Viena no spilgtākajām pēdējo gadu tendencēm auto nozarē vērojama lietotu auto segmentā, kur mērķtiecīgi nozīmīgu spēlētāju lomu ieņēmuši tieši auto dīleri. Paredzu, ka arī šogad šai segmentā izaugsme būs, līdz ar to likumsakarīgs jautājums, kas būs galvenais nozares virzītājspēks jau tuvākajā laikā? Vai tiešām pieprasījums pēc lietotiem auto pārspēs jaunos?
Saskaņā ar “Fleet Europe” pērnā gada datiem Vācijā lietoto auto darījumu apjoms pieauga par 6,9%, Itālijā par 6,6% un Spānijā par 2,6%. Tikmēr tirgus pētījums “Data Bridge Market Research” paredz, ka Eiropas lietoto auto tirgus vērtība līdz 2030. gadam augs par 6,4%. Par to, ka lietotu auto bizness piedzīvo būtisku uzplaukumu, liecina arī “Moller Auto” lietotu auto pārdošanas apjomi Baltijā, kas pērn pieauga par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu. Arī šogad paredzu šī segmenta izaugsmi līdzvērtīgā apjomā.
Jāņem gan vērā, ka tā dēvētā lietotu auto tirgus niša ir izaicinājumu pilna. Pirmkārt, tā ir ikdienas konkurence ar pelēko tirgu, tam pretī liekot kvalitāti un uzticamību. Lai pircējiem piedāvātu kvalitatīvu produktu šai segmentā, ir jāatbilst vismaz trīs nosacījumiem - jābūt atbilstošām noliktavām, kvalitatīvam, augsti profesionālam auto servisam, kā arī jāspēj piedāvāt plašs auto zīmolu klāsts. Spējot nodrošināt iepriekš minētos aspektus, viennozīmīgi - jābūt arī finanšu nodrošinājumam.
Tā pērn transformējām vienu no mūsu saloniem par jauna koncepta auto iegādes pieredzi - “Moller Auto Outlet”, faktiski piedāvājot izvēlēties lietotu auto identiski kā jaunu spēkratu auto centrā. Vienlaikus regulāri papildinām klientiem piedāvāto lietotu auto multibrand klāstu, kas risina cilvēku atšķirīgās vēlmes un vajadzības, kā arī attīstām mūsu digitālās platformas.
Jāteic, ka viens no iemesliem lietotu auto tirgus izaugsmē ir 2022. gada situācija, kad pieprasījums pēc jaunām automašīnām bija lielāks kā dīleri tās spēja piegādāt. Nepilnu divu gadu laikā, pateicoties dīleru ieguldījumam, sniedzot savu artavu cilvēku izglītošanā par lietotu auto iegādes pamata principiem, cilvēku zināšanas par auto pirkšanas, pārdošanas procesiem ir augušas, rezultējoties vairāk izsvērtos lēmumos. Piemēram, ieguldot lietotā, bet kvalitatīvā automašīnā ar caurspīdīgu vēsturi un garantiju, izvairoties no to iegādes dažādos auto plačos vai pa tiešo no īpašnieka, kas paver virkni risku.
Tiesa, arī jaunu auto tirgus aug un nebūt nestagnē. Šobrīd redzam, ka klienti, izvēloties jaunus spēkratus, priekšroku dod mūsdienīgiem risinājumiem. Ja kādreiz digitālie ekrāni, dažādas drošības sistēmas u.tml. risinājumi bija pieejami tikai premium līmeņa auto komplektācijā, tagad tas ir standarts, kas cilvēkiem pieejams auto pamata komplektācijā.
Tā 2023.gadā un arī šogad redzam būtisku pieprasījumu pēc “Audi” zīmola automašīnām, ko, visticamāk, sagaidīs arī jaunākie “Volkswagen Tiguan” un “Volkswagen Passat” modeļi, kas piedāvā gan jaunu dizainu, gan vieglā hibrīda tehnoloģijas un novatoriskas vadības sistēmas.
Ņemot vērā auto aprites ciklu, nākamajos gados šie transportlīdzekļi visdrīzāk nonāks arī otrreizējā tirgū, kur klientu prasības lietotām automašīnām jau pašlaik ir līdzvērtīgas tām, kas savulaik tika piedēvētas vien jauniem auto. Tādēļ varam secināt, ka līdzās cenai, cilvēku izvēlē tikpat liela nozīme ir arī ērtai, modernai auto komplektācijai, arī tad, ja runa ir par lietotu automašīnu.
Auto kontekstā nevar aizmirst arī elektroauto segmentu, kam ir vērā ņemams potenciāls gan jaunu, gan lietotu auto segmentos. Lai gan visas prognozes liecina, ka tuvākajos gados varam sagaidīt nozīmīgas pārmaiņas, turpinot kāpt pieprasījumam pēc elektriskiem spēkratiem, arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šis tirgus attīstās pārāk lēnu. To galvenokārt ietekmē trīs aspekti - elektroauto nobraukuma spējas ar vienu uzlādes reizi, kas aizvien nesasniedz iekšdedzes dzinēju auto kapacitāti; nepietiekamais valsts atbalsts šo auto iegādē, kā arī jaunas, ilgtspējīgas degvielas alternatīvas, piemēram, auto, kas darbināmi ar ūdeņradi.
Paredzu, ka Latvija līdz 2035. gadam pilnībā nepāries uz elektroauto izmantošanu. Arī citās Eiropas Savienības valstīs situācija ir līdzīga, un sākotnēji gaidīto “sprādzienu”, cilvēkiem strauji nomainot iekšdedzes dzinēju auto uz elektroauto, nesagaidījām. Tā vietā uz “zaļāku” mobilitāti virzoties soli pa solim.
Virzību uz elektroauto parku Latvijā joprojām ietekmē nepietiekamais valsts atbalsts, īpaši juridiskajam segmentam, kā arī infrastruktūra, piemēram, lai auto uzlādētu valsts reģionos, trūkst auto uzlādes punktu; daudzviet uzlādes punkti nedarbojas. Rezultātā šobrīd elektroauto pārsvarā iegādājas tikai Rīgā un tās apkārtnē dzīvojošie. Reģionos dzīvojošie neizvēlas elektroauto arī tādēļ, ka akumulatora jauda ir nepietiekama viņu ikdienas vajadzībām. Domāju, ka pieprasījums pēc elektroauto pieaugs, kad ar vienu uzlādes reizi varēs nobraukt 600 līdz 700 kilometrus. Tas varētu notikt ne ātrāk kā tuvāko divu gadu laikā.
Kopumā lietotu auto tirgus izaugsmi tuvāko gadu laikā Latvijā būs atkarīga no ekonomiskās situācijas un ģeopolitiskās situācijas pasaulē. Paredzu, ka vērosim līdzvērtīgu jaunu un lietotu auto biznesu attīstību, meklējot līdzsvaru starp pircēju finansiālajām iespējām un vajadzībām, kā arī atbilstošu auto piedāvājumu.