Strādāšana attālināti sniedz vairākas būtiskas priekšrocības. Piemēram, ik dienas nav jāmēro ceļš līdz darbam un atpakaļ, ir iespēja pašam plānot savu dienu un vairāk laika veltīt saviem vistuvākajiem. Taču darba vieta, kas atrodas vien rokas stiepiena attālumā var radīt arī virkni izaicinājumu. Neveiksmīgi centieni apvienot darba pienākumu veikšanu ar atpūtu var atstāt sekas kā uz fizisko, tā arī uz psihisko veselību. Par to, kā nepazaudēt līdzsvaru starp darbu un atpūtu, vienlaikus saglabājot augstu darba produktivitāti, lasi raksta turpinājumā!
Ieteikumi psihoemocionālās labsajūtas saglabāšanai
Foto: Pixabay.com / Arek Socha
Darba un atpūtas režīms ir nozīmīgs ikvienam cilvēkam. Taču darbu veicot attālināti, šīs robežas nereti izplūst. Strādāšana pēc darba laika, paaugstināts stress un socializācijas trūkums ir daži no faktoriem, kas var radīt disbalansu. Tādēļ ir svarīgi savā ikdienā ieviest veselīgos ieradumus, lai attālinātais darbs nekļūtu jau par daļu no privātās dzīves.
Iekārto darbavietu
Darbavietas iekārtošana var veicināt papildu motivāciju un radīt apziņu, ka atrodies darbā. Tādēļ ir svarīgi par savu darbavietu neizvēlēties gultu, bet gan atsevišķu istabu vai kādu strūrīti telpā, kurā uzturies. Atceries, ka produktivitāte tiešā mērā ir atkarīga no darba vides iekārtojuma, tādēļ tam ir jābūt lakoniskam. Tāpat pārliecinies, ka darba galds, krēsls un dators atrodas vajadzīgajā augstumā un pozīcijā.
Ievies savā ikdienā jaunu rutīnu
Darbs attālināti no mājām var radīt arī zināmas pārmaiņas ierastajā ikdienā, tādēļ ir svarīgi ieviest citādākus paradumus, vienlaicīgi saglabājot konsekvenci, lai ķermenis pēc iespējas ātrāk adaptētos jaunajiem apstākļiem. Veido savu darba dienu rutīnu, sākot no pamošanās brīža un līdz pat gulētiešanai. Neaizmirsti ieplānot arī regulāras maltītes, ko ik dienas centies ieturēt vienā un tajā pašā laikā. Ja nepieciešams, visas veicamās darbības un dienas plānus pieraksti plānotājā vai fiksē savā viedtālrunī.
Ieturi nelielas pauzītes
Neatkarīgi no tā, cik saspringta ir darba diena, un, cik daudz darba jāpagūst paveikt, atrodi laiku atelpai. Ilgstoša atrašanās sēdus pozīcijā pie datora var izraisīt stīvumu, muskuļu sāpes un kustību ierobežojumu. Tāpēc laiku pa laikam neaizmirsti izkustēties kaut vai tāpēc, lai, piemēram, atvērtu logu. Atceries, ka 1 līdz 2 minūšu pārtraukums ir nepieciešams ik pēc 40 līdz 45 minūtēm. Savukārt 5 līdz 10 minūšu aktīvā izkustēšanās pauze būtu jāietur ik pēc pusotras stundas.
Uzturi kontaktus ar kolēģiem
Darbs attālināti nenozīmē, ka ir jāpārtrauc socializēties ar saviem darba biedriem. Gluži pretēji – uzturi kontaktus un regulāri komunicē. Turklāt mūsdienās ar moderno tehnoloģiju starpniecību, saziņu ir iespējams nodrošināt jebkurā vietā, jo nepieciešams ir vien interneta pieslēgums.
Apvieno patīkamo ar lietderīgo
Zināms, ka fiziskās aktivitātes palīdz atgūt enerģiju un uzlabo koncentrēšās spējas. Ja darba režīms ļauj apvienot pastaigu, piemēram, ar dalību sapulcē, iesakām nelaist garām šādu iespēju. Tā būsi gan lietas kursā par aktuālajiem projektiem un uzņēmumā notiekošo, gan arī sniegsi būtisku ieguldījumu savā labsajūtā un veselībā.
Darba un atpūtas režīms ir jāievēro ikvienam, jo tikai tā iespējams justies labi, nekaitējot savai fiziskajai un psihiskajai veselībai. Taču pilnvērtīgai strādāšanai ir jāiekārto gan darba vide, gan arī ir jābūt tehniskajam aprīkojumam jeb datoram. Par to, kā izvēlēties piemērotāko ierīci un kur to iegādāties, lasi Vivus.lv bloga rakstā: “Padomi, kā izvēlēties sev vispiemērotāko datoru”.