Tirdzniecība un pakalpojumi

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai

Armanda Vilciņa,11.01.2022

Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmiju ierobežojošie pasākumi Latvijā ir bijuši vieni no stingrākajiem Eiropā, taču nav pārliecības, ka tie tiešām sniedz gaidīto rezultātu.

To intervijā DB atzīmē Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen). Viņš uzsver, ka Ziemeļvalstis šajā situācijā ir bijušas biznesam atvērtākas, jo, piemēram, Somijā un Zviedrijā tirdzniecības centri pandēmijas laikā nav bijuši slēgti.

“Personīgi es neredzu atšķirību starp situāciju Somijā un Latvijā, kur tirdzniecības centri trīs mēnešus ir bijuši slēgti, – ir skaidrs, ka ierobežojumi traucē biznesam, bet nav pārliecības, ka tie tiešām palīdz veselībai,” secina J. Latvanens.

Fragments no intervijas

Tikko noslēdzās 2021. gads. Kāds tas bija jūsu biznesam?

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus uzņēmējus, jo mums ir nepārtraukti jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šī situācija mums ir iemācījusi ātri reaģēt, būt elastīgiem un pieņemt pārmaiņas, tajā pašā laikā nezaudējot koncentrāciju uz izvirzītajiem mērķiem. Jāteic, ka Stockmann aizvadītais gads bija diezgan pozitīvs – pērn fokusējāmies uz savu stratēģisko plānu īstenošanu, kas mums arī veiksmīgi izdevās. Piemēram, Rīgā 1. septembrī durvis vaļā vēra renovētā Stockmann Delikatess nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro. Renovācijas laikā tika radīts jauns nodaļas vizuālais tēls, kā arī ierīkota virkne nebijušu risinājumu klientu ērtībām. Ja runājam par finansiālo aspektu, protams, jāatzīst, ka tūristu skaita samazinājums ir ietekmējis mūsu veikalu apgrozījumu, īpaši Latvijā, kur pandēmijas ierobežojumi ir bijuši visstingrākie. Jebkurā gadījumā mūsu rezultāti ik ceturksni uzlabojas, taču tūristu skaita samazinājumu jūtam joprojām.

Pēdējie divi gadi pandēmijas ietekmē ir bijuši gana izaicinoši uzņēmējiem visā pasaulē. Stockmann darbojas vairākās valstīs – Latvijā, Igaunijā un Somijā. Kā vērtējat šo valstu pieeju krīzes situācijai? Kuras valstis bija uzņēmējiem draudzīgākas?

Šajā laika posmā grūti ir gājis visiem, kā jau minēju – mēs visi pielāgojāmies pilnīgi jauniem apstākļiem. Pandēmijas sākumā nevienam īsti nebija skaidrs, kāds šis vīruss ir un kā labāk rīkoties. Arī šobrīd redzam, ka jaunā Covid-19 paveida izplatīšanās notiek ļoti strauji, tāpēc nav skaidrs, kā šis stāsts beigsies. Jebkurā gadījumā es domāju, ka Ziemeļvalstis šajā situācijā tomēr ir bijušas atvērtākas, taču arī šajā reģionā pieeja krīzei ir bijusi atšķirīga. Somijā un Zviedrijā tirdzniecības centri ir bijuši atvērti visu laiku, Norvēģijā periodiski tika ieviesti atsevišķi ierobežojumi, savukārt Dānijā bija laiks, kad tirdzniecības centri bija slēgti pavisam. Latvijā tirdzniecības centri bija slēgti pat vairākkārt.

Kā jūsu biznesu ietekmēja šis faktors?

Tas, ka trīs mēnešus mūsu universālveikalā varējām pārdot tikai pārtiku, mūsu darbību un rezultātus ietekmēja ļoti būtiski. Kā jau minēju, Latvijā pandēmijas ierobežojumi ir bijuši visstingrākie, tāpēc šajā valstī mums attiecīgi arī ir klājies visgrūtāk.

Visu interviju lasiet 11.janvāra numurā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas mazumtirgotājs "Stockmann" restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro pārdevis tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā Igaunijas kompānijai "Viru Keemia Grupp" (VKG), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq".

"Stockmann" iegūtos līdzekļus izmantos parādu slodzes mazināšanai, kā arī turpinās izmantot tirdzniecības centrus kā īrnieks.

"Mēs esam priecīgi, ka atradām Baltijas valstīs stabilu un uzticamu īpašnieku nekustamajam īpašumam, kas vēlas attīstīties, un sola, ka "Stockmann" turpinās tur savu darbību," pavēstīja "Stockmann" izpilddirektors Jari Latvanens.

"Mēs esam priecīgi kļūt par "Stockmann" partneriem Baltijas valstīs. Abi nekustamie īpašumi atrodas ārkārtīgi labās vietās," paziņojis VKG investīciju nodaļas vadītājs Stens Pisangs.

"Stockmann" universālveikals Tallinā tika atvērts 1996.gadā, bet Rīgā - 2003.gadā, liecina informācija "Stockmann" mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas mazumtirdzniecības grupas "Stockmann" direktoru padome nolēmusi sākt stratēģisku izvērtējumu, lai grupas darbības centrā izvirzītu zīmolu "Lindex" un, iespējams, mainītu grupas nosaukumu uz "Lindex Group", kā arī izpētītu "Stockmann" universālveikalu biznesa stratēģiskās alternatīvas, teikts "Stockmann" paziņojumā Helsinku biržai.

Tajā norādīts, ka iespējamā nosaukuma maiņa labāk atspoguļotu apģērbu tirdzniecības struktūrvienības "Lindex" lomu grupas uzņēmējdarbībā. 2022.gadā ar ieņēmumiem 661 miljona eiro apmērā "Lindex" nodrošināja vairāk nekā divas trešdaļas no "Stockmann" grupas ieņēmumiem, bet ar pamatdarbības peļņu 90 miljonu eiro apmērā "Lindex" bija galvenais peļņas avots "Stockmann" grupā.

Iespējamā nosaukuma maiņa gan neietekmētu "Stockmann" universālveikalus, kas turpinātu darboties ar "Stockmann" zīmolu, sacīts paziņojumā.

Izpētot stratēģiskās alternatīvas "Stockmann" universālveikalu biznesam, uzņēmums izvērtēs, kāda būtu labākā vide biznesa attīstībai nākotnē. Šīs iespējas ietvers uzņēmuma neatkarības palielināšanu grupas ietvaros, iespējamo īpašnieku maiņu vai stratēģisko partnerību apsvēršanu, vai arī darbības turpināšanu pašreizējā struktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī durvis vērusi renovētā “Stockmann Delikatess” nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro, radot jaunu nodaļas vizuālo tēlu un risinājumu klientu ērtībām.

"Esam paplašinājuši gatavo maltīšu klāstu un atvēruši “Stockmann Cafe”, kur uz vietas ir iespējams nobaudīt iegādātās delikateses. Turpinot ieviest ilgtspējīgus risinājumus, esam uzsākuši beziepakojuma piena produktu pārdošanu. Mēs lepojamies ar to, ka “Stockmann” ir starptautisks uzņēmums, kam svarīgas vietējās tradīcijas un vērtības. Tas spilgti atspoguļojas arī šajā renovācijas projektā, jo tieši izcilie Latvijas arhitekti Liene Griezīte un Roberts Valdmanis izveidojuši jauno “Stockmann Delikatess” veidolu, ko caurvij latviska un skandināviska dizaina savienojums,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

"Savā ziņā mūsu koncepts ir grafisks, nepārejošs, paredzēts ilgākam laikam, ne tikai šim mirklim. Radītais “Stockmann Delikatess” nodaļas dizains noteikti nav vienas dienas modes kaprīze," norāda arhitekte Liene Griezīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn universālveikala "Stockmann" apgrozījums sasniedza 25,5 miljonus eiro, kas pret iepriekšējo gadu ir samazinājums par gandrīz vienu miljonu eiro. Salīdzinājumā ar 2020.gadu samazinājušies universālveikala zaudējumi, pērn sasniedzot 1,4 miljonus eiro. Zaudējumi segti no iepriekšējo gadu peļņas, informē uzņēmums.

Apgrozījuma kritums radās gada pirmajā ceturksnī, laikā, kad valstī Covid-19 pandēmijas izplatības apturēšanai bija spēkā stingri tirdzniecības ierobežojumi, būtiski ietekmējot universālveikala darbību. Arī tirdzniecībai īpaši nozīmīgajā periodā - oktobrī un novembrī, apgrozījuma kritumu neizdevās kompensēt kārtējo tirdzniecības ierobežojumu dēļ.

Kā liecina "Stockmann" grupas prognozes, sagaidāms, ka šogad palielināsies grupas ieņēmumi un 2022.gads noslēgsies ar pozitīvu rezultātu.

"Šogad universālveikala fokusā arvien būs daudzkanālu iepirkšanās vides attīstība, iedvesmojot klientus un piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas izvēles. Tuvāko plānu vidū ir mūsu jaunā lojalitātes programma "MyStockmann" ar ērti lietojamu aplikāciju un īpašiem piedāvājumiem, kas pie klientiem nonāks jūnija sākumā, bet jūnija beigās jaunā veidolā būs pieejams "Stockmann" modes un mājas preču e-veikals ar plašu zīmolu klāstu un uzlabotu funkcionalitāti. Arī rudenī turpināsim darbu pie e-komercijas attīstības, lai līdz gada beigām nodrošinātu vēl plašāku produktu un pakalpojamu pieejamību e-vidē," teic universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz universālveikala “Stockmann” jumta izvietotās septiņas bišu saimes šovasar sarūpējušas vairāk nekā 200 kilogramu liepziedu medus, no kā daļu plānots nodot tirdzniecībā, bet daļu – dāvināt klientiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē bites pārvestas uz jaunu mītnes vietu meža masīvā starp Baldoni, Tomi un Vecumniekiem, kur tām paredzēts pārziemot.

Rīgas Latviešu biedrības «jumta bites» ievākušas 65,6 kilogramus medus 

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no...

“Mežs kā bišu pārziemošanas vieta izvēlēta, jo tajā ir klusāka vide, un to miegs netiks tramdīts ar pilsētas troksni, kas nozīmē lielāku iespēju, ka bitēm izdosies veiksmīgi pārziemot, sagaidot nākamo sezonu. Turklāt jau laikus pārvedot bites uz mežu, tām tiek dota iespēja ievākt papildu medu no drīzumā ziedošajiem sila viršiem,” teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Kā atzīmē biškopis, tad uz “Stockmann” jumta mītošās bites ir īpašas pasugas – Rietumeiropas tumšās medus bites, kas Latvijā ir retums.

“Rīgā ir vairākas vietas, kur bišu stropi tiek izvietoti ik sezonu. Par vienu no šādām vietām jau tradicionāli kļuvis arī universālveikala “Stockmann” jumts. Tas ir veids, kā varam iesaistīties dabas daudzveidības saglabāšanā, sniedzot savu pienesumu ilgtspējīgākas un zaļākas vides radīšanā mūsu pilsētniekiem. Turklāt uz “Stockmann” jumta ievākatais medus jau kļuvis par iemīļotu klientu produktu, un no šī gada rudens tas atkal būs pieejams universālveikala sortimentā,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Bišu stropi uz universālveikala “Stockmann” jumta pirmo reizi tika izvietoti 2019. gada vasarā, un no bitēm iegūtais medus nonāca tirdzniecībā, kā arī kā dāvana tika pasniegts universālveikala darbiniekiem. Plānots, ka bites uz universālveikala jumta mitināsies arī turpmākos gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā pārvērtības piedzīvojusi universālveikala “Stockmann” modes aksesuāru nodaļa, paplašinot telpas 380 kvadrātmetru platībā un piedāvājot virkni jaunu “premium” zīmolu apavu, aksesuāru un rotaslietu kategorijā.

