Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, lai to īstenotu, vajadzīga politiķu zaļā gaisma darbos, nevis tikai vārdos.
Lai arī ar biomasas, tostarp koksnes, gazifikācijas iekārtu ražošanu nodarbojamies vairākus gadus, tomēr līdz pērnā gada nogalei, kad būtiski pieauga siltuma, elektroenerģijas cenas Baltijā, Latviju neuzskatījām par savu produktu mērķa tirgu,” skaidro nestandarta iekārtu ražošanas SIA Fortes pārstāvis Armands Zemītis.
Viņš atzīst, ka līdz šim kompānijas lielākie biomasas koģenerācijas staciju pasūtītāji bijuši ārvalstu klienti. “Pašlaik fināla stadijā ir biomasas koģenerācijas stacijas izveide klientam Japānā,” uz jautājumu, kuru valstu pasūtītājiem tiek gatavota produkcija, atbild A. Zemītis. Viņš uzsver, ka līdz šim kompānijas lielākais realizētais projekts ir redzams Beliscē – Horvātijā, kur uzstādītās koģenerācijas iekārtas jauda ir 1,3 MW elektroenerģijas un 2,6 MW siltumenerģijas.
“Pēdējo mēnešu laikā, it īpaši pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, interese tieši no Latvijas uzņēmumiem par SIA Fortes koģenerācijas stacijām ir būtiski pieaugusi, bet vai tā materializēsies ar reāliem pasūtījumiem, rādīs laiks,” uz jautājumu par interesi no Latvijas atbild A. Zemītis. Viņš gan norāda, ka vienas koģenerācijas stacijas līnijas izgatavošanai nepieciešami apmēram 3-4 mēneši, tāpēc, ja ir vēlme šādas stacijas sākt izmantot jau nākamajā apkures sezonā, tad būtībā tās jāpasūta ir tuvākā mēneša laikā.
“Vienlaicīgi varam montāžas procesu veikt vairākām šādām tehnoloģiskajām līnijām, taču jāņem vērā, ka pēdējā mēneša notikumi ir ietekmējuši komplektējošo detaļu piegāžu ķēdes un arī pašu piegāžu termiņi kļuvuši garāki,” uz jautājumu, kas traucē paātrināt šo iekārtu ražošanu, atbild A. Zemītis.
Pagaidām tikai par savu naudu
Kā vēl viena problēma, kura gan siltumapgādes, gan arī citu nozaru, it īpaši meža nozares, kurai ir pieejami lieli dedzināmas koksnes resursi, no SIA Fortes produkcijas iegādes atturot, ir fakts, ka biomasas tehnoloģijas nav tās, kuras valsts paredzējusi atbalstīt, kā, piemēram, saules un vēja elektroenerģijas ražojošās tehnoloģijas.
Visu rakstu lasiet 29.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
