsu obligāciju privāto daļiņu pārdeva stundas laikā! Investoru interese būtiski pārsniedza piedāvājumu.

Vai varam gaidīt vēl kādu Mapon obligāciju emisiju?

Aleksejs Avanesovs: Noteikti. Tāds pēc būtības ir plāns! Šī noteikti ir tikai pirmā emisija. Mūsu mērķis ir šo iegūto naudu efektīvi ieguldīt, proti, atrast pareizo mērķi, pareizo uzņēmumu vai biznesu, kas mums ir vajadzīgs papildinājumam. Iegādāties to un integrēt mūsu portfelī, mūsu komandā un biznesā, un skaidrs, kad tas ir veiksmīgi izdarīts, mēs varam uzsākt nākamo emisiju.

Vai sagatavošanās obligāciju emisijai jums lika mainīt uzņēmuma ikdienu, pārvaldību, finanšu atskaišu formātu?

Aleksejs Avanesovs: Uzņēmuma finanšu atskaites un formāts pēc būtības nemainījās. Galvenā izmaiņa ir termiņi. Proti, ja līdz biržai mums bija iespēja atskaites par periodu sakārtot kaut kādā laika diapazonā, tad šobrīd ir konkrēts datums un nobīdes nav pieļaujamas. Finanšu atskaišu formāts ir kļuvis lietotājam draudzīgāks, proti, ar domu, ka tas ir jāsaprot katram, kurš lasa biržas paziņojumus. Tā doma ir, ka ārējam investoram vai publikai ir jāgūst pietiekama skaidrība par uzņēmumu no šīm sagatavotajām atskaitēm. Kad atskaites bija pašu lietošanā – šāda īpaša uztveres kritērija nebija. Turklāt patlaban visi uzņēmuma būtiskie notikumi ir jāpadara publiski. Iepriekš arī šādas prasības nav bijis, un daudz kas varēja palikt uzņēmuma iekšienē, nebija vajadzības šķirot būtiskos notikumus, par kuriem jāstāsta visiem.

Cik ilgu laiku gatavošanās emisijai aizņēma?

Aleksejs Avanesovs: No idejas līdz realizācijai pagāja gads. Aktīvā fāze bija no septembra līdz martam, proti, pusgads.

Institucionālie investori obligācijās prasa lielāku atvērtību, regulāru komunikāciju un finanšu pārskatu publicēšanu – vai jūs to uztverat par pienesumu vai apgrūtinājumu?

Aleksejs Avanesovs: No manas pozīcijas – jo lielāks kļūst uzņēmums, jo formālākam tam jākļūst. Tā ir objektīvā realitāte, un mums šis ceļš būs jāiet. Formalizācijai ir jābūt, lai liels uzņēmums varētu pastāvēt. Ja lietas notiek, kā vienam cilvēkam patīk vai nepatīk, tad šāds pasākums ir grūti vadāms. Procedūrai ir jābūt, un, jo lielāka ir organizācija, jo lielāka nozīme ir procedūrai, kas nodrošina sistēmas pastāvēšanu. Tehniski un tieši šobrīd tas bija neliels apgrūtinājums, bet pēc pāris gadiem mēs nonāktu pie šādas formalizācijas arī bez iešanas uz biržu.

Vai šī atvērtība neparedz risku, ka konkurenti var uzzināt par daudz?

Ingus Rūķis: Par to noteikti nav nozīmes satraukties, jo informācijas detalizācija, kāda tiek prasīta, nav pietiekama, lai kāds varētu no tā secināt. Runa ir par vispārīgām lietām, nevis specifiskiem sīkumiem.

Kā uzņēmumam, kas šo kapitāla piesaistes procesu ir izgājis pirmo reizi, kādi būtu jūsu ieteikumi citiem uzņēmējiem, kas izvērtē iespēju piesaistīt finansējumu obligāciju veidā?

Aleksejs Avanesovs: Man ir pat vairāki ieteikumi. Pirmkārt, visiem, kuri uzsāk šo procesu, ir jārēķinās, ka pa ceļam radīsies jautājumi un kavēkļi, kas nozīmē, ka obligāciju emisija ir jāplāno laikus. Sagatavošanās pirmajai obligāciju emisijai nav gada ceturkšņa jautājums. Ir jārēķinās ar šo pusgadu, jo ir virkne jautājumu, kas nav uzņēmuma varā. Otrkārt, es ieteiktu izvēlēties profesionālus un pieredzējušus finanšu un juridiskos konsultantus šajā procesā, kas spēlē ļoti būtisku lomu. Treškārt, es noteikti ieteiktu neplānot gatavošanos obligāciju emisijai laikā, kad uzņēmumā ir kādas citas nopietnas darbības vai projekti. Mēs tieši šajā laikā ieviesām jaunu grāmatvedības programmu, un finanšu komandai tā bija gan papildu noslodze, gan arī spriedze.

Ingus Rūķis: Tas bija laiks, kad arī plānojām 2024. gada budžetu, un spriedzes patiešām netrūka!

Aleksejs Avanesovs: Jā! No šādas procesu pārklāšanās es noteikti ieteiktu izvairīties!Ingus Rūķis: No manas puses padoms ir laikus plānot investīcijas. Nauda nav lēta, un labāk ir jau samērā skaidri zināt, kur tā tiks izmantota, lai saņemšanas brīdī varētu rīkoties uzreiz, nekavējoties. Mums jau šis potenciāli nopērkamo uzņēmumu saraksts bija gatavs pirms emisijas.

