Darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumi ir tik tālu samilzuši, ka Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) vērsušās pie premjera ar lūgumu nekavējoties risināt problēmu.
Dienas Bizness jau iepriekš aprakstīja dažādus kvalifikācijas celšanu ierobežojošus faktorus, kurus izraisa ieņēmumu līmenis. Proti, pie zemiem ienākumiem ir ierobežota iespēja pilnveidot profesionālās prasmes vai pārkvalificēties. Vēstules Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pamatā ir privātā un nevalstiskā sektora novērojumi, kas norāda arī uz nopietnām institucionālām problēmām un neefektīvu valsts darbību šajā jomā.
Cilvēkkapitāla attīstības problēmas Latvijā Dienas Bizness skaidrot aicināja ABSL Latvia valdes priekšsēdētāju Fredi Bikovu.
Kolektīvā atbildība pieaugušo izglītībā
“Atbildība par pieaugušo izglītību ir sadrumstalota, un mēs sapratām, ka bezjēdzīgi ir cīnīties par panākumiem šādos apstākļos, tādēļ arī iesniedzām vēstuli premjeram, lai jomai pievērstu uzmanību,” skaidrojumu uzsāka F. Bikovs. Viens no galvenajiem argumentiem šajā vēstulē ir Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus 2019. gada pētījums Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku, kas atklāj pieaugušo izglītības atbildības sadali valsts ministriju un institūciju vidū. Norādītas vismaz 3 ministrijas, 18 institūcijas un 9 padomes, kas nosaka darba tirgus attīstības politiku.
Šī shematiskā zirnekļa virsotnē EM pētnieki attēlo Nodarbinātības padomi, kuras pirmā sanāksme notika 2019. gada pavasarī. Neskaitot pirmās sanāksmes rezultātā sniegto atzinumu, ka “padome ir efektīvs instruments koordinētai reformu plānošanai un ieviešanai”, nekas būtiski ikdienas statistikā nav mainījies un iedzīvotāju priekšā vēl aizvien ir minēto ministriju, institūciju atbildības mudžeklis.
Augsts strukturālais bezdarbs
Ir rinda faktoru, kas parāda, ka pieaugušo izglītības problēma pastāv un ik gadu kļūst tikai sliktāk. “Viens no veidiem, kā saskatīt reālo situāciju, ir raudzīties caur bezdarba prizmu. Rīgā nupat bija 29 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku pie 12 tūkstošiem vakanču. Bezdarbnieku ir vairāk, bet vakances netiek aizpildītas. Papildus jāteic, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 50–60 tūkstoši dīkstāves pabalstu saņēmēju. Mūsuprāt, ir diezgan naivi iedomāties, ka visi šie cilvēki atgriezīsies darbā līdz ar Covid krīzes beigām. Nodarbinātības struktūra mainās visā pasaulē. Tajā pašā laikā gan mūsu biedri atzinuši, gan Ārvalstu investoru padomes pētījumi liecina, ka atrast atbilstošus speciālistus ir izaicinoši grūti!” norādīja F. Bikovs. Līdztekus Latvijā, gluži tāpat kā citās valstīs, ir ilgstošie bezdarbnieki, kuri, visticamāk, darbu neatradīs bez mērķētas un pamatīgas pārkvalifikācijas. Tas, par ko F. Bikovs iesaka satraukties jau šobrīd, ir krasas bezdarbnieku struktūras izmaiņas. Proti, Rīgā Covid krīzes laikā parādījušies daudz vairāk bezdarbnieku ar augstāko izglītību, daudz vairāk bezdarbnieku ir jauniešu vidū.
Visu rakstu lasiet 25.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
