2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

ASV pagājušā gadsimta 20 gados ieviesa “sauso likumu” jeb alkohola aizliegumu. Ko panāca sausais likums? Vēsture liecina, ka domāto mērķi tas nesasniedza, jo alkoholu importēja nelegāli.

Tas ļāva “izveidot savu karjeru” vienam no slavenākajiem ASV gangsteriem Als Kapone. Sekas aizliegumam bija ražošanas un legālās tirdzniecības kritums, kā arī drīz tam sekoja pat ekonomiskā krīze jeb “lielā depresija”.

Laikam Latvijā pietrūkst savu eksperimentu ar kādas tirdzniecības aizliegumu. Šoreiz kārta pienākusi bezdūmu produktiem un tabakas aizstājējproduktiem. Plānots būtiski ierobežot alternatīvo tabakas produktu tirdzniecību, aizliedzot pārdot Latvijā šādus produktus ar aromatizētājiem. Tā kā šādi produkti tirgū ir tikai ar aromatizētām piedevām, tātad faktiski tas nozīmē šādu produktu tirdzniecības aizliegumu Latvijā. No elektroniskām cigaretēm akcīzes nodokļa ieņēmumi 2021.gadā bija vairāk kā 3 milj. EUR. Savukārt, lai arī akcīzes nodoklis salīdzinoši nesen ieviests arī tabakas aizstājējproduktiem, ieņēmumi 2021.gadā jau ir sasnieguši vairāk kā 600 tūkst. EUR. Taču tagad likumdevēji ir pārdomājuši un nolēmuši atteikties no vairākiem miljoniem ienākumiem budžetā.

Amazon efekts un bailes no tā dzen depresijā lielo mazumtirgotāju akcijas

Pasaule mainās, un tas, kas vienam ir labi, otru var dzīt depresijas virzienā. Jau kādu laiku pa bēdu ieleju sanācis braukt tradicionālajām ASV universālveikalu ķēdēm un tirdzniecības platību iznomātājiem, kuriem ir grūtāk konkurēt ar e-komercijas līderiem. Patērētāju paradumi ik pa laikam pašķobās, un pašlaik arvien lielāka nozīme ir preču iegādei tiešsaistē. Izskatās, ka tas nemainīsies. Jau ziņots - izpētes kompānijas Fung Global Retail apkopotie dati liecina: kopš 2016. gada vidus ASV vien ir izziņots par plāniem slēgt 1200 objektus - tirdzniecības centrus, lielveikalus un universālveikalus (to dara tādas kompānijas kā J.C. Penny, Macy’s, Sears u.c). Turklāt šis skaits turpina augt, un par veikalu slēgšanu ziņo arī daudzi mazāki to ķēžu īpašnieki.

Latvija valsts parāda apkalpošanas izmaksas tuvākajos gados var pieaugt divkārt, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Ja patlaban šīs izmaksas veido 200 miljonus eiro gadā, tad tās varētu pieaugt līdz 400-450 miljoniem eiro gadā.

Šteinbuka norādīja, ka pagaidām Latvijas valsts parāds nav liels, salīdzinot ar citām Eirozonas valstīm, tomēr tas nenozīmē, ka valdība var tērēt neierobežotā apjomā, jo jārēķinās ar pieaugošajām parāda apkalpošanas izmaksām.

Vienkāršoti sakot tas nozīmē, ka no budžeta būs vairāk naudas jātērē nevis medicīnai, izglītībai un citām jomām, bet parāda apkalpošanai, piebilda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Ja patlaban Latvijas var aizņemties ar salīdzinoši mazu likmi - 2,75%, tad valstīs ar ievērojami lielāku parādu arī likmes ir krietni augstākas - piemēram, Itālijā 4,6% un Grieķijā gandrīz 5%. Jārēķinās, ka parāda apkalpošanas izmaksas augs visai strauji, uzsvēra Šteinbuka.

Latvijas zivrūpniekiem, kuri pēdējos gadus intensīvi strādājuši pie eksporta uz Rietumiem, nākamgad vajadzētu just darba rezultātus, aģentūrai LETA prognozēja zivju konservu Kaija ražotāja Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele.

Viņš sacīja, ka kompānijām, kas strādā pie eksporta uz Rietumiem, attiecīgā eksporta līkne aug.

Domāju, ka nākamgad lēnā garā visiem, kuri strādā Rietumu virzienā, šai līknei vajadzētu sākt kāpt. Vajadzīgi 2-4 gadi, kamēr uzņēmums runā ar klientiem, stāsta par savu produkciju un rāda to klientiem, līdz seko breaking point [izlaušanās punkts], kad potenciālie partneri piekrīt sadarboties. Ja strādā ar potenciālo klientu bāzi, tavi produkti ir interesanti un konkurētspējīgi, iespējas ir, sacīja Endele.

Endele arī teica, ka Karavela šogad varētu sasniegt kompānijas vēsturē augstākos pārdošanas apmērus Rietumos, un arī kopvērtējumā sagaida izaugsmi.

Tā ir viena no prognozēm, kas izskanēja LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā.

Krīzes mēdz būt iekšējas, ārējas un «abas kopā», atgādināja Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, risku vadītājs. Pēdējā krīze, ko piedzīvojām Latvijā, bija gan iekšējo, gan ārējo faktoru noteikta, un tik visaptveroša, kāda tā bija, varbūt notiek reizi 100 gados, iepriekš tāda bijusi t.s. Lielā depresija pagājušajā gadsimtā. Lai varētu spriest par iespējamo nākamo krīzi, viņaprāt, jāskatās uz «aiz-iepriekšējo», tādējādi nākamā nebūs «abas kopā» gadījums, drīzāk tāda varētu būt gaidāma ārējo notikumu ietekmē. Piemēram, tāda Latvijā deviņdesmitajos gados sākās pēc t.s. Krievijas krīzes.

Šobrīd Eiropas Centrālā banka satraucas par vairākām lietām, tostarp nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm atsevišķās valstīs (Vācija, Nīderlande, Skandināvija u.c.), ģeopolitisko situāciju, Ķīnas tautsaimniecības veselību, to pielīdzinot milzim uz māla kājām, naudas atmazgāšanu. Atšķirībā no vairākām ES valstīm, tostarp Itālijas, Francijas vai Grieķijas, Baltijas valstis nekad nav bijušas tik gatavas krīzei kā šobrīd. Tomēr ir kāds specifisks risks – Moneyval ziņojums par cīņas trūkumu ar netīro naudu valstī, tiesa, K. Danēvičs ir optimistiski noskaņots, cerot, ka šāda secinājuma nebūs.

Nodokļu administrācija iegūs vēl plašākas tiesības veikt uzrēķinus uz aprēķinu pamata – par darbaspēka nodokļiem varēs saņemt arī tad, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai nostrādāto stundu skaits būs mazāks par 80% no atbilstošās profesijas statistiskajiem rādītājiem un nodokļu maksātāja sniegtais paskaidrojums par noviržu cēloņiem VID skatījumā nebūs pamatots.

Tā šā gada 2. novembrī valdībā akceptēto grozījumu projektu likumā Par nodokļiem un nodevām, kas tagad nonācis parlamentā, ietekmi uz uzņēmējiem vērtē nodokļu konsultāciju SIA Innovator valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.novembra žurnālā lasi:

Statistika. Mežus un zemi tirgo par puscenu

Tēma. Latvijas valsts struktūras inflāciju pabaros ar jauniem tarifiem

Tarifu pieaugums apdraud konkurētspēju

Finanses. Pensiju depresija un dusmas par sasolīto stabilitāti

Ekonomika. Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija

Ar cerību kuplināt restorānu piedāvājumu Liepājā rīdzinieki kopā ar liepājniekiem atver restorānu MO Liepāja.

Jau gandrīz gadu Liepājā darbojas restorāns MO Liepāja, kurā interjera izveide, ēdienkarte un viss pārējais ir balstīts uz sajūtām. Restorāna nosaukumā ir apvienoti idejas virzītāju iniciāļi. Proti, restorāns tapis SIA Liepājas restorāns paspārnē, tā valdes loceklis un idejas autors ir Olafs Saulriets, bet viens no īpašniekiem ir viņa draugs, basketbolista Kristapa Porziņģa brālis Mārtiņš Porziņģis. Ideja atvedusi un gluži vai par liepājniekiem padarījusi arī krietnu pulciņu rīdzinieku.

Sākotnēji ēka bija pielīdzināma graustam, piemēram, telpa, kur šobrīd atrodas restorāna zāle, bija pilnībā izdegusi. Darba bija daudz, un pēdējais mēnesis pirms atvēršanas bijis, pēc O. Saulrieta vārdiem, vājprātīgs. Restorāna interjers ir neuzmācīgi vienkāršs, tomēr ar piesaistošiem elementiem. To ir veidojusi dizainere Zane Tetere un viņas birojs Open AD.

2. pensiju līmeņa zaudējumi ilgtermiņā nav kritiski, Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas politika, kas izraisījusi obligāciju vērtības kritumu, pilnībā izlīdzināsies trīs līdz piecu gadu laikā, intervijā apgalvo Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Vislielākās problēmas no akciju un obligāciju tirgus svārstībām ir pensionāriem, kuri pensijā dosies tuvākajā laikā, kuriem 2. līmeņa pensijas kapitāls obligāti jāizņem, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tehnisku iemeslu dēļ nedod iespēju to atlikt.

Jau kādu laiciņu dažādos 2. līmeņa pensiju plānos portālā manapensija.lv cilvēki var redzēt procentus ar negatīvu zīmi. Ko tas nozīmē?

Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni ir kolektīvs finanšu aktīvu kopums, kur daudzu iedzīvotāju pensijas uzkrājums tiek apvienots vienā lielumā. Ir ļoti stingra regulācija, kur un kā šo naudu drīkst ieguldīt. Lielākā daļa no visas uzkrātās naudas tiek ieguldīta uzņēmumu akcijās, kā arī parādu vērtspapīros, kuru emitenti ir centrālās valdības vai arī lielās korporācijas.

«Esmu konsultējis daudzas valdības, un Latvijā es redzu tiešām labu tehnoloģiju jaunuzņēmumu bāzi. Jautājums ir – kā to visu padarīt globālāku?» Tā pirms viesošanās Rīgā Digital Freedom Festival saka vairāku globālu riska kapitāla fondu un akseleratoru dibinātājs un investors Pols Breigels (Paul Bragiel)

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā esmu pāris reizes jau bijis, un man tur tiešām patīk, tāpēc es atsaucos ielūgumam uz festivālu, jo gribu atbalstīt jūsu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Man Latvijā ir viena investīcija ‒ jūsu AirDog, un es gribu Latvijā investēt vēl. Tāpēc es šo pasākumu un tā komandu atbalstu.

Kas motivēja jūsu investīciju AirDog?

Es ticu cilvēkiem, ne kam citam. Es Amerikā satiku AirDog komandu un sapratu, ka viņi ir lieliski. Tad jau iedziļinājos viņu tehnoloģijā, un tā nepārprotami ir ambicioza. Daudzi pasaulē mēģina kopēt Silīcija ielejā notiekošo; šie džeki gāja tam pa priekšu, un es gribēju būt šā stāsta daļa. Tā mēs ar brāli iesaistījāmies, ieguldījām un arī palīdzējām piesaistīt papildu finansējumu. Tie ir cilvēki ar vīziju.

Neskatoties uz to, ka daudzi investori apšauba tālāku būtisku akciju cenu pieaugumu, šie tirgi atrodas jaunu rekordu tuvumā

Etalona obligāciju ienesīgums planē arvien zemāk, kam it kā būtu jāsignalizē tas, ka pasaules ekonomikai gaidāmi grūti laiki. Tāpat centrālās bankas runā par likmju samazināšanas nepieciešamību, kas mēdz iet roku rokā ar recesiju. Akcijas šajā pašā laikā vēstī citu stāstu – to cena atrodas rekordu tuvumā. Šādos laikos kādu pārliecinošu pozīciju ieņemšana varētu likties visai mīklaina.

Liela daļa no akciju mīšanas entuziasma saistīta ar cerībām, ka ietekmīgāko centrālo banku monetārā politika, kas paredz ilgstošāku superlētas naudas ēru, daļēji pasargās gan no ekonomikas savārguma, gan uzņēmumu peļņas pieauguma krituma, gan nestabilas ģeopolitikas.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Ukrainas eksprezidents Viktors Janukovičs šobrīd savā Soču villā plosto, turklāt mēģinājis komandēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrāciju, atsaucoties uz saviem avotiem, paziņojis Ukrainas žurnālists Dmitrijs Gordons.

«Janukovičs šobrīd sācis plostot, viņš sēž savā villā un dzer bez pārtraukuma,» trešdien telekanāla 24 pārraidē Šuster LIVE sacīja žurnālists.

Viņš atzina, ka nevar atklāt šīs informācijas avotu, vienlaikus uzsverot, ka par saviem vārdiem atbild.

«Es konkrēti zinu, ka tad, kad viņš dzīvoja netālu no Maskavas, pie viņa atbrauca Sergejs Ivanovs, prezidenta Putina administrācijas vadītājs. Janukovičs viņu sagaidīja halātā, jautrā prātā un sāka dot viņam pavēles. Pēc tam Ivanovs atbrauca pie Putina un sacīja: «Vairs mani uz turieni nesūtiet, jo nav skaidrs, kas pie kā ir ciemos - viņš pie mums vai mēs pie viņa»,» pastāstīja Gordons.

«Nav skaistā stāsta par to, kā man sapnī atnāk biznesa ideja. Uzņēmums radās ļoti racionālu apsvērumu dēļ,» DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta ventspilnieks Gvido Grīnbergs, kurš prot pārdot interaktivitāti

Interaktivitātes nozare pasaulē ir ļoti plaša un zinātnes centru ir ārkārtīgi daudz, bet nedz Latvijai, nedz Lietuvai sava zinātnes centra kā nav, tā nav, kamēr Igaunijā jau ilgstoši darbojas Latvijas iedzīvotājiem labi zināmais AHHAA.

Aspired strādā piecus gadus, un šajā laikā izkristalizējušies trīs darbības pamatvirzieni. Galvenais – ražot interaktīvus eksponātus muzejiem un zinātnes centriem. Vēl tiek organizētas tehniski radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem – visā Latvijā. Aspired klāstā ir ap 30 radošo darbnīcu, to saturu izstrādājusi uzņēmuma komanda. Pērn darbnīcās piedalījušies jau vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Trešais virziens ir muzeju un zinātnes centru konsultēšana par to, kā veidot interaktīvus eksponātus – kā ar eksponātiem pilnvērtīgāk uzrunāt apmeklētāju. Gvido uzņēmuma mājaslapā, skaidrojot, kas īsti ir interaktivitāte, citē kādu konfūcisma atziņu: «Pastāsti, un es aizmirsīšu, iemāci, un es varbūt atcerēšos, ļauj man pamēģināt, un es sapratīšu».

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns intervijā laikrakstam Diena.

Kāds būtu optimālais variants, kā Latvijas politiķiem vajadzētu rīkoties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas jautājumā? Viedokļi par to ir gan būvniekiem, gan mediķiem, bet jūsu pārstāvēto nozari TUA piešķiršanas politika ietekmē vistiešāk.

To, kā klājas tautsaimniecībai tādos kapitālisma apstākļos, kādos mēs dzīvojam, nosaka naudas apjoms tirgū. Diemžēl kopš 2008. gada finansējuma apjoms, kas pieejams ne tikai nekustamā īpašuma segmentam, bet tirgum kopumā, katru mēnesi samazinās. Šādos apstākļos saprātīgs risinājums būtu veicināt naudas ienākšanu tirgū. TUA ir viens no naudas iegūšanas veidiem, un jāatceras, ka TUA programma tika rosināta tādēļ, ka Latvijas ekonomikai draudēja ilgstoša recesija. Patlaban mēs - Latvijas sabiedrība - saasināti uztveram TUA jautājumu, bet, ja manā rīcībā esošā informācija ir pareiza, tad Latvijas Republika izsniegusi apmēram 80 tūkstošu uzturēšanās atļauju un no tām tikai aptuveni 15 tūkstošu ir tādas, pret kurām mūsu ekonomika saņēmusi kaut kādu materiālo labumu. Tomēr nevar noliegt, pagaidām TUA programma ir gandrīz vienīgā, kura Latvijai tiešām ienes reālas investīcijas. Jāuzsver gan, ka TUA programma vērtējama kā īstermiņa instruments. Noteikti jāizmanto vēl daudzi dažādi investīciju iegūšanas mehānismi.

No 2018. gada šobrīd pagājusi viena nedēļa. Kopumā tas nav sevišķi ilgs laika brīdis, taču jau pirmajās septiņās dienās varējām izjust vairāku pērn iniciēto reformu smagnējo ritējumu, ko varēja drīzāk raksturot ar vārdiem - kā pa celmiem.

Pozitīvi domājošie var cerēt, ka ar laiku viss veiksmīgi ieies sliedēs, bet reālisti saka, ka vēl ir jānogaida, lai redzētu, cik lieli un traucējoši būs dažādo reformu ragi un nagi. Runājot par nodokļu reformu, ja diferencētā IIN un neapliekamā minimuma izmaiņas kā haosu izraisošu faktoru uz sevis pagaidām izjūt galvenokārt grāmatveži, tad palielināto akcīzes nodokli jau var novērtēt ikviens autobraucējs. Sociālajos tīklos cilvēki aktīvi dalījās ar saviem novērojumiem, ka konkrētās degvielas uzpildes stacijās maksa par vienu benzīna litru šogad bija kāpusi nevis tikai par akcīzes radītajiem teju 5 centiem, bet pat par veseliem 10 centiem. Protams, naftas tirgus ir globāls, un jau kādu brīdi šī tirgus vērotāji ir lēsuši, ka zemo izejvielu cenu raisītā depresija varētu būt beigusies, kas vienkāršā valodā nozīmē to, ka nafta un tās produkti atkal maksās dārgāk. Spekulācijas un prognozes gan ir interesantas, taču realitātē degvielas cenas pieauguma efektu varēsim novērtēt pēc mēneša, redzot, cik benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes Latvijas degvielas tirgotāji būs notirgojuši un kā šie dati izskatīsies pret iepriekšējo gadu attiecīgo periodu.

Ņemt no turīgākā un dot trūcīgākajam – tas nestrādā īsti labi, jo beigās donors arī kļūst par plukatu.

Rīgas pašvaldības īpašumā esošā zeme un ēkas, attiecinot pret pilsētas IKP, ik gadu sarūk vērtībā, samazinās arī pilsētas ilgtermiņa saistības, toties nemainīgi aug līdzmaksājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā absolūtie lielumi. Pētījumā tiek izmantoti pētnieka, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera apkopotie dati par pašvaldību saistību, zemes un ēku vērtību izmaiņām atbilstoši Valsts kases informācijai, kā arī Rīgas pilsētas līdzmaksājumu dinamika Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši pilsētas ikgadējiem konsolidētajiem budžetiem.

Puse Rīgas īpašumu pagaisuši

2009. gadā Rīgas pilsētas īpašumā bija ēkas un zeme par aptuveni 1,88 miljardiem eiro, bet 2024. gadā Rīgas nekustamo īpašumu vērtība bija 1,84 miljardi eiro. Ievērojot, ka inflācija 2009. gadā bija vien 9,7%, 2010. gadā – 2,5% un tad jau nedaudz nomierinājās, lai «trakot» atsāktu 2022. gadā. Caurmērā varam droši apgalvot, ka, absolūtajai vērtībai praktiski nemainoties, Rīgas īpašumu vērtība ir samazinājusies par aptuveni 50% vai divas reizes. CSP inflācijas kalkulators, salīdzinot 2009. gada 1. janvāri ar 2025. gada 1. janvāri, preču un pakalpojumu cenu ziņā apgalvo, ka inflācija ir 55,8%. Vienkāršībai un noapaļojot – izmantojam divas reizes, jo nekustamo īpašumu cena ir atkarīga no pārdošanas iespējas un zemi vai nekustamo īpašumu nevaram gluži vērtēt tikai pēc naudas skalas. Tajā pašā laikā vērtējums ir uzskatāms par samērā drošu, jo zemes un namu īpašumu vērtība parādās Rīgas bilancē, bet no tās pazūd atsavināto īpašumu cena. Proti, ar laiku īpašumi tiek pārdoti, bet pēc absolūtās vērtības atlikušie maksā tikpat, un no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas nemainās. Patiesībā Rīgas rāte, rēķinot 2009. gada cenās, ir zaudējusi vismaz pusi no īpašumu vērtības. Vai nu tie ir atsavināti, vai arī totāli zaudējuši vērtību, nonākot avārijas stāvoklī. Visticamāk, skaitot īpašumus, proporciju neiegūsim, jo atsavināti ir vērtīgie vai likvīdie īpašumi, bet palikuši tādi, kurus pārdot ir grūti. Daļa no tiem stāv un bojājas.

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Akciju cenas Rietumvalstu nozīmīgākajos tirgos pēc svārstīgā februāra atkal nonākušas augstāk. Interesanti, ka pēdējā laikā parādījušās spekulācijas, ka par akciju izpārdošanas viļņiem jau priekšlaicīgi var liecināt notiekošais tā saucamo virtuālo valūtu tirgū. Proti, bitkoina cena ir indikators, kas var parādīt, kur vēlāk ceļos arī akciju vērtības.

Vēl pagājušā gada decembra vidū šī veidojuma vienības cena aizsniedzās gandrīz līdz 20 tūkst. ASV dolāru līmenim. Savukārt jau februāra sākumā bitkoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā bija paspējusi noplanēt zem 7 tūkst. ASV dolāru atzīmes, kas ieskicēja beigas pirms tam vērojamajam spēcīgajam spekulatīvajam cenu pieaugumam.

Šādu cenas kritumu pagājušā mēneša sākumā pavadīja arī pirmā ASV Standard&Poor’s 500 akciju indeksa korekcija divu gadu laikā. Savukārt pašlaik atkal bitkoina cena palielinājusies līdz 9,5 tūkstošiem dolāru, liecina Coindesk.com apkopotais bitkoina indekss. Valdot šādam fonam, ir investori, kas saka, ka bitkoins ir kaut kas līdzīgs investoru noskaņojuma barometram. Proti, ja šo tirgu skar depresija, tad negatīvās sajūtas galu galā var skart arī akciju tirgus un citus riska aktīvus. Tādējādi tiek teikts – ja akciju cenas atkāpsies, tad vispirms, iespējams, var gaidīt pamatīgu bitkoina cenu samazinājumu.