Noslāņošanās notiek ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī Eiropas Savienībā kopumā, kur skaidri redzams, ka dažās valstīs darbaspēka atalgojums kļūst lielāks daudz ātrāk nekā Latvijā. Visprecīzākais salīdzinājums ir ar Lietuvu, kur pēc Eurostat datiem 2008. gadā darbaspēka atalgojums bijis tāds pats kā Latvijā, bet 2022. gadā Lietuvas nodarbinātais vidēji saņem par 90 centiem stundā vairāk.
Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) turpina publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība - stabila valsts, interesējoties par sabiedrības noslāņošanos, ko ievadīja ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos un secinājumu, ka bagātākie Latvijā kļūst bagātāki, bet trūcīgākie - trūcīgāki.
Metodoloģija un izmantotie dati
Eurostat piedāvā visai plaša spektra datu apjomu par atalgojumu dažādās nozarēs, un Dienas Bizness izvēlējās sadaļu, kas neapskata darbaspēka atalgojumu aizsardzībā, valsts pārvaldē un neskar sociālo apdrošināšanu, lai parādītu izmaiņas tieši to darbinieku ikdienā, kuri veido patiesos nodokļu ieņēmumus. Par atskaites punktu Dienas Bizness izvēlējās 2008. gadu, kas ir pēdējais gads pirms globālās finanšu krīzes, un tieši šajā mirklī divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas - darbinieku vidējie stundas ieņēmumi ir līdzvērtīgi – 5,9 eiro stundā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2008. gadā ir 21,6 eiro stundā, bet 2022. gadā - 30,5 eiro stundā. Pieaugums ir par 41%. Vienīgā valsts, kurā šajā periodā piedzīvots darba samaksas kritums, ir Grieķija. Vidējā stundas darba samaksa 14 gadu laikā šajā valstī sarukusi par 14%. Līdztekus tā vēl aizvien ir lielāka nekā Latvijā.
Skriešanās ar Lietuvu
Stundas darbaspēka vidējās izmaksas Eiropas Savienībā procentuāli pret 2008. gadu dažādām valstīm ir svārstījušās ļoti atšķirīgi. Eiropas Savienības donorvalstīm pieaugums ir zemāks par vidējo Eiropā, savukārt viskrasākais tas ir atpalicējām, piemēram, Bulgārijai. Pieaugums pārsniedz 200%. Latvijas un Lietuvas starta pozīcija ir līdzvērtīga 2008. gadā, un sākam no 5,9 eiro stundā. Pēckrīzes periodā no 2008. gada līdz 2016. gadam mēs Lietuvai darba algas izaugsmē zaudējam pavisam nedaudz, un varētu šķist, ka problēma ir pārejoša. Dinamiskākās izmaiņas notiek laikā no 2018. gada līdz 2022. gada beigām, kad Latvija attīstībā Lietuvai acīmredzami paspēlē, un tas skaidri redzams vidējās darba algas ražojošajā sektorā izmaiņās. Lietuvā vidējā alga strādājošajiem ražošanā un pakalpojumu sniegšanā ir pieaugusi līdz 13,1 eiro stundā, bet Latvijā - līdz 12,2 eiro stundā. Atšķirība ir 90 eirocenti stundā jeb 7,2 eiro astoņu stundu darba dienā. 20 darba dienās tie ir 144 eiro, no kuriem Latvijas valsts nesaņem nodokļus, bet Lietuvas valsts saņem. Līdzvērtīga vidējās stundas algas izaugsme procentuāli pret 2008. gadu ir arī Rumānijai. Alga valstī pieaugusi no 4,2 eiro stundā līdz 9,5 eiro stundā. Vēl aizvien no Latvijas pēc vidējās darba algas atpaliek Horvātija, Bulgārija un Rumānija, tomēr izskatās, ka visu šo valstu algu izaugsmes tempi ir straujāki nekā Latvijai. Starp citu, šajā ziņā situācija kopš 2008. gada nav būtiski mainījusies, jo arī tobrīd šo valstu vidējās algas darbaspēkam bija līdzīgā stāvoklī, salīdzinot ar Latviju.
Darba samaksas līderi
Eiropas Savienības galvgalī darba samaksas jomā ir Dānija, Luksemburga un Beļģija. Piemēram, Beļģijā stundas vidējā likme 2022. gadā ir 43,5 eiro, Dānijā – 46,8 eiro stundā, bet Luksemburgā - 50,7 eiro stundā. Saprotams, ka, jo augstāka ir darba alga ražošanā, jo vairāk stāsts ir par augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, jo šādas algas nav iespējams sasniegt, vien automatizējot procesus un ieviešot digitālus risinājumus. Luksemburgas gadījumā paraugstāsts ir par zobu protezēšanu, savukārt Dānijas gadījumā runa ir par virkni metālapstrādes produktu. Īpaši ir jāizdala būvniecības sektors un pakalpojumi, kur pandēmijas laikā notiek dažādas perturbācijas.
Igaunija jau sen ir priekšā
Igaunijā vidējā stundas darba samaksa pandēmijas laikā ir augusi lēnāk nekā Latvijā, bet tā jau sākotnēji ir bijusi augstāka nekā pie mums, proti, 2008. gadā Igaunijas vidējā stundas alga bija 7,9 eiro stundā. Proti, jau pirms 14 gadiem igauņi saņēma par 2 eiro stundā vairāk, lai gan no PSRS izkļuvām reizē. Par nodokļu likmēm un Baltijas valstu konkurētspēju šajā jomā Dienas Bizness rakstīja jau 2020. gada 9. martā, un kopš tā laika nav būtisku izmaiņu. Proti, Māra Ķirsona raksta Cik konkurētspējīga ir Latvija Baltijas valstu reģionā galvenais secinājums pēc nodokļu summēšanas ir, ka Lietuvai un Igaunijai investoru piesaistē ir lielākas priekšrocības. Jānorāda, ka algas procentuālā izaugsme samazinās, jo lielāka ir vidējā stundas samaksa konkrētā valstī. Proti, izaugsmes tempu ir adekvāti salīdzināt starp līdzīgām ekonomikām, un mums tuvākā līdzība ir tieši ar Lietuvu, kurai attīstībā no 2018. gada līdz 2022. gadam esam pamatīgi zaudējuši.
Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
