Jaunākais izdevums

Pēc četru gadu rekonstrukcijas 7.maijā apmeklētājiem durvis vērs Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura pirmajā stāvā tirgosies līdz pat 70 zemnieku un mājražotāju.

Āgenskalna tirgū varēs sastapt gan zināmus, gan pavisam jaunus ražotājus – pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs plašs zivju un gaļas produktu klāsts no mazajiem ražotājiem.

Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “VEST”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro 

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā...

Āgenskalna tirgus vīzija ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiks kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi sadraudzībā ar apkaimes un pilsētas organizācijām. Atklājot paviljonu, Āgenskalna tirgū tiks atvērta arī “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija” – inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem, kur starpdisciplināros pasākumos satikt dažādu nozaru pārstāvjus, iepazīties ar mūsdienīgu profesiju piedāvātajām iespējām, iegūt zināšanas un apgūt jaunas prasmes. “Jauniešu stacija” sekmēs uzņēmību, rīcībspēju, inovāciju rašanos un rosinās vēlmi izzināt.

Āgenskalna tirgus piedalās arī ES programmas “Apvārsnis 2020” projektā IN-HABIT, kurā tiek veicināta ilgtspējīga attīstība caur iekļaujošu veselību un tirgu kā centrālo apkaimes vietu. Projektā iecerēts pilsētā nebijis jaunums – koprades virtuve, kur notiks izglītojoši pasākumi par veselīgu dzīvesveidu un vides apziņu.

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki 

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis...

Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības. Pēc atjaunošanas iekštelpas atguvušas sākotnējo majestātiskumu, tagad šeit varēs baudīt tirgus atmosfēru vēsturiskā vidē.

Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji: “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas no rūsas.

Āgenskalna tirgus projekts tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, – privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.

2018.gadā tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot savu attīstības stratēģiju Ziemeļeiropā, "Schwenk" grupas uzņēmums "Schwenk Eesti" ir iegādājies 100% Igaunijas betona ražotāja "Betoonimeister" akciju, informē "Schwenk" grupas pārstāvji.

2004.gadā dibinātajā uzņēmumā "Betoonimeister" nodarbināti aptuveni 100 cilvēku, un tam ir sešas betona ražotnes - divas Tallinā, pa vienai Tartu, Tapā, Jehvi un Pērnavā. "Betoonimeister" ir "Schwenk" grupas daļa jau kopš 2023.gada februāra, kad "Schwenk Eesti" iegādājās 65,7% akciju.

Arī turpmāk "Betoonimeister" turpinās savu darbību kā līdz šim, saglabājot arī uzņēmuma nosaukumu un vadības struktūru.

"Schwenk" Ziemeļeiropas vadītājs Reinholds Šneiders skaidro, ka vertikālā integrācija ir daļa no "Schwenk" biznesa stratēģijas visos tirgos, un "Betoonimeister" pilnībā iekļaujas "Schwenk" saimē. "Schwenk" turpinās piegādāt cementu klientiem Igaunijā no "Schwenk Latvija" rūpnīcas Brocēnos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies biedrības “Āgenskalna apkaimes biedrība” iesniegtais Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projekts “Āgenskalna laukums”, kura rezultātā tika labiekārtots Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64.

Laukums ekspluatācijā nodots februārī, bet līdz aprīlim tikuši risināti jautājumi par tā turpmāko apsaimniekošanu.

Projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves.

Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes uz Nometņu ielas, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izvietots brīvpieejas ūdenskrāns ar pogām – tas uz ziemas sezonu bija ticis atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu, taču, iestājoties siltākam laikam, atsācis darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi aizdevumu 3,7 miljonu eiro apmērā enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" lieljaudas industriāla saules enerģijas parka izbūvei Brocēnos, informē bankā.

Projektā uz 12,95 hektāriem zemes plānots uzstādīt 11 520 saules paneļus. Saules enerģijas parka saražoto zaļo elektroenerģiju izmantos būvmateriālu ražotājs "Schwenk Latvija".

Saules enerģijas parkā tiks uzstādīti paneļi ar kopējo jaudu 6,33 megavati (MW), kas ik gadu saražos aptuveni 5500 megavatstundas (MWh) zaļās elektroenerģijas. Saules enerģijas parka gada saražotais elektroenerģijas apjoms pielīdzināms vairāk nekā 2500 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam.

Realizējot šo atjaunīgās enerģijas projektu, atmosfērā gadā nonāks par 1663,19 tonnām mazāk CO2 emisiju - tas ir līdzvērtīgi 75 645 iestādītiem kokiem.

"Schwenk Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Schwenk" Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders norāda, ka Brocēnu cementa rūpnīca jau tagad ir viena no videi draudzīgākajām Eiropā un ar nemitīgām investīcijām uzņēmums turpina virzīties uz klimatneitralitātes mērķi. Plānotais saules enerģijas parks blakus rūpnīcai nodrošinās 4-5% no "Schwenk Latvija" ikgadējā elektroenerģijas patēriņa".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investējot 4,6 miljonus eiro, Brocēnos izveidota lielākā saules elektrostacija Kurzemē

Db.lv,15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brocēnos atklāta lielākā saules elektrostacija (SES) Kurzemē, ko izveidojis enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power”, “BaltCap” Infrastruktūras fonda un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka “AJP Capital” kopuzņēmums “PV Power”, investējot 4,6 miljonus eiro.

Brocēni SES atrodas Saldus novadā un parka kopējā jauda ir 6,5 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 6000 MWh zaļās elektroenerģijas. Ilgtermiņa līgums par Brocēni SES elektroenerģijas izmantošanu ir noslēgts ar Latvijā vadošo būvmateriālu ražotāju “SCHWENK Latvija”, un tas ir lielākais viena uzņēmuma noslēgtais ilgtermiņa zaļās enerģijas piegādes līgums Latvijā.

Saldus novadā esošās Brocēni SES kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 11 520 saules paneļi ar 6,5 MW jaudu. Pateicoties Brocēni SES saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 1600 tonnas CO2 izmešu un būtiski samazināsies uzņēmuma ietekme uz apkārtējo vidi. Līdz ar zaļās elektroenerģijas iegādi no Brocēni SES “SCHWENK Latvija” veicina uzņēmuma klimata mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot mērķi ietekmes uz klimatu un vidi mazināšanai, būvmateriālu ražotājs un vienīgais cementa ražotājs Latvijā Schwenk Latvija paplašina vadības sastāvu ar dekarbonizācijai veltītu amata pozīciju - to ieņems līdzšinējais Enefit vadītājs Krists Mertens.

Viņa uzdevums būs īstenot oglekļa uztveršanas projektus Brocēnu cementa rūpnīcā, lai 2030. gadā būvmateriālu nozare Latvijā un Ziemeļeiropā varētu izmantot cementu, kura ražošanas procesā CO2 emisijas samazinātas līdz minimumam.

K.Mertens guvis plašu pieredzi vadībā un enerģētikas nozarē Latvijā, pēdējos astoņus gadus strādājot uzņēmumā Enefit. No 2018. gada darbojies uzņēmuma valdē, no 2020. gada bijis uzņēmuma galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar finanšu konsultāciju un banku sektoru. Ieguvis inženierekonomikas bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē un starptautisko biznesa vadības maģistra grādu (MBA) Rīgas Biznesa skolā. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cenu pieaugums – realitāte, no kuras neizbēgt

Māris Gruzniņš, SCHWENK Latvija valdes loceklis, Cementa tirdzniecības un loģistikas direktors Baltijas valstīs,09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārgāka elektrība, gāze, pārtika, ražošanas izmaksas – par to visu publiskā telpa viļņojas jau labu brīdi, taču pavisam drīz cenu pieaugumu sāksim just arī gluži taustāmi.

Sabiedrības neapmierinātība ir viegli saprotama, galu galā arī jebkurš ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs savā maciņā pamanīs gan to pašu dārgāko elektrību, gan pārtiku, un prieku tas nesagādās nevienam. Atbildi uz to, vai šāda situācija ir pārejoša vai ar to nāksies rēķināties ilgtermiņā, sniedz mazliet dziļāks ieskats apkārt notiekošajos procesos.

SCHWENK Latvija pamatdarbība ir saistīta ar ražošanu, kurā īpaši jūt elektrības sadārdzinājumu. Taču tā ir tikai viena ar ražošanu saistītā pieaugošā izdevumu pozīcija. Dažādu ārējo apstākļu ietekmē dārgāki kļūs arī loģistikas pakalpojumi un transporta pārvadājumi. Jau šobrīd redzam, ka tas nākotnē būs izaicinājums gan SCHWENK Latvija, gan citiem lieliem un maziem uzņēmumiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar izejvielu un preču transportēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas Schwenk pērk Igaunijas betona ražotāja Betoonimeister akciju kontrolpaketi

LETA--BNS,01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas būvmateriālu ražotājs "Schwenk" parakstījis līgumu par 65,7% akciju iegādi Igaunijas betona ražotājā "Betoonimeister".

Darījuma summa netiek publiskota.

Pēc darījuma pabeigšanas "Betoonimeister" ikdienas darbībā un vadībā jaunais akciju vairākuma īpašnieks neiesaistīsies. Tāpat Igaunijas kompānijas vadītājs Kalle Suitsleps uzsvēra, ka darījums nav saistīts ar lejupslīdi būvniecības nozarē, bet gan līdzšinējā vairākuma akcionāra lēmumu aiziet no betona biznesa un koncentrēties uz citām jomām.

Viņš atzina, ka būvniecības apmēri, jo īpaši šā gada pirmajā pusē, saruks, daudziem projektu attīstītājiem nogaidot, kas notiks ar enerģijas cenām un procentu likmēm aizdevumiem bankās.

Vienlaikus, kā norādīja Suitsleps, infrastruktūras objektu būvniecība turpinās, piemēram, būvējot vēja turbīnas un Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sociālajiem uzņēmējiem pieejami 7 miljoni eiro biznesa ideju attīstīšanai

Db.lv,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 laureāti

Db.lv,10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons,12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomi vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Db.lv,05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai enerģijas krīze ir īstais brīdis, lai iegādātos mājokli?

Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs,20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālā tirgus platforma "Svaigi.lv" apvienojusies ar piegādes platformu SIA "IziPizi", aģentūru LETA informēja uzņēmumu pārstāvji.

"Svaigi.lv" un "IziPizi" vadītājs Rolands Dzenis norāda, ka uzņēmumu mērķis ir izveidot pārtikas aprites infrastruktūru, lai saīsinātu ceļu no "Lauka līdz galdam".

Tāpat Dzenis uzsver, ka "IziPizi" piedāvā atbalsta rīkus Latvijas ražotājiem, lai tie varētu izmantot šo infrastruktūru kā savējo, nodrošinot efektīvu darbību tirgū.

"Svaigi.lv" turpmāk kļūs par platformu, kur ražotāji varēs tirgot savu produkciju par savām cenām, bez uzcenojuma, savukārt "IziPizi" turpinās sniegt loģistikas pakalpojumus.

Šī apvienošanās veidos kopīgu tirgus vietu, kas veicinās Latvijas ražotāju konkurētspēju un pieejamību patērētājiem, pauž uzņēmumu pārstāvji.

Plānots, ka šā gada 15.maijā plkst.10 Āgenskalna tirgū norisināsies preses konference, kurā uzņēmumi informēs par apvienošanos. Tāpat konferencē piedalīsies pārstāvji no "Wild 'N' Free", paipalu fermas "Rīta putni" un kooperatīva "Latvijas liellops".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs. Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātei (LU) pirmajā izsolē par 3,01 miljoniem veiksmīgi izdevies pārdot apjomīgu bijušo fakultātes kompleksu Āgenskalnā, Zeļļu ielā 8.

Īpašums sastāv no trīs galvenajām ēkām - studentu dienesta viesnīcas, fakultātes ēkas un laboratoriju korpusa, kā arī vairākām palīgēkām. Kompleksa ēku kopējā platība ir 10 565 m2. Zemes īpašums 3,71 ha platībā, uz kura atrodas ēkas, ir Rīgas domes īpašumā. Īpašuma sastāva izsoles sākuma cena tika noteikta 3 miljonu eiro apmērā.

"Vērtējot izsoles rezultātus, esam apmierināti ar to, ka pirmā izsole ir noslēgusies ar rezultātu, ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu tirgus investīciju objektiem šobrīd ir "iesaldēts", darījumu apjoms ir būtiski krities un investori ir ļoti piesardzīgi un neuzņemas pārlieku lielu risku. Šādas tendences ir jūtamas, arī skatoties uz citu tirgus dalībnieku rīkotām izsolēm, kurās tiek piedāvāti apjomīgi Rīgas centra objekti: bieži vien pirmās izsoles noslēdzas bez rezultāta un, lai piesaistītu investoru interesi, pārdošanas cena tiek samazināta," komentē LU finanšu konsultants Aleksandrs Geržatovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Euribor faktors mājokļu pircēju vidū spēlē arvien mazāku lomu. Adaptējoties tirgus situācijai, iedzīvotāji pieņēmuši arī īpašumu cenas un reālistiskāk apzinās sev pieejamos kreditēšanas nosacījumus – sevišķi summās līdz 100 000 eiro. Vienlaikus pircēji pirms lēmuma par īpašuma iegādi joprojām ietur dziļdomīgas pauzes – īpaši tie, kas apsver jauno projektu iegādi, novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Eksperti secina - darījumi jauno projektu segmentā notiek tad, ja pircējam attīstītāja piedāvātā cena šķiet tirgum atbilstoša vai piedāvātie bonusi ir pietiekami pievilcīgi.

Atvaļinājumu ietekmē darījumu gaita augustā manāmi palēninājusies. Steigas nav arī pārdevēju pusē, īpašniekiem retāk papildinot tirgu ar jauniem sludinājumiem.

Tradicionāli augusts iekustina arī īres tirgu, studentiem meklējot mitekļus jaunajam mācību gadam, un šis gads nav bijis izņēmums.

Augustā iegādei pieejamo dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par aptuveni 13% - pārdošanā bija pieejami 5365 dzīvokļi. Vislielākā aktivitāte noris sērijveida mājokļu tirgū, kur notiek gan darījumi, gan aug sludinājumu skaits – augustā teju pusi jeb 2370 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita veidoja piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

  • Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes, tā intervijā saka lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
  • Šī būs Rīgas dekāde, intervijā prognozē Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
  • Biroju vide mainās neatgriezeniski - globālā krīze ir ieviesusi pārmaiņas biroju vides koncepcijā, centrā liekot cilvēka labsajūtu un savstarpējo komunikāciju. Uzņēmēju un arhitektu pieredze, veidojot jaunajām tendencēm atbilstošu biroju vidi.
  • Miljoni īres namiem reģionos - zemas cenas daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai reģionos ir atvēlēti 42,9 miljoni eiro no ES Atveseļošanās fonda; kad pirmie īrnieki varēs saņemt jauno mājokļu atslēgas?
  • Daudzstāvu koka ēkas jau daudzus gadus Latvijā ražo un eksportē uz ārzemēm, bet pašiem tādu vēl aizvien nav; sagaidāms, ka situācija mainīsies.
  • Kluba stila birojs jeb eksperimentāla satikšanās vieta - tieši ko tādu Laubes namā Āgenskalnā iecerējuši radīt AS MADARA Cosmetics līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
  • Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu. Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.
  • Pirms pusotra gada pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
  • Namu tehniskais stāvoklis - īpašnieku atbildība. Sērijveida ēku atjaunošana Latvijā kopumā aizvien vēl sokas kūtri, par spīti dažādām atbalsta un līdzfinansējuma iespējām. Problēmas ir kā padomju laiku namiem, tā mājām, kas celtas, tā sauktajā, būvniecības buma laikā, no 2006. līdz 2008.gadam
  • No drupām augšāmcelt. Latvijas Arhitektūras gada balvā godalgotais objekts – Stūķu kūts - par dzīvojamo ēku pārtapa projektēšanas procesā un ir ievērojams ar to, ka tajā maksimāli izmantoti vietējie resursi un amatnieku darinājumi.
  • Mājokļu cena pasaulē pieaug straujākajos tempos kopš 2005. gada jeb kopš laikiem, kad tika piepūsts mājokļu tirgus burbulis gan ASV, gan tepat Latvijā, raisot ļoti smagu tā plīšanu vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vairāki Rīgas restorāni iekļauti nozīmīgā Skandināvijas gastronomijas ceļvedī

Db.lv,04.08.2023

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Foto: Jason Henry

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru realizējusi projektu, kura rezultātā tapis Rīgas gastronomijas ceļvedis, kas publicēts ietekmīgā uz Skandināvijas tirgu orientētā gastronomijas emuārā https://andershusa.com/.

"Ēdiens ir tas, kas mūs šoreiz mudināja apmeklēt Rīgu, un mūs pārsteidza tas, ko atklājām. Šķiet, ka pēdējos gados pilsētas kulinārijas ainava ir mainījusies, un daudzi jauni šefpavāri ir auguši meistarībā, īstenojot jaunas un aizraujošas koncepcijas. Pavāri drosmīgi sapņo un izvirza augstus mērķus, izvēloties augstas kvalitātes izejvielas. Redzējām, ka daudzos restorānos tiek likts uzsvars uz ilgtspējību, tādā veidā popularizējot Rīgas aizraujošo un daudzveidīgo kulinārijas vidi,“ tā Rīgas gastronomijas ceļveža autors Anders Husa.

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī jauno projektu dzīvokļu piedāvājums lielākajos Rīgas mikrorajonos un centrā pieauga - piedāvājumu skaits bija par 17% lielāks, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jauno projektu tirgus pārskatā.

Rīgas centrā piedāvājums palielinājās par 13%, savukārt Rīgas mikrorajonos piedāvājumu skaits jūnijā bija par 18% lielāks nekā pirmā ceturkšņa beigās. Salīdzinot ar pagājušā gada vidu, kopējais piedāvājumu skaits šogad jūnijā bija lielāks par 67%.

Kopumā Rīgas jaunajos projektos 2023.gada jūnija beigās bija ap 580 dzīvokļu piedāvājumiem (gada sākumā - 415), bet dzīvokļu piedāvājumu vidējā cena bija 2223 eiro par kvadrātmetru, kas bija par 3% zemāka nekā pirmajā ceturksnī.

Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājumu vidējā cena jūnija beigās noslīdēja līdz 2042 eiro par kvadrātmetru, savukārt centra rajonā vidējā cena nokritās līdz 2727 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi pēdējā ceturkšņa laikā piedāvājuma cena mikrorajonos samazinājās par 2%, bet Rīgas centrā - par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru