SIA «Rīgas satiksme» (RS) izsludinājusi iepirkumu par 12 zemās grīdas tramvaju iegādi, kas ir viens no Skanstes tramvaja projekta īstenošanas posmiem, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka 2017.gada 3.oktobrī RS un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza līgumu par projekta «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» īstenošanu.

Kopš līguma noslēgšanas RS turpina iesākto darbu pie iepirkuma «Par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaju infrastruktūras posma izbūvei un esošas tramvaju līnijas pārbūvei», kura rezultātā tiks izvēlēts jaunbūvējamās un pārbūvējamās tramvaja līnijas projektētājs.

Projekta laikā plānota 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, vēl apmēram trīs kilometrus esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija, kā arī jauna kabeļu tīkla un kontakttīkla izbūve.

Rīgas satiksme informē, ka Eiropas Komisija apstiprinājusi Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstības lielo projektu.

Tā ietvaros ir plānota 3,6 km garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela – Senču iela – Zirņu iela – Skanstes iela – Sporta iela, vēl apmēram 3 km esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija un jauni kontakttīkli. Tāpat projekts paredz aptuveni 11 jaunu pieturvietu izbūvi un 12 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi, kā arī ielu rekonstrukciju atsevišķās vietās, vietējās brauktuves izbūvi, inženierkomunikāciju pārcelšanu, satiksmes vadības sistēmas izbūvi u.c.

Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstības projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 97,4 miljoni eiro, no tām Kohēzijas fonda finansējums projekta īstenošanai – 65 669 331 eiro un vēl rezerve 4,3 miljonu eiro apmērā, kas tiks piešķirta pēc 2018. gada 31. decembra, ja tiks izpildīti projektā noteiktie kritēriji.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Tietoevry” kļuvis par Rīgas biroju kompleksa “Verde” lielāko B ēkas enkurnomnieku.

Abiem uzņēmumiem vienojoties, ir noslēgts līgums par “Tietoevry” Latvijas filiāles ofisa izveidi “Verde” B ēkas 4., 8. un 9. stāvā ar kopējo platību 4500 m2.

Šis darījums ir noslēgts aizvadītā gada nogalē, kļūstot par 2022. gada lielāko biroju nomas darījumu Latvijā.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, saka: “Līdz ar “Tietoevry” ienākšanu “Verdē”, Skanste jeb Rīgas jaunais biznesa kvartāls pastiprināti kļūst par Latvijas galvaspilsētas tehnoloģiju nozares epicentru. Tagad un tieši šeit veidojas tāds nozaru mezgls, kas veicinās pilsētas un arī kopumā mūsu valsts ekonomisko attīstību un pievilcību starptautiskā mērogā. Šī darījuma rezultātā B ēka, kas vēl ir būvniecības stadijā, ir jau iznomāta par 68%”.

Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks šovasar dosies uz ganībām pie pļavu īpašniekiem visā Latvijā, lai uzturētu un atjaunotu vērtīgās dabiskās pļavas.

Ganību sezonas atklāšana notika 15. maijā, kad pirmās govis ieradās Pedvāles mākslas parkā Sabilē. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē «Zviedru cepure» Sabilē, vairākās Siguldas, Jelgavas un Jūrmalas pilsētas pļavās, arī Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā «Raķupe» un aizsargājamo ainavu apvidos Vestiena, Veclaicene un Ziemeļgauja.

Pedvāles mākslas parkā šovasar tiks noganīti 10 hektāru dabiskās pļavas, kurai nepieciešama atjaunošana.

Projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks darbojas jau otro sezonu. Pirmajā ganīšanas sezonā ganāmpulks viesojās vairākās pļavās un ganībās Valkas novadā, Jelgavas Sieramuižas pļavās, pie Zvārtas ieža, un kopumā tika noganīti 183 hektāri dabisko pļavu.

Te jums ir kā īstos laukos! Tādu atziņu māksliniece Dita Zagorska bieži dzirdējusi no viesiem, kas pirmoreiz ierodas Podnīcā, kaut gan tā atrodas pašā Saldus centrā

Pagalmā zīmējas rudenīga ainava ar līdz pusdienlaikam mitru zāli, spirālveida puķudobē dzeltējošiem krāšņumaugiem un kritušiem āboliem.

Podnīca iekārtojusies biedrības Kapelleru nams apsaimniekotās ēkas pagrabstāvā. Dita to dala kopā ar kolēģi Arti Kleinbergu, kurš blakus telpā strādā pie virpas. Saruna rit viegli, nepiespiesti un bez nekāda rāmja. Paralēli māksliniece veido māla putniņus, ko sēdināt uz bļodu malām. Viņas zīmols Saules lietas piedāvā brošas un melnā māla traukus.

Keramika patiesībā nav Ditas specialitāte. Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā viņa pabeigusi Rokdarbu nodaļu. Podnīcā viņa pirms pieciem gadiem nonāca nejauši. Artis jau gadu te darbojās. Dita viņu pazina. Pirmoreiz atnāca, lai palūgtu ceplī nodedzināt trauciņu, ko muzejā Keramikas dienās bija uztaisījusi kopā ar bērnu. Pateicībā par izpalīdzēšanu piedāvājusi kaut ko padarīt. Artis pielika pie māla mīcīšanas. Viņa mīcīja un uztaisīja vēl vienu trauciņu. Pēc pāris dienām pagalmā notika pasākums, kura laikā cilvēki tika aicināti taisīt traukus. Keramiķis ieteicis, lai Dita iziet padarboties ar apmeklētājiem – viņai labāk sanākšot runāties. «Es biju uztaisījusi vienu trauku uz formas, kas ir diezgan viegli, un gāju stāstīt visai pilsētai, kā taisīt podus,» ar smaidu atceras māksliniece. Tā palēnām māls iepatikās. Traukus viņa taisīja arvien vairāk, arvien biežāk un beigu beigās Podnīcā atrada savu stūrīti.

Divu gadu laikā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ideju par vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanu vēsajā klimatā pārvērtuši gatavā produktā, kas jau pieejams tirdzniecībā.

«2018. gada janvārī ar ideju startējām RTU biznesa pirmsinkubatora «RTU IdeaLAB» atlasē, bet tikko piegādājām veikalam pirmo svaigas spirulīnas partiju,» stāsta Agnese Stunda-Zujeva, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un uzņēmuma «SpirulinaNord» līdzdibinātāja.

Idejas attīstībai «SpirulinaNord» komanda izmantojusi vairāku Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalsta instrumentus, ko Latvijas zinātniekiem, studentiem un uzņēmumiem piedāvā RTU Dizaina fabrika. Attīstībai piesaistīts arī finansējums no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmām un jauno uzņēmēju granta programmas «(ie)dvesma», ko organizē SEB bankas un vairākas Pierīgas pašvaldības. Kopumā piesaistīti 39 tūkstoši eiro, kas ļāvuši attīstīt tehnoloģiju, uzbūvēt reaktoru, izremontēt un aprīkot telpas, sākt ražošanu, stāsta A. Stunda-Zujeva.

Norvik Bankas iniciētā Latvijas Vikipēdijas maratona ietvaros no 13.aprīļa tiek uzsāktas tematiskās rakstu nedēļas, kas ilgs līdz jūnijam, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Tematisko nedēļu ietvaros Vikipēdijas maratona partneri – Latvijas Universitāte, Latvijas Radio 5, Valsts Valodas centrs, Delfi.lv un Draugiem.lv – aicina rakstīt Vikipēdijas rakstus par konkrētām tēmām. Katrs no partneriem apbalvos labākā raksta autoru savā apakštēmā, speciālbalvu pasniegs Latvijas Vikipēdijas redaktori.

Latvijas Vikipēdijas maratona iniciators ir Norvik Banka un tā mērķis ir aktivizēt un paplašināt latviešu valodas lietojamību mācību procesā, izziņā, pētnieciskajā darbā, būtiski palielinot rakstu skaitu Latvijas Vikipēdijā.

Kopš kampaņas sākuma 2015.gada 11.martā, rakstu skaits ir ievērojami pieaudzis – no aptuveni 400 rakstiem mēnesī (pirms kampaņas) līdz aptuveni 1000 rakstiem mēnesī. Pašlaik Latvijas Vikipēdijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši rakstu, kas nu jau pārsniedz rakstu skaitu Latvijas padomju enciklopēdijā. Tomēr aizvien vēl būtiski atpaliekam gan no Lietuvas (171 tūkstotis rakstu), gan Igaunijas (132 tūkstoši rakstu) Vikipēdijām.

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Aproce, kurā ir iebūvēts optisks sensors D vitamīna mērīšanai cilvēka organismā - astoņu ideju konkurencē šo ieceri pirmā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) rīkotā «Deep Science Hackathon 2018» žūrija atzina par gatavāko biznesa projektu.

Hakatons bija pirmā aktivitāte «Materize» ietvaros, kas ir institūta jaunā platforma zinātnes pakalpojumu eksportam un sadarbībai ar industriju augsto tehnoloģiju jomā.

48 stundu laikā komanda ar simbolisku nosaukumu «Vitamin D» (latviski «D vitamīns») pilnveidoja savu ideju par neinvazīvu metodi, kā novērtēt D vitamīna daudzumu cilvēka organismā. Žūrija šo ideju novērtēja kā lielu biznesa potenciālu. Šī inovatīvā iecere maina D vitamīna mērīšanas veidu, piemēram, bērniem un pieaugušajiem vairs nevajadzētu ņemt asinis no vēnas. Ņemot vērā, kādas būtiskas negatīvas sekas izraisa D vitamīna trūkums cilvēka organismā, jaunā tehnoloģija būs noderīga daudziem cilvēkiem, jo īpaši reģionos, kur ir nepietiekams daudzums saules gaismas, tostarp, Latvijā.

Tiešsaistes vidē uzsākts pirmais pilnībā virtuālais hakatons, kura mērķis ir meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem, piesaistot brīvprātīgos resursus visas sabiedrības līmenī.

Hakatonu "HackForce" organizē brīvprātīgie dalībnieki no jaunuzņēmumu kopienas, kuri aicina programmētājus, ekspertus un jebkuru aktīvo sabiedrības locekli, kurš var piedāvāt savas prasmes, iesaistīties un piedāvāt risinājumus.

Šobrīd daudzviet pasaulē sabiedrība cīnās ar koronavīrusa izraisītajām sekām un problēmām. Situācija ne tikai rada milzīgu slogu medicīnas nozarei un pārslogo ātrās reaģēšanas vienības, apgrūtina mācību un bērnu uzraudzības procesus, un rada ievērojamus sarežģījumus teju ikvienā nozarē.

Karantīnas ierobežojumi ir potenciāli graujoši daudziem uzņēmumiem un veselām uzņēmējdarbības jomām, un potenciālais iespaids uz ekonomiku ir būtisks.

Upeņu raža šogad nav tik laba kā citos gados. Arī pārdot vērtīgās upeņu ogas audzētājiem ir problemātiski, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stāmerenietis Gatis Cimdiņš upenes audzē nepilnu septiņu hektāru platībā un stāsta, ka raža šogad ir vidēja.

Viņš ir pārliecinājies, ka liela jēga šīs ogas audzēt nav, jo nav, kur tās likt. «Nevienam tās nevajag. Agrāk tās nodevām Pūrē, bet tagad jau četrus gadus neiepērk. Lai arī ogas ir vērtīgas, pieprasījuma tām Latvijā nav. Vienu gadu vedām tās nodot uz Igauniju. Aizsūtījām šogad piedāvājumu igauņiem, bet mums pat neatbildēja. Šogad pircējiem piedāvājām arī upeņu sulu, bet atsaucības nebija,» saka G.Cimdiņš un piebilst, ja būtu noiets, tad varētu audzēt, bet tādā gadījuma vajadzētu iegādāties citas šķirnes. «Mēs upenes audzējam 15 gadus. Hektārā ir vairāk nekā 2000 stādu. Mums pārsvarā ir viena šķirne - veca šķirne. Ogas ir vidēja lieluma. Tagad jau jaunās šķirnes ir ar tik lielām ogām kā ķirši,» zina teikt G.Cimdiņš.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Lai sekmētu sabiedrības iesaisti videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, Zaļā josta uzsāk izlietoto bateriju vākšanas konkursu Tīrai Latvijai!. Konkursā aicinātas iesaistīties mācību iestādes, ar kuru audzēkņu starpniecību ikdienas atkritumu šķirošanas kultūru un cīņu ar videi kaitīgiem atkritumiem plānots izvērst visas valsts mērogā.

Kā norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa, izlietoto bateriju vākšanas konkurss izglītības iestādēm kļuvis par ikgadēju tradīciju, ar kuras palīdzību Zaļā josta īsteno videi kaitīgu preču reģenerāciju. Šajā mācību gadā konkurss divpadsmito gadu pēc kārtas apvieno bērnus un jauniešus, palīdzot visiem piedalīties tīras Latvijas vides veidošanā un vērtīgu resursu taupīšanā. Turklāt konkursa laikā bērni mācās izprast izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi, iepazīst bateriju pārstrādes gaitu un savām acīm ierauga, cik daudz šo videi kaitīgo atkritumu katrs no mums ik gadu rada.

Izlietoto bateriju vākšanas konkursā Tīrai Latvijai! aicinātas piedalīties vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības iestādes no visas Latvijas. Dalībnieku pieteikumi tiek pieņemti līdz 2017.gada 31.decembrim. Savukārt bateriju vākšana ilgs līdz pat 2018.gada 28.februārim.

Atvaļinājuma sezonā noteikti jāparūpējas, lai drošībā būtu gan tuvinieki, jo īpaši – bērni, gan mājoklis, jo jebkuri nepatīkami notikumi var izjaukt ģimenes plānus, atgādina apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company".

"Daudzi atvaļinājuma laikā atstāj ierasto mājokli, lai dotos atpūsties pie dabas, uz vasarnīcu vai kādā ceļojumā. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi veikt visus iespējamos drošības pasākumus pret garnadžu tīkojumiem," uzsver "BTA" Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

"Mājoklis noteikti jāapdrošina, tāpat arī jāseko Valsts policijas un drošības ekspertu ieteikumiem, tomēr tas ir vairāk vienreizējs pasākums. Savukārt bērnu un citu tuvinieku drošībai rūpīgi jāseko visā atvaļinājuma laikā, lai nesagaidītu nepatīkamus un sāpīgus pārsteigumus."

"Ģimenēm noteikti iesakām iegadāties Nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas iespējamu traumu padarīs mazāk sāpīgu vismaz finansiālajā ziņā, tāpat arī jāparūpējas par piemērotāko apdrošināšanas veidu mājoklim," atzīst I. Danče.

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.

Pēdējo trīs gadu laikā Balta atlīdzībās par zādzībām privātīpašumos izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Lai gan saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, ir gadījumi, kad īpašums tiek apzagts, saimniekiem esot mājās. Saskaņā ar BALTA informāciju šādos gadījumos zādzības visbiežāk tiek izdarītas naktīs, un zagļi par laupījumu izvēlas viegli sasniedzamas un ātri realizējamas lietas – juvelierizstrādājumus, mobilos tālruņus, planšetdatorus – vai citas nelielas elektropreces – darbarīkus, fotoaparātus. Retāk šādās situācijās tiek zagtas lielas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir sarežģītāka – BALTA pieredzē ir gadījums, kad mēģinājums iznest televizoru beidzies ar tā pamešanu pie sētas.

EU Ecolabel marķējuma sertifikātus rītdien svinīgā ceremonijā AS SPODRĪBA pasniegs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. AS SPODRĪBA ir pirmais ražotājs Baltijā, kas ir saņēmis Eiropas Savienības (ES) oficiālo ekomarķējumu ekoloģiskajai produktu līnijai ECO SEAL FOR NATURE.

Vaicāts, cik izmaksājis marķējuma iegūšanas process, AS Spodrība direktors Raimonds Krampāns biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka kopējās izmaksas, ieskaitot produktu testēšanu, veido 5000 eiro (produktu grupai «noskalojamie kosmētikas līdzekļi»). Marķējuma iegūšanas process ildzis divus gadus.

Lai produkti būtu atpazīstami visā Eiropas Savienībā (ES), AS SPODRĪBA pieņēma lēmumu ECO SEAL FOR NATURE produktu līnijas izstrādē vadīties pēc ES oficiālā ekomarķējuma EU Ecolabel izvirzītajiem ekoloģiskajiem kritērijiem. Tie apliecina preču atbilstību augstākajiem vides standartiem. Produkti ir videi draudzīgi visā to dzīves cikla laikā.

Sertifikāti tiks piešķirti AS SPODRĪBA ekoloģiskās produktu līnijas kosmētikas grupas līdzekļiem – šķidrajām ziepēm, krēmziepēm, šampūnam un dušas želejai. Tādejādi AS SPODRĪBA kļūs par vienīgo ražotāju Baltijā, kas ES oficiālo ekomarķējumu EU Ecolabel saņems kosmētikas produktiem.

Latvijā kā vienīgajā no Baltijas valstīm tiek organizēts ilgtspējīgai būvniecībai, arhitektūrai un dizainam veltītais konkurss Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2020, kurā arī šogad ir pieteikti nozīmīgi objekti, projekti un dizaina idejas, kuras vērtē starptautiska žūrija.

Nākamgad konkurss tiks paplašināts un tajā tiks aicināti piedalīties Lietuvas un Igaunijas vērtīgākie objekti, tā popularizējot ilgtspējas ideju iemiesošanu objektos un dizainā Baltijas kontekstā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Konkursa mērķis ir popularizēt esošus un nākotnes objektus un idejas, kuru sākotnējā vērtība ilgtermiņā nemazinās, kuru funkcionalitāte un struktūra ir vērsta uz nevainojamu kalpošanu sabiedrības labā desmitiem gadu vai arī ir veikta pārdomāta esošu objektu atjaunošana. Tāpat vērtīgas ir privātmājas, kuru projektu konceptā iestrādāti ne vien ilgtspējīgi materiāli, bet arī rūpīgi izkalkulēti kvalitatīvi risinājumi ēkas uzturēšanai, pietuvinot tos pēc iespējas zemām izmaksām ekspluatācijas laikā. Ilgtspējības principu ievērošana rada nozīmīgu ekonomisko izdevīgumu, ko atzinušas valsts institūcijas un vērienīgu objektu pasūtītāji visā pasaulē.

Uz valsts simtgadi mēs šogad dzirdēsim daudz aicinājumu visu ko «dāvināt Latvijai». Paredzami tiks locīta arī lipīgā, bet maz pārdomātā sentence par došanu savai valstij, neprasot, ko tā dos man. Šādi aicinājumi labākajā gadījumā ir sentimentālas blēņas, bet sliktākajā – traucēkļi domāt un rīkoties sakarīgi.

Rakstot par brīvā tirgus un pilsoniskās brīvības sakarībām, uz šādas retorikas apšaubāmību ir norādījis arī ekonomists Miltons Frīdmans. Vienā gadījumā – ja visu labo sagaidām no valsts, tā ir paternāliska sapratne par valsti kā Lielo Brāli, kas nav savienojama ar pilsonisku brīvību. Otrā gadījumā, kad dāvanas ir jāpienes valstij, līdz ar valsts tābrīža iemiesojumu – valdību – tas kļūst par elku, kas prasa upurus, un pirmais no tiem atkal jau būs pilsoniskums un brīvība.

Valstisko neatkarību ieskaitot, lielai daļai latviešu brīvība aizvien vēl nešķiet pašsaprotama. Un tas ir labi, jo brīvība nav kaut kas vienreiz dabūjams. Brīvība pastāv vien tad, ja to liek lietā, un tā ir arī ar valsts brīvu pastāvēšanu. Latvija nav jāpielūdz, un Latvijai nekas nav jādāvina. Latvija ir jāliek lietā.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir izveidojis pārdošanas skolu “Tele2 BŪTCAMP”, kurā apmācīs cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā vai stiprināt jau iegūtās zināšanas.

Pēc “Tele2 BŪTCAMP” sekmīgas pabeigšanas, dalībnieki saņems sertifikātu, kā arī labākajiem būs iespēja sākt darbu “Tele2” nodaļās, kas nodarbojas ar privātpersonu vai biznesa klientu apkalpošanu klātienē un attālināti.

“Tele2 BŪTCAMP” var pieteikties ikviens interesants, jo iepriekšējā pieredze un izglītība nav svarīga. Nodarbības ir bez maksas un notiks trešdienu vakaros, un tās vadīs zinoši “Tele2” treneri, kas ikdienā nodarbojas ar pārdošanu un klientu apkalpošanu. Mācības sāksies 6. oktobrī un tajās tiks praktiski apgūta argumentācijas un sevis prezentēšanas māksla, pareizo jautājumu uzdošana, iebildumu atspēkošana u.c. tēmas.

“Līdzīgi kā daudzas nozares, arī mēs saskaramies ar darbaspēka deficītu, it īpaši pārdošanas jomā, kas ir būtiska mūsu biznesa sastāvdaļa. Ņemot vērā, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kur speciāli tiek apmācīti pārdevēji, daudzi uzņēmumi darbiniekus šajā jomā apmāca paši – arī mēs. Šoreiz gan esam nolēmuši iet tālāk un izveidojām speciālu pārdošanas skolu “Tele2 BŪTCAMP”, lai īsā laika posmā iedotu pamatzināšanas pārdošanā pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam un radītu interesi par darbu šajā jomā. Ja viss noritēs kā plānots, gadā varētu būt divi līdz trīs mācību moduļi, katrā no tiem apmācot aptuveni 30 pārdevējus,” saka “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanai Latvijā un gatavi paši to pārvērst biznesā, informē RTU.

Biznesa ideja prezentēta pasaulē vadošajā videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad 2018» Skotijā.

Konkursā ar biznesa ideju «SpirulinaNord» pasauli iepazīstināja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva. Viņa kopā ar kolēģiem ir radījusi inovatīvu tehnoloģiju spirulīnas audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, piedāvājot izejvielu veselīgām maltītēm.

Spirulīna ir augu valsts izcelsmes omega-3, olbaltumvielu un antioksidantu avots. Vērtīgo īpašību dēļ tā tiek dēvēta par superēdienu, piemēram, olbaltumvielu spirulīnā ir 2-3 reizes vairāk nekā gaļā vai pākšaugos. Tradicionāli šo tropu mikroaļģi audzē seklos dīķos Āfrikā, rūpnieciskos mērogos – tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā. Tās audzēšanai vēsā klimatā RTU zinātnieki izveidojuši speciālu reaktoru, kurā notiek visu spirulīnai nepieciešamo audzēšanas parametru stingra kontrole – ar noteiktu ūdens temperatūru, apgaismojumu un barības vielām jeb aļģu «ēdienkarti».

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.