Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka neizskatīsies tieši tāda, kādu to pirms apmēram ceturtdaļgadsimta bija iecerējis arhitekts Gunārs Birkerts. Par Gaismas pili dēvētās ēkas tapšanas gaitā projektā daudz kas ticis mainīts, norāda laikraksts Neatkarīgā.
Iespaidīgā celtne vismaz no ārpuses ir gandrīz pabeigta, un pašā jumta spicē parādījies savdabīgs veidojums, kas iepriekš rādītajās prezentācijās gluži tā neizskatījās, akcentē laikraksts.
Kamēr ēka un tās apkārtne nav pilnībā pabeigta, arhitekti esot izvairīgi, komentējot tās izskatu Daugavas kreisā krasta panorāmā, kaut arī atzīstot, ka Gaismas pils apjoms vairs būtiski nemainīsies.
Arhitekts Jānis Krastiņš nav slēpis kriticismu un sacījis – iecerētais kalna gals atgādinot gaiļa seksti uz bibliotēkas jumta. «Tur nekā nav. Betona pārsegums, stikla būris, kur iekāpt pa lūku,» arhitekts aprakstījis. «Ārzemju kolēģi prasa, lai aizvedu, parādu [bibliotēkas ēku], un kļūst jocīgi ieraugot,» viņš stāstījis. J. Krastiņš uzsvēris, ka jaunajai bibliotēkas ēkai šajā vietā ir jābūt, taču kritizējis būves ārieni un arī telpas. «Diletantisks risinājums arī iekštelpās. Publikai imitēs grāmatu klātbūtni aiz nepieejamām stikla sienām. Grūti nosaukt, kas tas ir. Senils risinājums,» viņš nav taupījis asus vārdus.
Arhitekts Pēteris Bajārs pagaidām nav vēlējies komentēt, sakot: «Vērtēt varēs tikai pilnībā pabeigtu darbu. Tas būtu tāpat kā noskatīties pirmo cēlienu un komentēt visu izrādi. Vēl ļoti daudzas nianses var mainīt izskatu. Ēka jau nav plika, to labiekārtos – ar to var ēku pacelt vai nogremdēt.»
Arhitektūras doktors, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors Jānis Lejnieks aizrādījis, ka ar epitetiem nevajag aizrauties, jo galu galā sabiedrība ir akceptējusi ēkas veidolu kā metaforu par Stikla kalnu, kurā jāj Antiņš. «Nevajag pagaidām runāt par kleitu, jo ēka vēl nav pabeigta. Redzam to kā lielu skulptūru, kas pārsteidz. Tā nav kā jūgendstils ar skaistiem rotājumiem,» sacījis J. Lejnieks.
Pēc viņa domām, būtiskākais ir ēkas saturs. «Tā gaiļa sekste mani vismazāk satrauc. Mani vairāk interesē gaiļa kājas – infrastruktūra. Vai valsts izbūvēs palīgēku otrpus Akmeņu ielai? Vai tam pietiks naudas? Tie jautājumi jārisina, satura jautājumi,» uzskata arhitekts. Tāpēc starp valsti un Rīgas pašvaldību esot nepieciešama lietišķa komunikācija, lai abas puses, J. Lejnieka vārdiem runājot, krievu valdība pilsētā un latviešu valdība valstī, vienotos par bibliotēkai nepieciešamās infrastruktūras finansējumu.
Projekta pilna realizācija un bibliotēkas darbības uzsākšana jaunajā ēkā plānota 2013. gada nogalē, atgādina laikraksts.
Sekojiet ziņām