No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.
To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.
Bērza pievilcība
Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.
Viena no tādām apakšnozarēm ir finiera lokšņu ražošana un eksports. Jāņem vērā, ka ir liela atšķirība starp to, ko ar vārdu finieris apzīmē sadzīvē un kokrūpniecībā un ko - starptautiskajā tirdzniecībā. Proti, sadzīvē ar to parasti apzīmē koka plātnes, kuras tiek iegūtas, salīmējot kopā vairākas koka loksnes. Savukārt kokrūpniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā ar vārdu finieris apzīmē tikai koka loksnes, no kurām var ražot līmētu produkciju. Saplāksnis ir vairākas jau kopā salīmētas finiera loksnes.
Lobskaidu var ražot praktiski no jebkuras koka sugas. Divas trešdaļas no pasaulē eksportētajām finiera loksnēm tiek ražotas no lapu kokiem. Kvalitatīvākas lapu koku loksnes tiek ražotas no bērza, bet tās tiek ražotas arī no citu sugu lapu kokiem (apses, papeles, kļavas, alkšņa u.c.). No lobskaidas loksnēm salīmētais bērza saplāksnis izceļas ar augstu blīvumu, lielāku izturību, tam ir gaiša krāsa un gluda virsma. Saplāksnis no bērza loksnēm tiek plaši izmantots mēbeļu ražošanai, telpu iekšējai apdarei u.c. Aptuveni 70% no visām pasaules starptautiskajā tirgū pārdodamajām finiera loksnēm iegūtas no lapu koku sugām, 15% - no tropisko koku sugām, bet 15% - no skujkoku sugām (lapegles, priedes vai ciedra). Ķīnā tiek ražotas (Latvijā ir nopērkamas) arī bambusa finiera loksnes.
Finiera lokšņu ražošana notiek, vispirms baļķi nomizojot, bet pēc tam ar rotējošu asu virsmu nodalot parasti 3 mm biezas loksnes. Finiera loksnes galvenokārt tiek izmantotas saplākšņa ražošanai, taču tās tiek lietotas arī koka izstrādājumu virsmu pārklāšanai. Nereti mēbeļu plātnēm un parketa dēlīšiem, kas tiek izgatavoti no masīviem koksnes materiāliem, kā virsējā kārta tiek pielīmēta daudz dārgāka un krāšņāka koku sugu plātne. Atšķirībā no masīvkoka, saplākšņa detaļas var izgatavot liektās formās, lai ražotu izliektas konstrukcijas mēbeles vai namdara darbiem nepieciešamas detaļas. Tas dod iespēju veidot dizaina elementus no koka.
Latvija – piektā pasaulē
Ja vērtējam lapu koku finiera lokšņu eksportu uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā, tad Latvija bija piektajā vietā pasaulē. 2022. gadā ar 52,2 eiro uz vienu iedzīvotāju pirmajā vietā bija Igaunija, kam sekoja Gabona ar 29,3 eiro, Horvātija ar 27,6 eiro, Slovēnija ar 26,0 eiro, Latvija ar 18,0 eiro un Lietuva ar 12,5 eiro uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinot lapu koku eksporta izmaiņas pēc 2003.gada Igaunijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, var secināt, ka pēdējos gados šīs produkcijas eksports kļūst par Baltijas jūras austrumu krasta valstu specializāciju un pašlaik Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas apjomi ir visai līdzīgi. Ja no 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, tad pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare, jo tajā pirms dažiem gadiem sāka darboties trīs ražotāji — eksportētāji. Ja vērtējam Latvijas finiera lokšņu eksportu pēc kopējā apjoma, tad precīzu salīdzinājumu apgrūtina tas, ka lielākajā daļā pasaules valstu eksporta apjoms tiek uzrādīts tonnās, bet daļā valstu – kubikmetros. Savukārt Krievija, Gabona, Vjetnama, Gana, Kamerūna, Mozambika, Papua Jaungvineja, Singapūra un Gvineja uzskaita tikai eksportēto vērtību, bet neuzskaita apjomu vai svaru. Viens m3 finiera lokšņu nav vienāds ar vienu tonnu lokšņu. Lokšņu tilpums būs atkarīgs no koksnes blīvuma. Mazāk blīvām koku sugām tas būs ap 750 kg uz vienu kubikmetru, bet blīvai koksnei tas būs tuvu vienai tonnai uz kubikmetru.
Ķīnas dominance
Pasaules vislielākais lapu koku finiera lokšņu eksportētājs 2022. gadā bija Ķīna (318 tūkst. t), tad sekoja ASV (203 tūkst. m3) un Ukraina (108 tūkst. t). Pasaules desmitniekā pēc finiera lokšņu eksporta iekļuva arī Igaunija (48 tūkst. t), Latvija (47 tūkst. t), kas bija devītajā vietā pasaulē. Ienākumi no finiera lokšņu eksporta ir vairāk saistīti ar pārstrādāto koku sugām un to cenu. Vislielākie ienākumi no finiera lokšņu eksporta 2022. gadā bija Ķīnai – 607 milj. eiro, ASV – 323 milj. eiro, Ukrainai – 305 milj. eiro). Latvijas ienākumi no finiera lokšņu eksporta 2022. gadā bija 34 milj. eiro, Lietuvas - 35 milj. eiro, bet Igaunijas - 70 milj. eiro. Lielākie Latvijā ražotā finiera lokšņu noieta tirgi bija Igaunija ar 33,4% no visas lokšņu produkcijas, Polija ar 15,4%, Itālija ar 19,4%, Vjetnama ar 9,9% un Vācija ar 9,2%.
Finiera imports pārstrādei
Salīdzinot lapu koku finiera lokšņu eksporta un importa ģeogrāfiju, var novērot, ka visai lieli lapu koku finiera lokšņu importētāji ir vienlaikus arī lieli lapu koku finiera lokšņu eksportētāji. Kaut vai Latvija. 2022. gadā Latvijas lapu koku finiera lokšņu imports bija ar aptuveni pusotras reizes lielāku vērtību nekā eksports. Iemesli, kāpēc lapu koku finiera lokšņu eksports un imports daudzām valsim pārklājas, ir dažādi. Latvijā ir ievērojamas saplākšņa ražošanas jaudas — AS Latvijas Finieris ražotnes, kā arī ir liekti līmēto detaļu un mēbeļu ražotāji — SIA Kvist, SIA Dižozols Plus, arī SIA Daiļrade koks. Tāpat jāņem vērā, ka ir dažādas koku sugas, kas pieejamas finiera lokšņu ražotājiem dažādās zemēs. Latvijā tradicionāli finiera loksnes ražo no bērza. Taču gadījumos, kad kvalitātes un izturības prasības neuzstāj, lai attiecīgam mērķim ražotais saplāksnis tiktu ražots tikai no bērza loksnēm, tad, ražojot produktu, ir racionāli un izdevīgi saplākšņa iekšējos slāņos izmantot lētāku koku sugu loksnes, bet tikai virsējai kārtai izmantot bērza loksni. Pasaules vislielākais lapu koku finiera lokšņu importētājs 2022. gadā bija Vjetnama (228 milj. eiro), kam sekoja ASV (203 milj. eiro), bet trešajā vietā Vācija (176 milj. eiro). Lietuva 2022. gadā ar 48 milj. eiro lielu lapu koku finiera lokšņu importu bija 17. vietā pasaulē, Latvija ar 44 milj. eiro - 18. vietā, bet Igaunijai ar 43 miljoniem eiro – 19. vietā pasaulē.
Galvenais Latvijas finiera lokšņu importa virziens bija no Lietuvas, no kuras 2022. gadā Latvija importēja 46,5% no importētajām lapu koku finiera loksnēm. Tālāk sekoja Somija (29,1%), Igaunija (7,1%), Vācija 6,2%), Slovākija (2,3%) un Ukraina (2,3%).Būtiskus riskus Latvijas koksnes izstrādājumu eksportam rada apstākļi, kurus mēs nevaram ietekmēt vai kurus ir visai sarežģīti ietekmēt. Pie tādiem ir jāpieskaita gan energoresursu sadārdzinājums, gan izejvielu piegādes, gan darbaspēka pieejamība un darbaspēka izmaksas. Taču vienu no problēmām - zaļo ekstrēmistu uzspiestās pārmērības - Latvijas valdība var atrisināt pavisam vienkārši. Ieceres paplašināt jaunus dabas liegumus un palielināt jau esošo dabas liegumu teritoriju ir jāaptur. Pārmērīga aizsargājamo teritoriju paplašināšana ierobežos lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un liegs iespēju pilnvērtīgai saimnieciskai darbībai jau tā iedzīvotāju pamestajos lauku novados. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir nozīmīgs balsts ne tikai lauku attīstībai, bet arī vērtējot Latvijas eksportu un ekonomisko izaugsmi.
Zāģējam zaru, uz kura paši sēžam
Latvijā dzīvo tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, bet mēs piegādājam 2,1% no visiem pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. Laiku pa laikam pat it kā kompetentu cilvēku vadītajās valsts struktūrās tiek gatavoti pilnīgi destruktīvi lēmumi, neizprotot, kā rodas Latvijas valsts bagātība un izaugsme. Viens no šādiem projektiem ir iepriekšējo valdību laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā sagatavotais Ministru kabineta tiesību akta projekts Noteikumi par dabas liegumiem, kurā tiek plānots noteikt 75 jaunas dabas liegumu teritorijas un paplašināt jau sešas esošās dabas liegumu teritorijas.
Šāda zaļā pārmērība aktīvākajiem fanātiķiem, kāda ir Vācijas organizācija Pēdējā paaudze, varbūt izraisīs skaļus aplausus, bet destruktīvi iedarbosies uz meža nozari un valsts ekonomiskās attīstības iespējam. Tiks grauta Latvijas lauku nodarbinātība un veikta Latvijas lauku novadu iznīcināšana. Ja visas tautsaimniecības nozares būtu pilnīgi vienādi attīstītas, tad ikvienā nozarē Latvijai būtu jāražo un jāeksportē 0,02% no pasaules kopējās produkcijas apjoma. Tomēr tas ir neiespējami, jo ikvienai valstij ir resursi, kuri tai ir, un arī tādi, kuru nav. Tāpēc norisināsies preču apmaiņa starp dažādām vienas valsts teritorijām un visām pasaules valstīm, iekļaujoties globālajā preču tirgū. Ikvienas valsts ražošanas apjomus un ārējo tirdzniecību noteiks tie resursi, kas ir tās rīcībā. Latvijā nav tagad un nekad nebūs ievērojamu naftas resursu, tāpēc mēs nekad nesasniegsim 0,02% no pasaules līmeņa pēc naftas ieguves un tās eksporta. Taču vairāk nekā pusi no Latvijas zemes klāj meži. Latvijas klimats un augsnes ir piemērotas graudaugu audzēšanai. Līdz ar to neatkarības gados Latvijas uzņēmīgākie cilvēki ir iemācījušies izmantot galvenos resursus — zemi, kas mums ir.
Visu rakstu un grafikus meklējiet 17.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk ekiosks.lv!