Vai varam gaidīt, ka aprīlī būs pirmie paziņojumi par pirkumiem?

Ingus Rūķis: Kad nopirksim, tad stāstīsim!

Kādi ir jūsu attīstības plāni? Runa ir tikai par Eiropu? Kāpēc?

Ingus Rūķis: Eiropa mums interesē tāpēc, ka produkts ir pielāgots Eiropas tirgum. Mēs strādājam ar risinājumiem, kas ir balstīti uz Eiropas Savienības regulām. Mēs gribam kapitalizēt to, ka mums ir šīs zināšanas, ka produkts ir atbilstošs šim tirgum. Šobrīd lēkt kaut kur tālāk par Eiropu būtu bezatbildīgi. Runājot par Eiropu, mums nav ārkārtīgu preferenču par labu kādam no tirgiem. Jā, Ziemeļeiropa vai Rietumeiropa ir maksātspējīgāki tirgi, bet darījumi var notikt jebkurā Eiropas valstī, un to mēs negrasāmies ignorēt. Eiropas tirgus patlaban ir gana liels mūsu apetītei, tajā ir neskaitāmi izaicinājumi, kas pat ļoti lieliem spēlētājiem nav labi saprotami. Piemēram, tās pašas ASV lielās kompānijas ir pieradušas pie vienas valodas, un tā ir angļu. Gadījumā, kad ir vēlme ielauzties ES tirgū ar lielu lokalizāciju un visdažādākajiem regulējumiem – lokāliem, reģionāliem, visas ES –, ir grūti. Arī mums Eiropas tirgū darba vēl ir diezgan.

Runājot par Mapon, bieži vien piemin jūsu akcionārus - Draugiem Group dibinātājus. Vai ir kādi papildu ieguvumi, esot daļai no lielākas uzņēmumu grupas ar plašu pieredzi biznesā?

Ingus Rūķis: Tie lielie ieguvumi Mapon ir vairākos virzienos. Ja runājam par Draugiem Group uzņēmumu Printful, kas ir pirmais Latvijas vienradzis, pienesums ir īpaši norādāms. Tā ir veiksme, kas iet pa priekšu gluži kā liels reklāmas plakāts! Tomēr, neskatoties uz Printful vien, Draugiem Group ar visām savām aktivitātēm kopumā ir radījis laba un kvalitatīva darba devēja tēlu, un tas mums palīdz piesaistīt labus darbiniekus, palīdz tos noturēt. Proti, Draugiem Group ir ne tikai pozitīva ietekme uz potenciālo investoru, bet arī kopumā uz mūsu tēlu darba ņēmēja acīs. IT nozarē tas nav mazsvarīgs faktors. Proti, labums ir būt šādā uzņēmumu grupā, kas skaidri pozicionē darbinieku labbūtību.

Mēs daudz esam runājuši par iespējamo uzņēmuma ekspansiju ģeogrāfiski. Vai ir iespējama vēl ekspansija jaunu produktu jomā? Ir automašīnu sekošanas ierīces, kas dod konkrētas iespējas, kuras tiek izmantotas. Vai ir vēl, kur plesties tehnoloģiski?

Ingus Rūķis: Te galvenais uzsvars ir problēmas, ar kurām cīnās mūsu klienti. Viņi jau ir tie, kas izvirza nepieciešamību pēc jauna produkta. Viena no svarīgākajām lietām ir efektivitāte un automatizācijas izmaksu optimizēšana. Mūsu pakalpojums ir īpaši labi pieprasīts, kad ir kādas krīzes, globālas krīzes vai arī, piemēram, fakts, ka strauji aug degvielas cena. Par efektivizāciju vairāk domā, kad tā vajadzīga. Lielam transporta uzņēmumam samazinot degvielas patēriņu tikai par vienu litru uz simt kilometriem, ieguvums ir milzīgs. Mūsu fokuss uz tehnoloģiskiem risinājumiem ir stāsts par mūsu klientu vajadzībām. Proti, tas ir jautājums, kā varam palīdzēt klientiem. Neraugoties uz klientu atnesto problēmu sarakstu, mēs aktīvi sekojam līdzi pasaules tendencēm nozarē. Patlaban ir ļoti aktuāla degvielas pāreja no šķidrajām degvielām uz gāzveida un elektropiedziņu. Par CO2 emisijām lielajiem uzņēmumiem jāsāk ziņot jau no nākamā gada 1. janvāra. Uz šīm pārmaiņām reaģējam ar tehnoloģiju piedāvājumu. Līdzīgi kā citās nozarēs, arī mūsu nozarē ienāk mākslīgā intelekta, mašīnredzes risinājumi. Piemēram, aprīkojam auto ar video risinājumiem, kas spēj identificēt šofera darbības pie stūres - telefona lietošanu, uzmanības novēršanu, ēšanu, smēķēšanu, aizmigšanu u.c. nevēlamas aktivitātes. Ar šādām tehnoloģijām gan ir citi izaicinājumi - privātums un tas, vai šoferi pēc šādu risinājumu uzstādīšanas neizvēlas citu darba devēju, kas nav tik prasīgs pret darbu pie stūres un strādā bez šādiem risinājumiem.