Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Kontroltāmē noteiktā summa šim projektam ir 19 401 698 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un 23 476 055 eiro ar PVN.

Īpašuma departaments konkursā saņēma trīs pieteikumus un vakar tie tika atvērti. Visi trīs pretendenti ir personu apvienības.

Personu apvienības "Lemminkainen", kas sastāv no SIA "Lemminkainen Latvija" un Lemminkainen Eesti", piedāvājums paredz pārbūvi veikt par 24 584 553 eiro bez PVN un 29 747 309 eiro ar PVN.

Personu apvienība LNK, RERE, kas sastāv no SIA Re&Re un AS LNK Industries, piedāvā darbus veikt par 26 743 104 eiro bez PVN un 32 359 156 eiro ar PVN.

Savukārt personu apvienība Monum un Litana, kas sastāv no SIA monum un UAB Litana ir Ko, piedāvā veikt būvdarbus par 27 521 570 eiro bez PVN un 33 301 100 eiro ar PVN.

Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen

Būvuzņēmumi Lemminkäinen Corporation (Lemminkäinen) un YIT Corporation (YIT) šorīt paziņojuši par apvienošanos.

Apvienotais uzņēmums darbosies Somijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā un Polijā mājokļu celtniecībā un attīstībā, biznesa, ražošanas, sabiedrisko ēku celtniecībā un attīstībā, infrastruktūras celtniecībā un citās jomās.

Saskaņā ar plāniem apvienošanās radīs finansiāli spēcīgu kompāniju pilsētattīstības jomā. Jomas, kurās darbojas uzņēmumi, papildinās viena otru, mazinot ekonomisko ciklu ietekmi.

Provizoriskie apvienotās kompānijas kombinētie gada ieņēmumi būs aptuveni 3,4 miljardi eiro, bet peļņa - 85 miljoni eiro. Apvienotā kompānija nodarbinās 10 tūkstošus cilvēku un darbosies 11 valstīs.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Šonedēļ tiks uzsākti remontdarbi sešos valsts ceļu posmos, divi no tiem ir galvenās nozīmes autoceļi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļā.

Tiks uzsākta Ainažu šosejas (A1) seguma atjaunošana posmā no Vidzemes šosejas līdz Baltezera beigām, būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīciju apjoms ir 1,697 miljoni eiro, darbi tiks pabeigti līdz augusta vidum. Daugavpils šosejas seguma atjaunošanas darbus Krāslavas novadā veiks SIA Binders, investīcijas šajā objektā ir 1,828 miljoni eiro un darbi notiks līdz septembra nogalei. Pagaidām vēl šajos būvobjektos būtiski satiksmes ierobežojumi nav paredzēti.

Reģionālo un vietējo ceļu tīklā šonedēļ asfaltēto segumu atjaunošanas darbi sākas uz autoceļa Alūksne–Ape (P39) no 3. līdz 8. km, autoceļa Litene–Alūksne (P43) no 17. līdz 29.km un autoceļa Bārdaskrogs-Krabi (V381) Alūksnes novadā. Būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīcijas objektā ir 204 tūkstoši eiro un darbus plānots paveikt jūnijā.

«Es par šo tēmu negribētu runāt,» tā uz jautājumu, vai vagonbūves rūpnīcas celtniecības darbu pasūtītāja akciju sabiedrība «UVZ Baltija» nekavē norēķinus, laikrakstam Zemgales Ziņas atbildējis teritorijas sagatavotāja uzņēmuma SIA «Lemminkainen Latvija» darbu vadītājs Andris Paeglītis. No komentāriem atsakās arī pati vagonbūves giganta kompānija, gan uzsverot – pēc neliela pārtraukuma darbi atsākti.

«Visi darbi objektā Aviācijas ielā 2 un 2a notiek pēc grafika,» laikrakstam skaidrojis «UVZ Baltija» direktora vietnieks būvniecības jautājumos Andris Vaišļa. Uz lūgumu komentēt Zemgales Ziņu rīcībā nonākušo informāciju, ka UVZ vagonbūves projekts janvārī uz laiku apturēts, jo kompānijai radušās finanšu grūtības un tā nav norēķinājusies ar pāļu dzinēju somu uzņēmumu «Lemminkainen Latvija», A.Vaišļa atbildējis: «Ņemot vērā to, ka akciju sabiedrība «UVZ Baltija» ir liela un sevi cienoša kompānija, mēs nekomentējam baumas.»

No 28.jūlija līdz 7.augustam SIA Lemminkainen Latvija Rīgas gatvē Ādažos seguma atjaunošanas darbus veiks nakts stundās. Ceļu būvnieki tur atjauno veco Tallinas šoseju, kas kādreiz gāja caur Ādažu ciematu jeb vietējo autoceļu V30 Baltezers-Ādaži (Rīgas gatvi) posmā 0,52.-4,16. km, informēja VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvis Voldemārs Šķēle.

Jau veicot vecā asfaltbetona seguma frēzēšanas darbus, tika konstatēts, ka satiksmes intensitāte posmā ir ļoti augsta un nav iespējams nodrošināt pilnīgu remontējamā posma izolēšanu. Tāpēc, lai nodrošinātu kvalitatīvu un prasībām atbilstošu asfaltbetona kārtu ieklāšanu, kā arī, lai nekavētu satiksmi, SIA Lemminkainen Latvija līdz pat 7.augustam Ādažos paredz strādāt pa nakti.

Nepiemērotu laika apstākļu gadījumā darbu izpildes termiņš var tikt pagarināts. Darbs nakts stundās ir saskaņots ar Ādažu novada domi. Asfaltēšanas darbu laikā ir iespējams paaugstināts trokšņa līmenis un vibrācijas.

Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža posma Iecava–Bauska virskārtas atjaunošanu plānots turpināt maijā, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pagājušajā vasarā ceļu būves firma «Lemminkainen» pēc valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» (LVC) pasūtījuma atjaunoja ceļa nodilušo virskārtu, taču līdz aukstā gadalaika sākumam īsti nepaguva uzklāt seguma horizontālos apzīmējumus.

Darbus esot iecerēts pabeigt pēc 5. maija, kad atsāksies pērn nepaveiktais process, Bauskas Dzīvi informējis LVC Bauskas nodaļas vadītājs Dzintars Dzenis.

Kopš decembra autoceļa atjaunošanā ir tehnoloģiskais pārtraukums. «5. maijā paredzēts atsākt pērn nepabeigtos darbus – seguma uzklāšanu. Visi darbi iekļāvušies plānotajos līdzekļos,» paudis Dz. Dzenis. LVC vērtēs un analizēs arī posma kvalitatīvos rādītājus, proti, kā atjaunotā virskārta izturējusi satiksmes slodzi ziemā.

Bauskā, Ceriņu ielā, topošā daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā, norisinājies svinīgs kapsulas iemūrēšanas pasākums.

Jaunais īres nams būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 60 dzīvokļiem. Ēkā, ar kopējo dzīvojamo platību 3300 kvadrātmetri, atradīsies vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi. Projektā iekļautas arī 72 autostāvvietas.

Jaunajā īres namā kopējās investīcijas ir paredzētas 6,74 miljonu eiro apmērā. No tiem “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevums ir 6,47 miljoni eiro no ES Atveseļošanas fonda budžeta.

Būvniecības līgums noslēgts ar SIA “Monum”. Būvprojekta izstrādātājs ir SIA “Neoprojekts”.

“KIK Real Estate Bauska” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks: “Bauskā, pēc vairāk kā 15 gadu pārtraukuma, tiek būvēta jauna daudzdzīvokļu māja, kurā būs zemas īres cenas, zems enerģijas patēriņš un zema skaņas caurlaidība. Bauskas novadam šis ir ļoti nozīmīgs notikums. Reģionālajās pilsētās šādu projektu realizācija pielīdzināma Ziemassvētku brīnumam, kurš tapis sadarbībā ar Eiropas savienību, “Altum” un Bauskas novada pašvaldību. Tieši Bauskas novada pašvaldība ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kura izstrādāja saistošos noteikumus, kuri ļauj realizēt šāda veida projektus.”

SIA Mogotel no šā gada 22. decembri pārņem lielāko viesnīcu Bauskā, kura turpmāk darbosies kā Rixwell Bauska Hotel, kļūstot par sesto Rixwell zīmola viesnīcu Latvijā. Pirmās piecas šī zīmola viesnīcas jau darbojas Rīgā, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka Rixwell viesnīcu tīklam pievienojusies pirmā viesnīca ārpus Rīgas. Sadarbībā ar viesnīcas Rixwell Hotel Bauska īpašnieku tuvākajā laikā plānojam veikt virkni uzlabojumu viesu ērtībām,» informē SIA Mogotel ģenerāldirektore Jeļena Stirna.

Piecstāvu Rixwell Bauska Hotel atrodas Bauskas pilsētas centrā, Slimnīcas ielā 7., un līdz šim darbojās ar nosaukumu ABC Bauska Hotel. Kvalitātes un aprīkojuma ziņā viesnīca pilnībā atbilst 3 zvaigžņu viesnīcas statusam.

Kopumā SIA Mogotel patlaban operē 8 Latvijas viesnīcas - divas Wellton zīmola viesnīcas Rīgā, 5 Rixwell zīmola viesnīcas Rīgā un vienu Rixwell zīmola viesnīcu Bauskā.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Autotransporta direkcija no piektdienas īslaicīgi samazinās autobusu reisu skaitu, jo, ieviešot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības mazināšanai, reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits turpina būtiski kristies, aģentūru LETA informēja Autotransporta direkcijā.

Direkcijā atzīmēja, ka, sākoties otrajam Covid-19 infekcijas izplatības vilnim, ir vērojams pasažieru skaita kritums - septembrī reģionālo maršrutu autobusos vienā dienā vidēji tika pārvadāti vairāk nekā 68 000 pasažieru, oktobrī - aptuveni 56 000, bet novembra sākumā - apmēram 46 000 pasažieru. Paredzams, ka pasažieru skaita kritums turpināsies.

Tāpat Autotransporta direkcijā norādīja, ka direkcija turpina regulāri sekot līdzi pasažieru skaita izmaiņām, īslaicīgi slēdzot tos reisus, kuros pasažieru praktiski nav, tomēr nepieciešamības gadījumā tos varēs operatīvi atjaunot. Plānots, ka reisu skaits tiks samazināts tajos maršrutos, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar iedzīvotāju nogādāšanu darbavietās vai skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs.

Nākamnedēļ, 13.aprīlī uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) ceļu būves firma SIA Binders sāks sagatavošanās darbus pirms asfalta segas rekonstrukcijas šā ceļa posmā no 15,40. līdz 25,50. km jeb no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada, informē kompānijas pārstāve Vita Noriņa.

Nākamās nedēļas laikā uz šosejas tiks uzstādītas brīdinājuma zīmes, izveidotas pagaidu pārbrauktuves satiksmes plūsmas novirzīšanai, veikti citi ceļa segas rekonstrukcijas uzsākšanai nepieciešamie priekšdarbi.

Sākot ar 20.aprīli, satiksmei pilnībā tiks slēgta brauktuve virzienā no Rīgas visā rekonstrukcijai paredzētā posma garumā. Satiksme abos virzienos tiks organizēta blakus brauktuvē, kur šobrīd ir ceļa divas joslas virzienam uz Rīgu. Satiksmes organizēšanai netiks izmantoti luksofori, taču būs noteikti ātruma ierobežojumi.

Uz blakus brauktuvi tiks pārceltas arī virzienā no Rīgas esošās sabiedriskā transporta pieturvietas, bet pieturvieta Remberģi tiks pārcelta apmēram 600 m uz priekšu Siguldas virzienā.

Divi uzņēmumu iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam, kurā apstrīd Mežaparka Lielās estrādes pārbūves 1.kārtas iepirkumu, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi SIA Balt Trest un SIA Lemminkainen Latvia. Pagaidām nav zināms datums, kad IUB izskatīs sūdzību.

Db.lv jau rakstīja, ka Mežaparka Lielās estrādes pirmā posma rekonstrukcija izmaksās palielinājušās līdz 23 miljonus eiro un skatītāju vietu skaits palielināsies līdz 30 000, Mežaparka lielās estrādes pārbūves projekta pirmā rekonstrukcijas posma būvprojekta prezentācijā sacīja projekta autori Austris Mailītis un Juris Poga.

Poga pastāstīja, ka plānots estrādes rekonstrukciju sākt vasaras sākumā.

Estrādes pirmā posma izbūve izmaksās 23 176 157 eiro. No tiem 43% finansējuma paredzēti skatītāju laukam, 22% skatītāju lauka aprīkojumam, 25% piebraucamajiem ceļiem un 10% ārējiem inženiertīkliem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis kārtējo sūdzību Jelgavas pilsētas domes izsludinātajā konkursā par satiksmes termināla apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūvi Jelgavā.

Sūdzību iesniegusi SIA Lemminkainen Latvija un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

Konkurss tika izsludināts jūnijā, taču pēc tam tajā tika veikti vairāki grozījumi. Novembrī par konkursa uzvarētāju tika pasludināta SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, kuras piedāvātā līgumcena bija 4,6 miljoni latu (6,5 miljoni eiro), taču rezultātus apstrīdēja būvkompānija SIA Binders. Kā db.lv skaidroja uzņēmuma valdes loceklis Normunds Luste, pamatojoties uz pieprasītajiem iepirkuma komisijas protokoliem, kompānijas pārstāvji apšauba izvēlētā pretendenta kvalificēšanos atbilstoši konkursa nolikumam.

Zviedrijas mazumtirdzniecības koncernam ICA Gruppen piederošās mazumtirdzniecības ķēdes Rimi iecerētais Baltijas loģistikas centrs nodrošinās iespēju dubultot preču apgrozījumu, šodien žurnālistiem norādīja Rimi Baltic loģistikas un piegāžu ķēdes direktore Aiga Priede.

Telpu platības pieaugums par gandrīz 150% kāpinās loģistikas pakalpojumu eksportu. Tāpat centralizētā loģistika viena gada laikā ļaus samazināt CO2 izmešu apjomu par apmēram 1300 līdz 1400 tonnām, ietaupīt teju pusmiljonu litru degvielas gadā, kā arī nobraukt par 1,35 miljoniem kilometru mazāku attālumu.

Rimi loģistikas centra paplašināšanas rezultātā patlaban esošās uzņēmuma noliktavas telpas Augusta Deglava ielā, Rīgā, tiks paplašinātas par 42 630 kvadrātmetriem, kopumā sasniedzot 69 130 kvadrātmetrus. Taču kopējā telpu platība, iekļaujot arī administratīvo un biroju korpusu, būs apmēram 94 000 kvadrātmetri.

Šonedēļ atsākti pagājušā gadā uzsāktie tilta pār Rīgas HES Rīgas apvedceļa posmā Salaspils – Babīte remontdarbi. Tiks veikta asfalta virskārtas frēzēšana, saistes un asfalta virskārtas ieklāšana, kā arī atjaunota tilta šuvju hermetizācija, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Autovadītājiem jārēķinās, ka vismaz trīs nedēļas objektā varētu būt dažādi satiksmes ierobežojumi. Satiksme tiks organizēta pa vienu joslu un regulēta ar luksoforiem (nakts stundās), savukārt dienā satiksmi organizēs regulētāji. Braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 50 km/h. Lai šķērsotu objektu, būs nepieciešamas papildus apmēram 15- 20 minūtes. Būvdarbus veic PS LNK Industries Group. Darbus plānots pabeigt līdz augusta sākumam.

Tāpat šonedēļ uzsākti virsmas apstrādes darbi valsts reģionālā autoceļa Tukums – Auce – Lietuvas robeža (P104) posmā no Jaunpils līdz Bikstu stacijai, Jaunpils novadā. Būvobjektā darbu norises vietās noteikti ātruma ierobežojumi līdz 50 km/h, kā arī vienā posmā paredzēta reversīvā satiksme. Lai šķērsotu objektu, būs nepieciešamas papildus 5 minūtes. Būvdarbus veic SIA Lemminkainen Latvija. Darbus plānots pabeigt līdz augusta beigām.

Periodiskai Rīgas ielu seguma atjaunošanai, ko ar nelielām izmaiņām gadu no gada veic vienas un tās pašas firmas, šogad finansējums lielāks nekā pēdējos sešus gadus

Konkursā par Rīgas ielu segumu periodisku atjaunošanu 2014. gadā uzvarējušas trīs kompānijas – SIA Roadeks, a/s Ceļu pārvalde un SIA CBF Binders, kopējā līguma summa ir 5,2 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Tik finansiāli ietilpīgs iepirkums šai jomā nav veikts kopš 2008. gada, kad līdzīgā konkursā kopējā līgumcena sasniedza 12,6 milj. eiro.

Tie paši

Pētot, kas iepriekšējos gados tikuši pie šī Rīgas domes pasūtījuma, secināms, ka lielākoties tās ir vienas un tās pašas firmas, piemēram, Binders un Ceļu pārvalde katra kopš 2008. gada uzvarējusi četros konkursos, Roadeks – plūca laurus 2012. gadā. Kā regulāri šī konkursa uzvarētāji iepriekšējos gados parādās arī a/s A.C.B. Izņēmums bija vērojams pērn, kad ielu seguma atjaunošanas darbi tika SIA Lemminkainen Latvija, SIA Tilts un SIA CBF Ļ-KO, kopējā līgumcena bija 2,7 milj. eiro.

#Plānota esošā stadiona pārbūve, jaunas vieglatlētikas manēžas un viesnīcas celtniecība.

Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē 25.janvārī deputāti lēma atbalstīt līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību Lemminkainen par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvniecības darbus plānots uzsākt jau 2018.gada februārī un pabeigt divu gadu laikā. Kopējās projekta realizācijas izmaksas plānotas 17 850 287 eiro apmērā (bez PVN), tai skaitā valsts budžeta finansējums ne mazāks kā 5 300 000 eiro.

«Vieglatlētika ir visu sporta veidu pamatā. Tā kā Valmiera jau izsenis bijusi pasaules līmeņa vieglatlētu «šūpulis» un Vidzemes sporta centrs, likumsakarīgi ir turpināt pilnveidot sporta infrastruktūru pilsētā. J.Daliņa stadions pašreizējā izskatā ir kalpojis jau ilgus gadus, šobrīd tas ir tehniski un morāli novecojis, kā arī ir nepietiekama platība, lai nodrošinātu treniņu iespējas visiem sportot gribētājiem. Tam ir nepieciešama pārbūve. Savukārt manēža pēc projekta realizācijas atbilstoši starptautiskiem standartiem būs modernākā Latvijā. Varēsim Valmierā organizēt augsta līmeņa sacensības, vienlaikus nodrošinot ērtu un patīkamu vidi sportam un veselīgam dzīvesveidam valmieriešiem,» uzsver Valmieras mērs Jānis Baiks.

Liepājas šosejas (A9) Rīga (Skulte) – Liepāja posma no 148. līdz 163. kilometram pie Kalvenes rekonstrukcijā ieguldīti astoņi miljoni eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Darbus veica piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8.CBR. Šosejas posmā veikta segas rekonstrukcija, reciklējot veco segu un pievienojot Liepājas metalurga domnas sārņus, kā arī trīs kārtu asfaltbetona ieklāšana. Remontdarbu gaitā tika rekonstruēts tilts pār Stulbes upi un izbūvētas pieturvietas un paviljoni.

Rekonstruētā ceļa posma svinīgā atklāšana plānota trešdien, 29. oktobrī. Tāpat plānots apsekot pabeigtos un esošos būvdarbus uz šosejas Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža posmā no Platones līdz Lielvircavas pagriezienam, kur būvdarbus ir veicis SIA Strabag, objekta izmaksas vairāk kā seši miljoni eiro un posmā no Lielvircavas pagrieziena līdz Elejai un Lietuvas robežai, kur vēl notiek būvdarbi, kuru veicējs ir SIA Lemminkainen un kopējās investīcijas ir 5,5 miljoni eiro.

Sākot no pirmdienas, 6. jūlija, aptuveni divu nedēļu garumā, uz Tallinas šosejas (A1) no viadukta Ainažu virzienā līdz Ādažiem (km 0,00-6,30) notiks asfalta ieklāšanas darbi, kuru laikā satiksme caur Baltezeru būs stipri apgrūtināta, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Katru dienu plānots ieklāt asfaltbetonu aptuveni 1,5 km garā posmā, vienā joslā, visu satiksmi novirzot pa otru - brīvo joslu. Dienas laikā satiksme tiks organizēta ar satiksmes regulētājiem, savukārt naktīs - ar luksoforiem.

Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9 katru darba dienu, izņemot sestdienas un svētdienas, kad darbi un būtiski satiksmes ierobežojumi objektā nav plānoti.

Laikā, kad asfaltēšana notiks uz uzbraukšanas un nobraukšanas rampām no un uz Vidzemes šoseju, satiksme tiks organizēta pa apbraucamajiem ceļiem, no kuriem viens būs apgriešanās vieta uz Vidzemes šosejas (A2), kur šobrīd satiksme pārkārtojās no divām brauktuvēm uz vienu (aptuveni 15,2. km) un otrs apbraucamais ceļš būs pa Berģu pārvadu pār Vidzemes šoseju (A2), kā arī izmantojot atlikušās rampas mezglā. Aicinām autovadītājus pievērst īpašu uzmanību norādēm!

Šogad noslēgsies pērn uzsāktie pārbūves darbi uz Latvijas garākā reģionālās nozīmes autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) 11,5 km garā posmā no Steķiem līdz Atašienei, kurš līdz šim bija ar grants segumu, bet turpmāk to klās asfalts. Līdz ar šo darbu pabeigšanu viss 148,3 km garais ceļš būs asfaltēts, vēsta VAS Latvijas valsts ceļi.

Pērn būvdarbus posmā no Steķiem līdz Atašienei apgrūtinājuši laika apstākļi. «Lietavu dēļ Neretiņas upe bija pārplūdusi, līdz ar to nebija iespējams veikt vājas nestspējas grunts nomaiņu, un atkūdrošanas darbi tika veikti ziemas mēnešos – tehnoloģiskā pārtraukuma laikā. No 45 tūkst.m³ kūdras ziemas laikā tika izvesta aptuveni trešdaļa. Šogad darbi turpinājās,» skaidro Latvijas valsts ceļi.

Šajā autoceļa posmā vairākās vietās tika taisnota trase, izbūvēts salturīgais slānis, šķembu pamatne. Patlaban sešos kilometros jau ir ieklāts asfalts un no 16. jūlija asfaltēšana plānota arī pārējā posmā. Neretiņai jau ir izbūvēta jauna caurteka, bet vēl veicami dažādi apdares darbi. Darbus tur veic SIA Binders, investīciju apjoms ir 9,5 milj. eiro (ar PVN), būvdarbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Pagājušajā gada nogalē par vienu miljonu eiro palielināts ceļu un maģistrāļu būvnieka SIA «YIT Infra Latvija» (iepriekš pazīstams kā SIA «Lemminkainen Latvija») pamatkapitāls, kas tagad ir 5 107 440 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas SIA «YIT Infra Latvija» pamatkapitālā ierakstītas komercreģistrā 2018.gada 28.decembrī. Līdz tam SIA «YIT Infra Latvija» pamatkapitāls bija 4 107 440 eiro.

Pamatkapitālu palielinājis SIA «YIT Infra Latvija» vienīgais īpašnieks, Somijas uzņēmums «YIT Construction Ltd».

SIA «YIT Infra Latvija» nodarbojas ar ceļu būvniecību, ēku un citu inženierbūvju pamatu izbūvi, asfaltbetona ražošanu un piegādi, kā arī un materiālu testēšanas laboratorijas pakalpojumu sniegšanu.

2017.gadā SIA «YIT Infra Latvija» apgrozījums pieauga līdz 26,922 miljoniem eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 37 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 147 darbiniekus.

Babītes novada pašvaldība informē par jaunumiem ceļu satiksmes dalībniekiem Babītes novadā: Piņķos tiks uzstādīts luksofors, izveidota jauna autostāvvieta un izbūvēts gājēju ceļš; Babītē tiek rekonstruēta Liepu aleja un strādāts pie ielu apgaismojuma Meža, Sila un Smilšu ielā izbūves un rekonstrukcijas.

Babītes novada pašvaldības apmeklētāju ērtībām Centra ielā, Piņķos, izveidota jauna, plašāka autostāvvieta ar 20 vietām automašīnām. Būvnieks saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem ir SIA V Service, kas uzvarējis arī iepirkumā par gājēju ietves izbūvi Rīgas ielas posmā Piņķos. Pēc darbu nodošanas ekspluatācijā kājāmgājējiem, kas dodas virzienā no Jūrmalas apvedceļa uz Piņķu centru, būs iespēja pārvietoties droši, netraucējot transporta satiksmes dalībniekiem. Pie autobusu pieturas Pagrieziens uz Piņķiem plānots ierīkot apgaismotu pāreju.

Jauninājums Piņķos ir arī tas, ka, sākot ar šā gada jūliju, slikti pārskatāmajā un noslogotajā Jūrmalas un Rīgas ielas krustojumā ir uzsākti luksofora uzstādīšanas darbi. Būvdarbu veicējs ir SIA RC Traffic. Septembra sākumā ceļu satiksmes dalībnieku kustība krustojumā tiks regulēta un tas ļaus samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu šajā vietā. Tas būs pirmais luksofors, kas uzstādīts Piņķu ciemā.