Arhitektu biroja Kubs pieaicinātā neatkarīgā eksperta Valtera Celmiņa ekspertīzē lielveikala Maxima Tehniskā projekta būvkonstrukcijas daļai secināts, ka izstrādātajā projektā nav skaidrības par slodzēm uz pārsegumu, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Kā vēstīts, 21. novembra pēcpusdienā sabruka lielveikala Maxima jumts Rīgā, Zolitūdē, nogalinot 54 cilvēkus un daudzus ievainojot. Patlaban tiek meklēti cēloņi un vainīgie.

Ekspertīzes secinājumos teikts, ka lielveikala Maxima Tehniskā projekta būvkonstrukciju daļā, ko izstrādāja HND grupas būvkonstruktors Ivars Sergets, nav dotas aplēses par slodžu radīto piepūli kopnes stieņos, kā arī nav norādīta stieņu tērauda klase, tādejādi piegādātājiem un būvniekiem dotais uzdevums nav bijis precīzs. Turklāt apakšjoslas bultskrūvju savienojuma nestspēja neatbilst Latvijas Būvniecības normatīvu prasībām. Pilnu eksperta ziņojuma tekstu Kubs ir nodevis policijai, jo tas esot nozīmīgs pierādījums lietā un jāvērtē kompetentām personām.

Eksperta Valtera Celmiņa ziņojuma rekomendāciju daļā teikts: «Lai noteiktu savienojuma reālo nestspēju, nepieciešams veikt bultskrūvju darba padziļinātu analīzi, izvērtējot stiepes spēka iespējamo nevienmērīgo sadalīšanos uz katru no bultskrūvēm. Ir iespējama arī šī mezgla sagraušana laboratorijas apstākļos. Tāpat, jānosaka reālā slodze uz pārsegumu un izmantoto materiālu fizikālie un mehāniskie raksturlielumi.»

Lai tiktu pārbaudīta arī projekta arhitektūras daļas atbilstība, pieaicināta Latvijas Arhitektu savienības (LAS) ekspertu grupa, kuras sastāvā ir sertificēti arhitekti – Ervīns Timofejevs, Edgars Treimanis un Uldis Balodis.

«Arhitekta tiešā atbildība ir Tehniskā projekta arhitektūras daļa, kad, vadoties pēc pasūtītāja ieceres, top projekta arhitektūras ideja un risinājumi, kam jāatbilst ēkai paredzētajai funkcionalitātei. Arhitektūras daļa tiek izstrādāta strikti atbilstoši būvnormatīviem un Rīgas pilsētas zonējumam. Projekta arhitektūras daļas atbilstību vērtē gan neatkarīgs eksperts, gan pašvaldības būvvalde. Tiek pārbaudīts viss, sākot no ēkas stāvu skaita atbilstības, līdz pat vismazākajam sīkumam, piemēram, pakāpienu skaitam. Arhitekts neveic nekādus slodžu aprēķinus, jo viņš nav kvalificēts to darīt, tā ir būvkonstruktora atbildība,» skaidro Kubs arhitekts Andris Kalinka.

Būvniecības uzņēmuma Re&Re nolīgtu neatkarīgu Latvijas ekspertu - sertificētu būvinženieru - pirmais slēdziens, izvērtējot Zolitūdē sabrukušā veikala projekta dokumentāciju, liecina, ka tehniskā projekta būvkonstrukciju izstrādes stadijā ir pieļautas rupjas kļūdas slodžu noteikšanā uz pārseguma konstrukciju un jumta nesošo tērauda kopņu apakšējās joslas savienojošam mezglam aprēķināta un izprojektēta nepietiekama nestspēja. Par to paziņojumā pagājušajā nedēļā informēja būvniecības uzņēmums Re&Re, kas neatkarīgiem Latvijas sertificētiem būvinženieriem pieprasījis ekspertīzi par Zolitūdes traģēdijas iemesliem.

Ekspertīzē, ko veikuši sertificēti būvinženieri Aldis Grasmanis, Valērijs Vasiļjevs un Didzis Žīgurs, izvērtējot projekta dokumentāciju un veicot kontrolaprēķinus, secināts, ka tirdzniecības centra Priedaines ielā 20 jumta pārseguma sagrūšanas galvenie iemesli ir šādi: tehniskā projekta būvkonstrukciju izstrādes stadijā ir pielaistas rupjas kļūdas slodžu noteikšanā uz pārseguma konstrukciju, kā arī jumta nesošo tērauda kopņu apakšējās joslas savienojošam mezglam aprēķināta un izprojektēta nepietiekama nestspēja, kas ir vairāk nekā trīs reizes mazāka par nepieciešamo.

Re&Re turpina veikt ekspertīzes notikušā cēloņu noskaidrošanai.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra