Ar šādiem apokaliptiskiem paredzējumiem vakar sabiedrību uzrunāja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) vadība un ceļu būves nozares speciālisti, kas aizvien skaļāk iezvana trauksmes zvanu par situāciju nozarē. Valsts amatpersonu līdzšinējā nevēlēšanās ieklausīties ceļinieku problēmās varot novest arī pie tā, ka, sekojot zemnieku paraugam, Rīgas ielās traktoru vietā parādās ceļa ruļļi.

Ceļinieki norāda, ka pašreizējā valsts amatpersonu gausā rīcība raisa pamatotas bažas par to, ka 2014. gadā līdz šim galvenokārt uz ES fondu līdzekļiem balstītā ceļu būve var palikt tikai pie valsts finansējuma, kas pēdējos gados ir bijis tikai piliens lielajā vajadzību jūrā. 
LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš spriež, ka ES fondu plānošana 2014.-2020. gada periodam beigsies ne ātrāk kā šā gada vidū, un tas nozīmē tikai to, ka 2014. gadam paredzētos ES līdzekļus varēs sākt izmantot ne ātrāk kā 2015. gadā.

Kā risinājumu problēmai ceļinieki izteikuši aicinājumu Satiksmes ministrijai (SM) 2014. gadā nodrošināt ceļu būvei un atjaunošanai vismaz 60% no finansējuma, ko veido veido ceļu lietotāju maksājumi un kas paredzēts arī likumdošanā, tālākā perspektīvā paredzot arī visu 100% atvēlēšanu nozarei. A. Bērziņš atzīmēja, ka, piemēram, 2012. gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis sasniedza 326,93 miljonus latu, no šīs summas tikai 67 miljoni latu jeb nepilni 20% ir atvēlēti autoceļiem. LCB vadītājs uzsver, ka nozarei nav pieņemams SM piedāvātais risinājums 2014. gadā atvēlēt ceļiem 20% no ceļu lietotāju maksājumiem, tālāk katru gadu palielinot šo skaitli par 10%, līdz 2020. gadā tas būs sasniedzis 80%.

Kontrastam ceļinieki atzīmē situāciju Igaunijā, kur jau 1995. gadā likumā tika noteikts, ka 75% no degvielas akcīzes tiek novirzīti autoceļiem, un šis likums kopš pieņemšanas ne reizi nav aiztikts. Tikmēr Autoceļu likums Latvijā kopš 1994. gada ir grozīts 17 reizes, no tām 16 reizes ar mērķi samazināt ceļu finansējumu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra