Būtiski nolietoti, arī kritiskā stāvoklī un pat demontējami ir daļa Hruščova laika daudzdzīvokļu māju balkoni. Tā secinājuši būvniecības eksperti, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veicot pirmo plašāko pētījumu par tiem, ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Vairāk nekā pusei no 2000 apsekoto balkonu tuvāko gadu laikā nepieciešami uzlabojumi. Apjomīgi darbi jau tuvākā gada laikā vajadzīgi daudz mazākai daļai šo balkonu, bet ir arī tādi balkoni, kurus vairs nedrīkst lietot. «Vienam procentam [apsekoto] balkonu ekspluatācija būtu jāpārtrauc nekavējoties. Principā viena procenta ietvaros šie balkoni ir tik tehniski nolietojušies, ka atjaunošana nav tīri ekonomiski pamatota,» saka EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Kopumā balkonu savešana kārtībā prasīs ievērojamus finanšu ieguldījumus. «Izmaksas uz vienu balkonu ir nedaudz virs 200 eiro par balkonu, bet tie var būt arī vairāki tūkstoši. Savukārt esoša balkona demontāža un jauna uzstādīšana tipveida risinājumā ir piedāvāta par 4000 eiro,» stāsta EM pārstāvis.

Lai sekmētu daudzdzīvokļu ēku lodžiju un balkonu pastāvīgu apsekošanu un drošības palielināšanu, šā gada 28. februārī Ekonomikas ministrija organizē vebināru "Balkoni un lodžijas - problēmas un risinājumi".

Vebināra laikā eksperti informēs daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājus un apsaimniekotājus par dzīvokļa īpašnieka pienākumiem balkonu un lodžiju uzturēšanā, kā arī par biežāk konstatētajām problēmām un iespējamiem risinājumiem.

Vebinārā informēsim par normatīvo regulējumu par balkoniem un lodžijām, kā arī varēs uzzināt par balkonu un lodžiju atjaunošana risinājumiem. Tāpat varēs uzzināt, kam pieder balkoni un lodžijas, kā tos padarīt drošākus un kā piesaistīt valsts atbalsta finansējumu to atjaunošanai. Ekonomikas ministrija ir veikusi vairākus pētījumus par balkonu tehnisko stāvokli, kā rezultātā sagatavoti arī tipveida risinājumi to atjaunošanai. Pasākuma laikā eksperti iepazīstinās ar šo pētījumu rezultātiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats ēkas pārbūvē viesnīcas izveidei Kaļķu ielā 20.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš uzskata, ka šis ir augstvērtīgs nelielas vēsturiskās Vecrīgas ēkas atjaunošanas piemērs.

«Aiz perfekti restaurētas fasādes, kurā izceļas 18. gadsimta sākumā veidotais portāls, izveidota jauna, emocionāli izteiksmīga telpiskā struktūra. Kompozīcijas kodols ir ar caurspīdīgu jumtu pārsegta lieltelpa, kas izveidota kādreizējā nelielā iekšpagalma vietā. Gar vienu telpas sānsienu izbūvētie balkoni nodrošina ērtu savienojumu ar ēkas dziļāko spārnu, bet pretējā siena veidota kā milzīgs spogulis, kas telpu vizuāli paplašina divkārt. Visa apdare izceļas ar «high-tech» kvalitāti, taču arhitektūrā integrēti pēc iespējas visi vērtīgākie vēsturiskie iekštelpu elementi (kāpnes, logi u.c.). Augšstāvā izvietotais restorāns nodrošina apmeklētājiem gleznainu skatu uz Vecrīgu,» vērtē J.Krastiņš.

Svarīgākie kritēriji, izvēloties jaunu mājokli, ir tā atrašanās vieta jeb lokācija, attīstīta infrastruktūra un projekta kvalitāte.

Minētos kritērijus apvieno Mārupē tapušais premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu. Domājot par projekta atrašanās vietu jeb lokāciju, premium klases projekts Dahlia īstenots Mārupē, kur vienlaikus jūtams gan dabas tuvums, gan lielpilsētas rosība. "Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj domāt arī par pārdomātu investīciju.

Jelgavas daudzdzīvokļu mājā Katoļu ielā 1 sākta balkonu demontāža un nomaiņa uz «franču» balkoniem jeb aizsargrestēm, kas norobežos balkonu durvis, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kā informējis SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) Tehniskais direktors Oļegs Kukuts, balkoni jau kādu laiku bija nelietojamā stāvoklī un pat bīstami.

«Pagājušajā gadā mēs balkonus notinām ar aizsargtīkliem, lai pasargātu garāmgājējus, ja nu no tiem atdalītos kādi gabali,» skaidrojis O.Kukuts.

Balkonus bija paredzēts demontēt ēkas renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas laikā, taču dzīvokļu īpašnieki lēmumu veikt renovāciju nav pieņēmuši. Balkonu demontāža tomēr jāīsteno, jo tie apdraud mājas iedzīvotājus un garāmgājējus.

Savukārt to atjaunošana neesot ekonomiski izdevīga un negarantē drošību. «Franču» balkoni tiks uzstādīti uzreiz pēc demontāžas, pirms tam veicot fasādes daļas sagatavošanu – atjaunojot apmetumu un konstrukcijas.

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Būvkompānijas “Merks” jaunākajā dzīvojamajā projektā “Merks Duntes Zīles”, Pededzes ielā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Projekta ietvaros ir plānots uzbūvēt divas ēkas, četrstāvu un piecstāvu, ar kopumā 84 dzīvokļiem, kurus plānots pabeigt līdz 2022. gada maijam.

Kopš darbu uzsākšanas aprīlī, pabeigti rakšanas un pāļu izbūves darbi, kā arī norit dzelzsbetona pamatu izbūves darbi.

“Merks Duntes Zīles” atradīsies vienā no vismazāk apbūvētajām apkaimēm Rīgā, pie Skanstes apkārtnes, kas ir iecienīta vieta ģimenēm un jaunajiem profesionāļiem. Projekta energoefektīvajās ēkās būs pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi ar kopējo platību 40 – 95 m2. Dzīvokļu cena plānota 71 000 – 183 000 eiro.

Ēku pagrabstāvos atrodas ērtas privātās noliktavas, ratiņu telpa, kā arī 42 m2 atpūtas telpa ēku iedzīvotājiem vai pazemes autostāvvietas iegādei, atkarībā no izvēlētās dzīvojamās ēkas. Abās ēkās būs pieejams lifts, kurš savienojas arī ar pagrabstāvu. Visos dzīvokļos būs pieejami balkoni vai lodžijas, kur būs vieta augu kastēm, kā arī augstie 2.75m griesti dzīvoklī radīs plašuma un mājīguma sajūtu.

Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu.

Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai PAD.

Ropažu novadā, Rumbulā atklāta modernizētā Consolis Latvija rūpnīca, kurā tiks ražoti Baltijā pirmie hibrīdie vēja parku torņi AS "Latvenergo" piederošajam Laflora Energy vēja parkam.

Šeit taps konstrukcijas vienam no pasaulē lielākajiem vēja turbīnu ražotājiem Nordex, kas jau šovasar tiks montētas Laflora Energy vēja parkā Kaigu purvā. Rūpnīca ir radījusi vismaz 100 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka drīzumā sāksies Laflora Energy vēja parka, kas pieder AS "Latvenergo", būvniecība, pirmo reizi Baltijā izmantojot videi draudzīgāku hibrīdo torņu konstrukciju no dzelzsbetona un tērauda. Unikālā pievienotā vērtībā ir tā, ka – arī pirmo reizi – šie torņi tiks ražoti uz vietas Latvijā, 7.maijā atklātajā Consolis Latvija ražotnē.

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 miljonu eiro apmērā.

Rūpnīcas modernizācija ietver jaunākās tehnoloģijas un efektivitātes risinājumus, kas ļauj ne vien samazināt emisijas, bet arī optimizēt ražošanas procesus, nodrošinot augstu kvalitāti un samazinot ietekmi uz vidi.

Balto silikātķieģeļu namu jeb tā dēvēto hruščovku iedzīvotāji nereti uzskata, ka viņu mājas ir gana labas, lai tām siltināšana nebūtu vajadzīga. Reģionālais laikraksts «Bauskas Dzīve» izpētījis – tas ir mīts.

Ar «hruščovkām» pašlaik ir daudz problēmu, «Bauskas Dzīvei» pauž Aldis Greķis, attīstības finanšu institūcijas «Altum» eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma un gāzes tehnoloģiju katedras docents: «Caur silikātķieģeļu konstrukciju iziet 1,3 W/kv.m siltumenerģijas. Normatīvs ir 0,18 W/kv.m, tātad, renovējot «hruščovkas», siltuma patēriņu var samazināt septiņas reizes. Tas ir ļoti daudz. Šīs ēkas ekspluatācijā ir no 70. gadiem, tātad 50 – 60 gadus. Konstrukcijas ir nolietojušās, ķieģeļi nokalpojuši laiku, kad var pārciest sasalšanas un atkušanas ciklu. To var redzēt – ķieģeļi sāk drupt, balkoni ir avārijas situācijā.»

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Rīgas jauno biroju ēku klāstu papildinājis A klases projekts pilsētas centrā, Pērses ielā 2A. Īpašuma attīstītājs ir SIA “River Properties”. Ēkas kopējā platība ir 3986 m2, tā ir nodota ekspluatācijā un to apdzīvo pirmie nomnieki.

Telpas ir pielāgojamas kā vērienīga, tā arī vidēja mēroga nomniekiem. To piesaiste uzticēta nekustamo īpašumu aģentūrai Kivi Real Estate.

Investējot 14 miljonus eiro, Rīgas centrā top jauns biznesa centrs

Atzīmējot spāru svētkus, projekta būvniecības noslēguma posms sācies jaunā biznesa centra, kas...

Projektā pieejamas dažādas biroju platības, sākot no 200- 4000 kv.m Nomas maksa ir sākot no 16 EUR/kv.m. Nomas maksā ir iekļauta telpu izbūve, vadoties pēc nomnieku vajadzībām un vēlmēm. Esošajā celtniecības stadijā tās ir iespējams pielāgot arī ārstniecības iestādēm, kā arī citām vajadzībām.

Pirmie nomnieki projektam jau ir atrasti, viens no tiem ir SIA “Inspired”- Latvijā un Baltijā zināmi mārketinga eksperti, kuru darbībai ikdienā vajadzīga gan iedvesmojoša vide, gan reprezentabla un klientiem ērti pieejama lokācija. Noris sarunas arī ar vairākiem citiem potenciālajiem telpu lietotājiem.

Pērses ielas biroju projektu izceļ plašas terases, balkoni ar skatu uz vēsturisko centru un labiekārtots, zaļš iekšpagalms, kas pilsētas centrā ēkām ir retums.

SIA “River Properties” turpat blakus turpina arī attīstīt vēl vienu biroju ēku Barona ielā 30A, kuru plānots pabeigt šī gada nogalē.

Db.lv jau rakstījis, ka jaunā biznesa centrā, kas atrodas Pērses un Kr. Barona ielā, attīstītājs SIA “River Properties” plāno investēt 14 miljonus eiro. Visa projekta iznomājamā platība plānota 6 238,40 m2. Biznesa centru projektējuši arhitekti Iļja Miļgroms un Pēteris Bajārs.

“River Properties” ir nekustamo īpašumu attīstītājs, kas strādā ar dažādiem nekustamā īpašuma projektiem Rīgā. Uzņēmuma specialitāte ir pirmskara un koku ēku rekonstrukcija un renovēšana Rīgas centrā un Āgenskalnā, kā arī biroju celtniecība un komerctelpu noma.

Nekustamā īpašuma attīstītājs „Kaamosˮ nodevis ekspluatācijā otru “Moho Park” projekta ietvaros uzbūvēto 12 stāvu dzīvojamo ēku Mirdzas Ķempes ielā, Mežaparkā. Tajā tapuši 77 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Gandrīz 70% no jaunajiem mājokļiem jau atraduši savus jaunos īpašniekus.

Investējot gandrīz 15,5 miljonus eiro, kopumā “Moho Park” izbūvētas divas identiskas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem platībā no 36 līdz 170 kvadrātmetriem.

“Pēdējo divu gadu laikā nekustamā īpašuma nozare ir piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, kas ietekmējuši kā būvniecības procesu, tā arī mājokļu pircēju izvēles. Kamēr daļai jauno dzīvokļu meklētāju izdevies iegādāties izvēlēto mājokli, redzam, ka citi lēmumu par īpašuma iegādi ir uz laiku atlikuši, ieņemot nogaidošu pozīciju. Tomēr kopumā pircēju aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū ir stabila, un esam gandarīti, ka mums ir izdevies Mežaparkā radīt kvalitatīvus, komfortablus un ilgtspējīgus mājokļus vairākiem simtiem rīdzinieku,” norāda “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsāk dzīvokļu tirdzniecību Torņakalnā topošajā dzīvojamo ēku projektā Poēzija, Ojāra Vācieša ielā.

Torņakalns ir viens no zaļākajiem Rīgas rajoniem, kurā šobrīd vērojama vērienīga attīstība, un pieprasījums pēc mājokļiem tajā ir liels. Saskaņā ar Kaamos rīcībā esošajiem datiem, projekta Poēzija pirmspārdošanas periodā rezervēta ceturtā daļa no jaunajiem dzīvokļiem.

„Esam gandarīti spert savu pirmo soli Torņakalnā un Pārdaugavā kopumā. Šobrīd redzam, ka nekustamā īpašuma tirgus ir aktivizējies, un, pateicoties nozīmīgiem infrastruktūras attīstības projektiem, Torņakalns atdzimst,ˮ saka Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Līdz ar 2025. gada sākumu palielinājusies iedzīvotāju interese par mājokļu iegādes iespējām, un viens no galvenajiem iemesliem ir samazinātās Euribor likmes, skaidro Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma.

Norisinājusies svinīgā Spāru svētku ceremonija Jaunolaines sākumskolas sporta zālei, kam par godu augstākajā punktā pacelts tradicionālais vainags un līdz ar to ēka ieguva kopskata veidolu.

Pasākumā piedalījās Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs, Olaines sākumskolas direktora vietniece Velda Veinberga, būvniecības kompānijas RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Sporta zāles būvniecības darbus uzsāka pagājušā gada septembrī un tos plānots pabeigt noteiktajā termiņā - 2017. gada decembrī.

Saskaņā ar projektu sporta nama jaunbūvi savienos ar esošās skolas ēku. Pirmajā stāvā atradīsies ieejas vestibils ar garderobi, treneru telpa un lielā sporta zāle, kas paredzēta basketbola, volejbola, rokas bumbas un telpu futbola treniņiem, kā arī atsevišķa cīņu sporta zāle. Starp abām zālēm atradīsies ģērbtuvju bloks, sanitārie mezgli apmeklētājiem un telpa inventāra uzglabāšanai. Savukārt ēkas dienvidu daļā atradīsies tehniskā telpa ar iebūvētu siltummezglu un ūdens ievada mezglu. Ēkas otrajā stāvā tiks izbūvēta fitnesa zāle, sanitārie mezgli apmeklētājiem, ventilācijas iekārtu telpa un balkoni skatītājiem.

Ar zīmolu Āgenskalna melodija dažādās zaļās un radošās Pārdaugavas rajona apkaimes vietās tiks radīti vairāki ar vēsturisko apbūvi saskanīgi nekustamā īpašuma projekti, informē Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs.

Pirmo no projektiem, daudzdzīvokļu ēku Legato Baložu ielā 7, sāks būvēt šomēnes. Kopējās investīcijas šajā projektā ir ap 2 miljoniem eiro, bet kopumā Āgenskalna melodijas projektos līdz 2020. gadam plānots ieguldīt vismaz 10 miljonus eiro, norāda E.Ivanovs.

Ēku projektu mērķa auditorija ir vietējie iedzīvotāji ar veiksmīgu karjeru, kuri lielu nozīmi piešķir videi, kurā dzīvot. Galvenokārt tie būtu radošie profesionāļi – jauni, aktīvi cilvēki, kuri ir nostabilizējušies dzīvē un sākuši domāt par savu nākotnes mājvietu.

Pirmais no projektiem, daudzdzīvokļu ēka Legato, būs moderna trīsstāvu dzīvojamā māja ar dabīgā koka apdari, kas kā plūstoša melodija (legato – saistoši, plūstoši) iekļausies klusās Baložu ielas kopējā apbūvē. Namā kopumā būs pieejami 18 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40 līdz 80 kvadrātmetriem. Divistabu dzīvokļu cena plānota no 92 līdz 104 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem no 133 līdz 164 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem no 157 līdz 190 tūkstošiem eiro. Visiem dzīvokļiem paredzēti balkoni, bet pirmā stāva apartamentiem iekšpagalmā - terases. Katram dzīvoklim ir paredzēta ietilpīga noliktavas telpa ēkas pagrabstāvā, bet slēgtā iekšpagalmā būs pieejamas autostāvvietas.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Noslēgušies renovācijas darbi eklektisma stilā celtajā namīpašumā Pulkveža Brieža ielā, kurā tiks piedāvāti 85 ilgtermiņa un īstermiņa īrei labiekārtoti un pilnībā mēbelēti dzīvokļi. Ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā un tās renovācijā ieguldīti teju 5 miljoni eiro.

“Strādājot pie Pulkveža Brieža ielā esošā nama atjaunošanas, mums bija svarīgi, lai ēka saglabā savu stāstu un vēsturisko mantojumu. Esam patiesi gandarīti, ka šis projekts šobrīd ir otrais no trim “Indexo Real Estate Fund” portfelī esošajiem ilgtermiņa daudzdzīvokļu īres īpašumiem, kas ir nodots ekspluatācijā, un kurā tuvākajā laikā tiks uzsākta dzīvokļu ilgtermiņa izīrēšana,” norāda "Provendi Asset Management" ("Indexo Real Estate Fund" fondu pārvaldnieks) valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Ēkas kompleksu veido vēsturiskā ēka un jaunbūve ar kopējo platību 4582.5 m2, no tās iznomājamā platība ir 3518.9 m2. Nama renovācijas procesā tika saglabāta ēkas vēsturiskā fasāde, kas papildināta ar gaismas objektiem, lai izceltu ēkas greznumu.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītāja “River Properties” septiņstāvu biroju ēkai Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā, piešķirts BREEAM In-Use sertifikāts ar atzīmi “Izcili”, apliecinot ēkas atbilstību starptautiski atzītiem ilgtspējas standartiem.

Šī ēka ir daļa no A klases biroju kompleksa Pērses iela2A/Barona iela 30A. Ekspluatācijā šopavasar nodota arī kompleksa otrā ēka – tā veidota, domājot par ilgtspējību, energoefektivitāti un vidi, kas ir draudzīga gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi.

BREEAM In-Use “Excellent” novērtējums apliecina, ka ēkas projektēšanā un būvniecībā izmantotas pārdomātas, videi draudzīgas un augsta līmeņa tehnoloģijas, kas veicina ilgtspēju. Ēkā ir ierīkotas modernas apkures un ventilācijas sistēmas. Katrs ēkas stāvs ir aprīkots ar individuālām ventilācijas iekārtām, kā arī autonomām gaisa kondicionēšanas un ūdens patēriņa sistēmām.

Uzņēmumiem šādu biroju telpu izvēle nozīmē ne tikai samazinātu enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas, bet arī veselīgāku un produktīvāku darba vidi.

Potenciālie īrnieki izrāda ļoti lielu interesi par Valmierā topošajiem daudzdzīvokļu īres namiem, portāls db.lv uzzināja Valmieras pilsētas pašvaldībā.

«Liela interese par dzīvokļu īres tiesību iegūšanu ir gan no valmieriešiem, gan tiem, kuri ikdienā strādā Valmierā, bet pilsētā nedzīvo,» stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.

Jaunajos namos dzīvokļu nomas tiesības uz noteiktu laiku varēs iegūt izsoles kārtībā. Paredzams, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2017. gada beigām un izsoli plānots organizēt gada pēdējā ceturksnī. To rīkos SIA Valmieras Namsaimnieks. Dzīvokļi īrniekiem tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari. Par nomas izsoļu rīkošanu un dzīvokļu apskati pašvaldība aicina sekot līdzi informācijai Valmieras pilsētas pašvaldības informācijas kanālos.

Ekspluatācijā nodotas projekta “Gaiļezera nami” otrās kārtas trīs deviņu stāvu ēkas ar kopumā 96 dzīvokļiem. Projekta attīstītājs ir būvkompānija “Merks”.

Otrajā kārtā izbūvēti 64-109 m2 2-4 istabu dzīvokļi un labiekārtota teritorija. Kopumā projektā ir 192 dzīvokļi ar pilno apdari.

“Ņemot vērā tirgus pieprasījumu, otrās kārtas ēkās piedāvājam vairāk trīs istabu dzīvokļus - gan plašus, gan kompaktus. Plašākajos dzīvokļos ir divas sanitārās telpas. Savukārt teritorijā ir ierīkoti vairāki bērnu spēļu laukumi, pastaigu laipa gar ezeru, atpūtas zonas, auto stāvvietas,” stāsta Mikus Freimanis, “Merks” nekustamo īpašumu attīstības direktors.

“Piedāvājam arī īri ar pirkuma tiesībām, kas atvieglo mājokļa iegādi. Tādējādi cilvēki var jau dzīvot jaunajā mājoklī, neuztraucoties par pirmo iemaksu. Vairāk nekā puse no dzīvokļiem šajā projektā jau ir pārdoti vai rezervēti," stāsta M. Freimanis.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" investēs 12 miljonus eiro jauna daudzdzīvokļu projekta būvniecībai Mārupē, Lielajā ielā 45, informē "Hepsor" pārstāvji.

Projektu "Mārupes dārzs" veido četri korpusi ar 23 dzīvokļiem katrā no tiem jeb kopā 92 divu, triju un četru istabu dzīvokļi. Projekta četru korpusu būvdarbus iecerēts pabeigt 2023.gada vasarā.

Jaunajā projektā paredzēta arī apzaļumota teritorija, privātās terases, balkoni, velonovietnes, autostāvietas, atpūtas stūrīši bērniem un pieaugušajiem, spēļu laukums centrālajā pagalmā.

"Hepsor" grupas kopējais apgrozījums 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 98%, sasniedzot 38,8 miljonus eiro. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa attiecīgajā periodā pieauga par 115%, sasniedzot 2,9 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Latvijā 2020.gadā "Hepsor" grupas uzņēmuma pārdošanas ieņēmumi sasniedza 4,9 miljonus eiro, veidojot gandrīz 13% no kopējiem grupas pārdošanas ieņēmumiem.

Pēc ievērojama pieprasījuma samazinājuma pagājušajā gadā “Merks mājas” novēro pozitīvas tendences mājokļu tirgū 2024. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.

Procentu likmju kāpuma un inflācijas radītais spiediens mazinājās, veicinot jaunu dzīvokļu iegādes interesi. Tirgus situāciju skaidro “Merks mājas” pārdošanas nodaļas vadītājs Grigorijs Baratašvili.

Pagājušā gada otrajā pusē “Merks mājas” novēroja būtisku pieprasījuma un klientu aktivitātes samazinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka procentu likmju kāpums padarīja hipotekāros kredītus mazāk pieejamus un inflācija ietekmēja pirktspēju, kas savukārt ietekmēja iedzīvotāju lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi. Tomēr interese par nekustamo īpašumu saglabājas un šogad pirmā pusgada laikā “Merks mājas” novēroja, ka interese atgriežas un pat sāk augt. Vienlaikus gala lēmumi tiek pieņemti izsvērti un piesardzīgi vai atlikti līdz šķietami labvēlīgākiem apstākļiem.

Dzīvojamā fonda paplašināšanas nolūkos Valmierā aktīvi turpinās īres namu būvniecība Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 un jau oktobrī interesentiem tiks piedāvāta iespēja aplūkot demonstrācijas dzīvokli, informē Valmieras pašvaldība.

Šobrīd notiek ēku un teritorijas inženierkomunikāciju (ūdensvads, kanalizācija) izbūve. Vienā ēkā pabeigtas jumta konstrukcijas un dzelzsbetona nesošo konstrukciju izbūve, notiek iekšdarbi dzīvokļos. Savukārt otrā mājā ir pabeigta pamatu pastiprināšana un darbs pie dzelzsbetona konstrukciju montāžas. Šobrīd notiek jumta konstrukciju izbūves darbi un uzsākti iekšējie celtniecības darbi. Vēl jāveic arī katlumājas izbūve un namiem piegulošās teritorijas labiekārtošana. Abas ēkas ekspluatācijā plānots nodot 2018.gada sākumā.

Īsi pirms ēku nodošanas ekspluatācijā tiks rīkota īres tiesību izsole, kurā piedalīties varēs ikviens interesents, kurš apņemsies ievērot dzīvokļu īres noteikumus. Dzīvokļu īres maksa par kvadrātmetru visiem dzīvokļiem būs vienāda un tā tiks noteikta līdz izsoles izsludināšanai. Īres noteikumi paredz īrniekam pienākumu deklarēt savu dzīvesvietu konkrētajā adresē un aizliedz nodot dzīvokli apakšīrei. Viena persona varēs iegūt tiesības īrēt tikai vienu dzīvokli.

Strēlnieku ielā topošajam daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projektam HOFT nosvinēti spāru svētki.

Darbi pie jaunās ēkas pamatiem tika pabeigti šā gada jūlija beigās, bet decembrī pabeigta 7. stāva pārseguma betonēšana.

Pie projekta arhitektūras un koncepcijas realizācijas strādā divas arhitektes - OPEN AD biroja vadītāja Zane Tetere-Šulce un Dita Lapiņa no biroja KROKS. Sadarbība ar Zani Teteri-Šulci turpinās darbā pie iekštelpu interjera dizaina.

"Šobrīd jau paveikti galvenie esošās ēkas un jaunbūves būvkonstrukciju un betonēšanas darbi, kā arī uzsākti starpsienu un skursteņu mūrēšanas, jumta un komunikāciju sistēmu izbūves darbi," norāda būvkompānijas "Velve" valdes loceklis Ivo Brālēns.

Kompānijas R.EVOLUTION attīstītā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība tika uzsākta 2018. gada decembrī. Investīcijas projektā sasniedza 16 miljonus eiro, no kuriem 8,9 miljonus finansēja banka.Projektu HOFT veido divas 7 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ko savieno pazemes autostāvvieta ar 23 vietām. Ēka Strēlnieku ielā ir rekonstruēts arhitektūras piemineklis ar diviem piebūvētiem stāviem. Ēka pagalmā ir jauna ēka. Projektā ir 42 dzīvokļi, dzīvokļu platība - no 76 m2 līdz 232 m2 ar apvienošanas iespēju. Visiem dzīvokļiem ir balkoni, kuru platība ne mazāka par 1,80 m2, lieli, gaiši logi un panorāmas logi ar skatu uz pagalmu un kokiem.