Nodaļas paplašināšanā “Stockmann” un ēkas īpašnieks ieguldījuši 550 tūkstošus eiro.

“Paplašinot aksesuāru nodaļu, turpinām īstenot mūsu mērķi attīstīt modes kategoriju un papildinām savu sortimentu ar arvien jauniem pasaulē populāriem un klientu pieprasītiem “premium” zīmoliem,” stāsta universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Aksesuāru nodaļas jaunā un paplašinātā daļa izvietota kādreizējās kafejnīcas vietā blakus galvenajai ieejai. Telpas renovācija ilga vairākus mēnešus, rezultātā izveidojot modernu un funkcionālu tirdzniecības zāli ar plašu skatu uz 13. janvāra ielu.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā tika veikta “Stockmann Delikatess” nodaļas renovācija, pilnībā pārveidojot tās vizuālo tēlu, uzstādot jaunas, energoefektīvas iekārtas un atverot kafejnīcu “Stockmann Cafe”. Nodaļas renovācijā uzņēmums investēja 2,5 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pagājušajā gadā veiktās vērienīgās "Delikatess" nodaļas rekonstrukcijas universālveikals Stockmann turpina attīstību, investējot digitālajos projektos.

1. jūnijā darbu uzsāka jauna lojalitātes programma un aplikācija klientiem, savukārt jūnija beigās paredzēts laist klajā jaunu modes un mājas preču e-veikalu. Visi risinājumi darbosies Baltijas valstīs un Somijā.

"Šogad universālveikala fokusā ir daudzkanālu iepirkšanās vides attīstība, un šie jaunie risinājumi palīdzēs nodrošināt vienlīdz augstu klientu iepirkšanās pieredzi visos mūsu kanālos kā klātienē, tā e-vidē. Gan jaunā aplikācija un lojalitātes programma, gan e-veikals veidoti, ņemot vērā mūsu klientu vēlmes un pielāgojoties viņu vajadzībām. Mums vienmēr ir svarīgi nodrošināt klientus ar tādām izvēlēm, kas atvieglotu viņu dzīvi, padarītu to ērtāku un iedvesmojošāku," norāda universālveikala Stockmann direktore Dace Goldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad visdrīzāk lielas izmaiņas mazumtirdzniecībā Latvijā nav gaidāmas, aģentūrai LETA intervijā sacīja universālveikala "Stockmann" vadītāja Dace Goldmane.

"Situācija šogad saglabāsies diezgan izaicinoša, jo apkārt notiekošais nerada ļoti stabilu pamatu zem kājām," uzsvēra Goldmane, piebilstot, ka patlaban neesot datu, kas ļautu prognozēt, ka 2024.gads varētu būs citādāks nekā pagājušais, vai varētu strauji mainīties pircēju paradumi.

Viņa arī norādīja, ka šādā situācijā mazumtirdzniecības uzņēmumiem ir jāturpina domāt par efektivitāti, investējot gan preču piedāvājumā, gan vidē. "Tirgotāju lielais uzdevums ir atrast preces un cenas attiecību, kas viņa pircējam ir visatbilstošākā," skaidroja Goldmane.

Taujāta par konkurences apstākļiem "Stockmann" darbības jomās, universālveikala vadītāja norādīja, ka konkurentiem šajā tirgū vieta esot vienmēr. Viņa pauda, ka Rīga ir labi sadalīta tirdzniecības segmentos, ir labi noklātas galvenās maģistrāles, uz kurām atrodas lieli un kvalitatīvi tirdzniecības centri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB,11.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai - tā intervijā saka Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11. janvāra numurā:

  • Statistika. Uzņēmumu kopējais skaits un arī juridisko personu nodokļu maksātāju skaits Latvijā turpina sarukt. Joprojām likvidē vairāk, nekā reģistrē jaunus.
  • Tēma. Uzņēmēji pārdod telpas, bet turpina saimniekot.
  • Ekonomika. Ekonomikas rāpšanos ārā no Covid-19 bedres var ietekmēt inflācija.
  • Finanses. Vairāki Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi joprojām nav saņēmuši algu subsīdijas un grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šobrīd notiek intensīvs darbs un lielākā daļa uzņēmēju atbalstu saņems janvāra mēneša laikā.
  • Finanses. Pandēmijas gados uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ierašanās ir sarucis par teju 20%; šo instrumentu visbiežāk izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji.
  • Lauksaimniecība. Lemjot par ierobežojumiem, nesaprot, ka govs nav rūpnīcas iekārta, kuru var apturēt.
  • Cilvēkresursi. Pandēmija paātrinājusi arī Rietumu krišanu demogrāfiskajā bedrē.
  • Tendences. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tehnoloģiju kompānijas uzreiz gandrīz globālā mērogā sāk vai vismaz draud pārņemt kontroli teju, šķiet, jebkādos sektoros, kuros tās grib darboties.
  • Portrets. SIA Brief īpašniece un vadītāja Ildze Voita
  • Brīvdienu ceļvedis. Toms Zukulis, SIA Tiamo grupa valdes priekšsēdētājs.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Stockmann izņem no tirdzniecības Krievijas un Baltkrievijas preces

Db.lv,01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas mazumtirdzniecības tīkls "Stockmann" nolēmis izņemt no pārdošanas Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veikalos visās valstīs, kur tas darbojas, teikts "Stockmann" paziņojumā.

Krievijas un Baltkrievijas ražojumi tiks izņemti no tirdzniecības veikalos Rīgā, Tallinā un Somijā.

"Situācija Ukrainā pelna pilnīgu nosodījumu, un mūs ir satriekuši šie notikumi. Mēs gribam būt līdzdalīgi situācijas ietekmēšanā un izņemsim Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces no sava sortimenta. Domās esam kopā ar ukraiņiem," sacījis "Stockmann" vadītājs Jari Latvanens.

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai 

Covid-19 pandēmiju ierobežojošie pasākumi Latvijā ir bijuši vieni no stingrākajiem Eiropā, taču...

Jau ziņots, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijā ražotas preces pārtraukuši tirgot visi lielākie Latvijas veikalu tīkli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 nekustamā īpašuma investīciju darījumi Latvijā

Armanda Vilciņa,26.01.2022

Par vērienīgāko nekustamā īpašuma darījumu pērn atzīta tirdzniecības centra Alfa, kas nu nonācis lietuviešu uzņēmuma Akropolis Group rokās, iegāde, liecina Colliers apkopotie dati.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas desmit lielākajos nekustamā īpašuma darījumos Latvijā 2021. gadā sasniedza 576 miljonus eiro, kas ir apmēram 80% no kopējā ieguldījumu apjoma, darījuma summas pircēji pārsvarā neatklāj.

Par vērienīgāko nekustamā īpašuma darījumu pērn atzīta tirdzniecības centra Alfa, kas nu nonācis lietuviešu uzņēmuma Akropolis Group rokās, iegāde, liecina Colliers apkopotie dati.

Lai gan īpašuma iegādes cena ir konfidenciāla, tā noteikti bijusi lielāka par 131 miljonu eiro, jo tieši par šādu summu Eften Capital nopircis biroju kvartālu Jaunā Teika, kas pērn bijis otrs lielākais nekustamā īpašuma darījums Latvijā. Trešajā vietā ierindojas universālveikala Stockmann ēkas pārdošana Rīgā, ceturtajā – loģistikas kompleksa Dreiliņos iegāde, bet piektajā – tirdzniecības centra Ozols iegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Rīgā notiks lielākais kapitāla tirgus pasākums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference, fokusā tirgus izaugsme

Db.lv,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Colliers prognozē investīciju darījumu apjoma samazināšanos Baltijā līdz 1,25 miljardiem eiro

LETA,09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju darījumu apjoms Baltijā šogad samazināsies līdz 1,25 miljardiem eiro, otrdien "Baltic Real Estate Leaders Forum" pasākumā sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Colliers" investīciju vadītāja Baltijā Anžela Koļesņikova.

Viņa atzina, ka šī prognoze ir veikta pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, taču vienlaikus varot paredzēt, ka investoru interese nenoslāps un investīcijām plānotais kapitāls pavisam nepazudīs.

Koļesņikova norādīja, ka pērn bija vērojams iespaidīgs investīciju darījumu apjoma kāpums, sasniedzot divus miljardus eiro. Pērn trīs Baltijas valstīs veikti 402 investīciju darījumi salīdzinājumā ar 226 darījumiem 2020.gadā, kad kopējais darījumu apjoms bija 1,1 miljards eiro.

Tāpat pērn būtiski pieauga lielo darījumu skaits - ja 2020.gadā Baltijas valstīs tika veikti 11 darījumi ar komercīpašumiem ar apjomu virs 20 miljoniem eiro, tad pērn notika 24 šādi darījumi, informēja Koļesņikova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības ietvaros pabeigti dzelzceļa estakādes izbūves darbi ielas līmenī projekta dienvidu pusē – Prāgas ielas un Rīgas starptautiskās autoostas zonā. Teritorija, kas iepriekš bija atvēlēta Rail Baltica būvdarbiem, nodota autoostas lietošanā un atsākta autobusu apkalpošana, nodrošinot pasažieru izkāpšanu.

Šis ir būtisks brīdis Rail Baltica izbūvē, jo sabiedrība var izmantot kaut nelielo, bet pirmo no daudzajiem jaunuzbūvētās infrastruktūras pilsētvides uzlabojumiem un mazinās neērtības, kas izbūves laikā bija autoostas lietotājiem.

“Līdz ar Rail Baltica izbūvi Latvijā estakādes ieņems būtisku vietu mūsu pilsētvidē, veidojot kvalitatīvas, estētiski pievilcīgas zemestakādes teritorijas, kuras tiek izmantotas dažādu transporta veidu pasažieru, pilsētas viesu un rīdzinieku ērtībām,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Tā būs gan autoostas teritorijā, kur norokot uzbērumu, tiks savienotas divas Rīgas daļas, gan Centrālās stacijas zonā zemestakādē plānots Pierīgas autobusu galapunkts un citi pakalpojumi. Savukārt lidostas teritorijā Rail Baltica stacija būs uz estakādēm, ielas līmenī nodrošinot piekļūstamību un papildu mobilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Lieliska dāvana“ atver jaunu veikalu iepirkšanās centrā „ Akropole Alfa“

Sadarbības materiāls,27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliski jaunumi - „Lieliska dāvana“ 27. jūnijā svinīgi atklāj savu 10. veikalu Latvijā!

„Lieliska dāvana“ ir uzņēmums, kas nodarbojas ar piedzīvojumu dāvanu karšu pārdošanu un kuras mērķis ir piedāvāt klientiem plašu dāvanu izvēli vienuviet. „Lieliska dāvana“ ir lietuviešu kapitāla uzņēmuma „Gera dovana“ filiāle, kas Latvijas tirgū veiksmīgi darbojas kopš 2011. gada.

„Lieliska dāvana” piedāvājuma klāstā ir vairāk nekā 1700 oriģinālu un aizraujošu dāvanu ideju – aktīvā atpūta, ūdens piedzīvojumi, SPA, masāžas, skaistumkopšana, romantiski brīvdienu galamērķi, lidojumi, lēcieni, dāvanas gardēžiem, kvesti, fotosesijas, izjādes ar zirgiem, kino u.c. Visi produkti ir pieejami vietnē www.lieliskadavana.lv, ka arī mazākos apmēros - „Lieliska dāvana” veikalos. Dāvanu stendi ir atrodami arī Rimi, Stockmann un Maxima lielveikalu telpās visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Baltijā ir notikuši vairāki SLB (sale-leaseback) darījumi, kuru ietvaros tirgotāji pārdevuši savas ēkas un noslēguši ilgtermiņa nomas līgumus ar to jaunajiem īpašniekiem.

