Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.
«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.
Kamēr valsts nespēj rast risinājumu nodarbinātības problēmām reģionā, vietējie uzņēmēji nereti darbojas arī kā sociālie darbinieki vai misionāri rūpēs par to, lai Latgale turpinātu elpot. Piemēram, Krāslavas lielākā darba devēja Nemo vadītāja Inga Zemdega-Grāpe kopā ar vīru Oskaru Grāpi, pirms nolēmuši ieiet biznesā Latgalē, meklējuši «kaut ko lielu un svarīgu». Nodrošināt darba vietas Latgalē – tas ir svarīgi.
Savukārt rēzeknieši gatavo gandrīz septiņus miljonus eiro vērtu ēsmu smagajām industrijām – lai piesaistītu investorus, radītu darbavietas un liktu apņēmīgāk notikt uzņēmējdarbības asinsradei. Biznesa Plāns apmeklēja Rēzekni dažas dienas pirms sākās jauna rūpniecības kompleksa radīšanas process degradētajā un bez pielietojuma pamestajā zonā Rēzeknes Ziemeļu rajonā.
Latgales biznesa ideju tīrradņus Biznesa Plāns atrada uzņēmumos Daugavpilī, Rēzeknes novadā un Krāslavā, žurnālā parādot sešu inovatīvu produktu tapšanas procesu uzņēmumos Axon Cable, Gravtex, Belmast, Nemo, Eko ISO un Amber Housing. Žurnālā vēl var lasīt par piena ražotāju kooperatīvu Viļāni, kas plāno audzēt muskuļus bioloģiskā piena pārstrādē, lai saudzētu funkcionējošas zemnieku sētas kā lauku apdzīvotības izejas punktu. Var iepazīt arī kaņepju audzētājus Andri Višņevski un Deboru Paulinu, kas no Londonas pārcēlušies uz Obelišku ciemu, kā arī uzzināt to, kā par vienu kronu tikt pie sava burukuģa.