Visās citās apkopotajās zinātņu nozarēs Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, to apliecina jaunākā apkopotā statistika par zinātnes sasniegumiem.

Atbilstoši SCImago apkopotajai statistikai (SCImago ir pētnieku grupa Spānijā no Consejo Superior de Investigaciones Científicas (CSIC), kā arī Granadas, Ekstremaduras, Madrides Karlosa III (Carlos III) un Alcalá de Henares universitātēm), 2022. gadā pārliecinoša pasaules līdere pēc zinātnisko publikāciju skaita (985 tūkstoši publikāciju) bija Ķīna, tad sekoja ASV (623 tūkstoši zinātnisko publikāciju), bet trešajā vietā pasaulē bija Indija (249 tūkstoši zinātnisko publikāciju), ceturtajā vietā ar 206 tūkstošiem zinātnisko publikāciju bija Lielbritānija.

Kā Latvijas zinātnes sasniegumi izskatās uz citu Baltijas valstu fona?

Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju (0,024% no pasaules iedzīvotāju skaita), Igaunijā - 1,3 miljoni iedzīvotāju (0,017% no pasaules iedzīvotāju skaita), bet Lietuvā - 2,8 miljoni iedzīvotāju (0,036% no pasaules iedzīvotāju skaita). Pie līdzīga attīstības līmeņa zinātnisko publikāciju skaitam būtu jābūt proporcionālam iedzīvotāju skaitam. Ja Latvijas iedzīvotāji ir tikpat kvalificēti un izglītoti kā Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji, tad uz katrām 1000 Igaunijas zinātnieku publikācijām vajadzētu būt 1462 zinātniskām publikācijām Latvijā un 2154 zinātniskām publikācijām Lietuvā. Pie līdzīgas kvalifikācijas un izglītības kopējam zinātnisko publikāciju skaitam Baltijas valstīs vajadzētu izskatīties šādi - Lietuva pirmajā vietā, Latvija otrajā vietā, bet Igaunija trešajā vietā.

Pēc zinātnisko publikāciju kopējā skaita aina 2022. gadā bija mainīta: Lietuva ar 5206 zinātniskajām publikācijām (0,11% no pasaules kopējā zinātnisko publikāciju daudzuma) bija 70. vietā pasaulē, tālāk sekoja nevis Latvija, bet Igaunija, kas ar 4092 zinātniskajām publikācijām (0,09% no pasaules kopējā zinātnisko publikāciju daudzuma) bija 75. vietā pasaulē, taču Latvijai ar 2838 zinātniskajām publikācijām (0,06% no pasaules kopējā daudzuma) bija pēdējā vieta Baltijā un 83. vieta pasaulē.

Iemesls šādai disproporcijai bija atšķirīgs zinātnisko rakstu skaits pret iedzīvotāju skaitu. Igaunija pēc zinātnieku produktivitātes bija 22. vietā pasaulē (3,04 zinātniskās publikācijas uz 1000 iedzīvotājiem). Lietuva pēc zinātnieku produktivitātes bija 40. vietā pasaulē (1,84 zinātniskās publikācijas uz 1000 iedzīvotājiem), bet Latvija ar 1,51 zinātnisko publikāciju uz 1000 iedzīvotājiem 2022. gadā bija 46. vietā pasaulē.

Šī atšķirība nenozīmē, ka Latvijas pētnieki būtu mazāk talantīgi vai mazāk izglītoti un kvalificēti. Tieši pretēji - 2022. gadā Latvijas zinātnieku sniegums bija gandrīz 10 zinātniskie raksti uz vienu miljonu eiro, kas gada laikā tika atvēlēts zinātnei un pētniecībai. Lietuvas pētnieki 2022. gadā par vienu miljonu eiro radīja 7,6 zinātniskās publikācijas, bet Igaunijas pētnieki - 6,4 zinātniskās publikācijas.

Visu rakstu un grafikus skatiet žurnāla Dienas Bizness 19.marta numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!