Gada nogalē restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro savus tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā pārdeva Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums Stockmann, savukārt Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājās uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Vairāki šādi darījumi pērn Baltijā notikuši arī auto nozarē, tajā skaitā Lietuvas nekustamo īpašumu fonds Eika Real Estate Fund (EREF) no AS Moller Real Estate Baltic nopircis Audi un Volkswagen auto salonus Viļņā.

CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe skaidro, ka SLB darījumi ir industrijā plaši pazīstams finanšu instruments, kura galvenais mērķis ir papildu finanšu līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercijas gada balvas “E-komercijas zvaigzne 2023” apbalvošanas ceremonijā paziņoti Latvijas labākie un inovatīvākie interneta veikali desmit dažādās kategorijās.

Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand prix ieguvēju tika kronēts jaunuzņēmums “Selfnamed”, kas klientiem sniedz iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu.

Konkurss “E-komercijas zvaigzne” norisinās jau trešo reizi un šogad tajā saņemti 274 pieteikumi, kā arī gada balvas ietvaros jo īpaši tika runāts par eksportu un tā sniegtajām iespējām. Starptautiska profesionāļu žūrija kā galvenos kritērijus dalībnieku pieteikumos vērtēja dizainu un lietojamību. Šogad konkursa stratēģiskais partneris ir loģistikas uzņēmums “Omniva” un konkursa kopējā balvu fondu vērtība ir 20 000 eiro. Labākie e-komercijas veikali visās kategorijās saņēma Arta Nīmaņa speciāli dizainētas balvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No piektdienas visa veida transportlīdzekļu satiksmei Rīgā atkal ir atvērta iepriekš dzelzceļa pārvada izbūves laikā slēgtā Emīlijas Benjamiņas iela, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" pārstāvji.

Attiecīgais ielas posms nedaudz vairāk kā gadu bija slēgts privātajam autotransportam Rīgas pašvaldības īstenotā Emīlijas Benjamiņas ielas pārbūves un "Rail Baltica" dzelzceļa pārvada izbūves laikā.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada izbūves darbus, sabiedriskā transporta pieturas abos virzienos no pagaidu vietām ir pārceltas uz jaunām un turpmāk atradīsies zem Emīlijas Benjamiņas ielas dzelzceļa pārvada.

Līdz jūlija vidum plānots pabeigt arī pilna platuma gājēju ietves izbūves darbus pārvada austrumu jeb Rīgas Centrālās stacijas pusē, bet šobrīd jau šobrīd gājēji var pārvietoties abās pārvada pusēs.

Vienlaikus, atjaunojot pilnvērtīgu satiksmi attiecīgajā zonā, likvidēta pagaidu gājēju pāreja pārvada ziemeļu pusē starp staciju un universālveikalu "Stockmann".

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Lieliska dāvana” paplašina savu darbību, atverot jaunu batutu parku Latvijā

Sadarbības materiāls,18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti tirgotājiem sagādā lielu slogu un investīcijas, atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvija" pārstāvji atzīmēja, ka "Rimi" atbalsta jēgpilnus, kā arī pamatotus risinājumus, kas veicinātu vietējo produktu patēriņu, bet uzņēmums jau iepriekš sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām paudis, ka prasība pārtikas produktu cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti no mazumtirgotāju viedokļa ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīti ieviešams process.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir pamatotas bažas par ieguvumu patērētājam no jauno prasību ieviešanas, kas var maldināt pircēju, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ražotu preci, kas patērētāju uztverē nozīmē zināmu drošību un kvalitāti, nākas apzīmēt ar "Izcelsme nezināma". Prasību ieviešana arī uzliek papildu finansiālo slogu mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru