Lai arī vairākas organizācijas lūgušas atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos un ar jauno likumu saistītie valdības noteikumi vēl nemaz nav publiskoti, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iestājas par jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos paredzētajā termiņā - 1. februārī.

Tuvāko pāris nedēļu laikā ar jauno Būvniecības likumu saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi tiks nodoti oficiālai apspriešanai un saskaņošanai, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā sacīja ekonomikas ministrs.

«Saeimā bija diezgan liela vienprātība un no industrijas puses nebija lielu iebildumu, ka jāizdara viss iespējamais, lai jaunais regulējums, kas bija septiņus gadus muļļāts dažādos gaiteņos, stātos spēkā ātrāk,» teica ministrs.

D. Pavļuts atzīmēja, ka daļa būvniecības industrijas tādā vai citādā formā jau ir piedalījusies jauno MK noteikumu apspriešanā. «Nav tā, ka neviens neko nebūtu redzējis. Zinu, ka ir lietas, kas neapmierina, un lietas, kam piekrīt, kas ir labākas nekā līdz šim,» sacīja ministrs un solīja, ka tuvāko pāris nedēļu laikā visi šie MK noteikumi būs izlikti publiski oficiālai apspriešanai un saskaņošanai.

Ekonomikas ministrs atzina, ka nedrīkst nebeidzami vilkt jauno normatīvo aktu stāšanos spēkā, kamēr visi izcīkstēsies.

«Neuzskatu, ka pašlaik būtu pamats a piori atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos. Neuzskatu, ka būtu iestājušies kaut kādi būtiski jauni apstākļi, kas par paveicamajiem mājasdarbiem nebija zināmi vasarā. Ja nevarēsim tikt galā ar MK noteikumiem, tad visiem būs jāuzņemas atbildība, ka nevar par kaut ko vienoties, un tad arī lūgsim, lai likuma spēkā stāšanās termiņš tiek pārcelts. Pašlaik neredzu nepieciešamību speciāli paildzināt vecā regulējuma darbību,» teica ministrs.

Jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos lūgusi atlikt Arhitektu savienība, Būvinženieru savienība un Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija. Organizācijas aicina jauno Būvniecības likumu ieviest tikai pēc tam pakārtoto normatīvu izstrādes.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā pauda atbalstu jaunajam būvniecības nozares regulējumam un atzina, ka jaunā likuma spēkā stāšanās datumu visi vienmēr vēlējušies jo ātrāk, jo labāk. Tomēr viņš pauda bažas, vai nozare paspēs sagatavoties jaunajam regulējumam, jo nav vēl radīti speciālie normatīvi, tai skaitā vispārīgie būvnoteikumi, kas definēs precīzu kārtību, kādā jaunais likums tiks piemērots.

«Viena lieta ir saprast jauno regulējumu, bet otra - attiecīgi pārorganizēt pašvaldības būvvaldes darbu, kas reāli nebūs iespējams dažu dienu laikā,» teica I. Vircavs. Viņš skaidroja, ka Rīgā ir radīta virkne informācijas sistēmu, tai skaitā par pašvaldības nodevas aprēķināšanu, par patvaļīgas būvniecības fiksēšanu, kuras tehniski nav iespējams pārorganizēt dažās dienās, turklāt laikā, kad vienlaikus notiek arī pāreja uz eiro.

Arī sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Agnese Lešinska pauda bažas par to, ka ar jauno Būvniecības likumu saistītie MK noteikumi vēl nav gatavi un nozare ar tiem vēl nav iepazinusies. «Tie ir ļoti nozīmīgi dokumenti, milzīga dokumentu pakete. Neesmu pārliecināta, ka 2014. gada 1. februārī visi būvniecības sfērā iesaistītie dalībnieki būs spējīgi piemērot jauno Būvniecības likumu,» teica pētniece.

Savukārt Latvijas Būvnieku asociācijas padomnieks Māris Jurēvičs pauda pārliecību, ka nozare pagūs sagatavoties jaunajam būvniecības regulējumam. «Jā, būs ļoti saspringti, bet būs jāapgūst. Tie, kas būs atbildīgie, tomēr ir cilvēki ar augstāko izglītību un var apgūt jebkuru likumu,» teica M. Jurēvičs.

Kā ziņots, Saeima jūlijā pēc vairāk nekā divus gadus ilgušām smagām un sarežģītām diskusijām galīgajā lasījumā apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto jauno Būvniecības likumu, kam jāstājas spēkā 2014. gada 1. februārī un kura mērķis ir uzlabot būvniecības procesu Latvijā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra