Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis 7. jūnijā nolēma, ka Sprūda lietas izskatīšanu turpinās, neraugoties uz to, ka apsūdzība aizstāvjiem izdalījusi sensitīvus personu datus
Tiesa nolēma, ka par prokuroru Ulda Cinkmaņa un Zanes Pavāres darba nepilnībām jālemj viņu priekšniecībai, solot, ka informēs prokuratūru par iespējamiem pārkāpumiem. Tiesa tās turpmākajā gaitā apņēmās novērst jebkādu sensitīvo personu datu noplūdi. Ievērojot, ka apsūdzētais Īrijas pilsonis Timotijs Džozefs Kellijs ir iepazinies tikai ar 88 no 165 lietas sējumiem krimināllietā, to skatīt atsāks tikai šā gada 6. septembrī, cerot, ka līdz tam laikam viss būs izlasīts. Krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos. Lietā ir apsūdzētas vēl 10 citas personas. Tā saistīta ar Trasta komercbankas likvidāciju.
Par labu apsūdzībai
7. jūnija tiesas sēdes pamatjautājums bija iepriekš iesniegtais zvērinātas advokātes Ingunas Lambertes lūgums tiesai tikt galā ar lietas materiālos atrodamajiem sensitīvajiem datiem, kuri advokātu un apsūdzēto rīcībā, pēc viņas teiktā, nedrīkstēja nonākt. Viņa iepriekš norādīja, ka daudzviet atrodami gan liecinieku telefona numuri, gan dzīvesvietu adreses, gan komercinformācija, pat slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi un aizskar personu cilvēktiesības. Konkrēti ir runa par privātās dzīves neaizskaramību. Praktiski visi advokāti atbalstīja I. Lambertes lūgumu, to dažādi papildinot un norādot gan uz pašu Satversmes pārkāpumu, gan Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulas neievērošanu.
Neraugoties uz samērā plašo pārmetumu klāstu, prokurori tiesai norādīja, ka visi izdāļātie dati noderēs lietas izskatīšanā, tādēļ nekas nav pārkāpts. Tostarp prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka apsūdzībai kā tiesībsargājošai institūcijai nav saistoši pildīt Datu aizsardzības likumu un ES regulu, jo tie uz prokuratūru kā krimināllietas virzītāju neattiecoties. Advokāti izteica pamatotas šaubas par to, ka tiešām visi izdalītie sensitīvie dati būtu vajadzīgi lietas pierādīšanā.
Tiesnesis I. Dzenis pēc pusstundu ilgām pārdomām nolēma, ka sensitīvie dati jau ir izdāļāti un atrodas pie cilvēkiem, kuri ir tiesas zālē, un tur nekas nav labojams, tādēļ turpinās skatīt Sprūda lietu, nepieļaujot izplatīt sensitīvus datus turpmāk. Tiesnesis daļēji noraidīja I. Lambertes lūgumu, norādot, ka neredz nepieciešamību nodot lietu atkārtotai caurskatīšanai prokuratūrai, kā arī negrasās stāvēt pie tiesas zāles durvīm, lūdzot iespēju advokātiem izplēst kādas no prokuratūras aplami izplatītas lapas.
Šāda drosmīga tiesneša rīcība veicina lietas izskatīšanu. Gadījumā, ja lietu nodotu atkārtotai izskatīšanai, vai arī, ja tiktu mainīts prokurors U. Cinkmanis, tās izskatīšana varētu ieilgt vēl uz laiku no pusgada līdz gadam, jo jaunajam prokuroram tā būtu vismaz jāizlasa. No otras puses, tiesa ir uzņēmusies atbildību daļēji labot prokuratūras pieļautās kļūdas un uzņemas pamatīgu atbildību, pasakot, ka tālāk par lietā apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem sensitīvie dati netiks. Neformālās sarunās Dienas Bizness noskaidroja, ka šādi sensitīvie dati par lieciniekiem ir vislabākais padoms viņu ietekmēšanai un pēc būtības apsūdzība savu apsūdzēto rokās ir nodevusi visus ieročus liecinieku ietekmēšanai.
Diski vai dati
Sprūda krimināllietā eksistē 41 CD lietisko pierādījumu. Daļa no tiem glabājas tiesā, un līdz tiesai daži apsūdzētie un to aizstāvji ar saturu iepazinās. Tā kā šie ir lietiskie pierādījumi, tad tiesa atļāva ar tiem iepazīties, bet, tā kā diskos ir dokumenti, tiesa tos atļāva kopēt. Izrādījās, ka diskos ir fotogrāfijas, kas arī uzskatāmas par dokumentiem, tās gan var būt, gan var arī nebūt vajadzīgas lietas izskatīšanā.
Visu rakstu lasiet 10. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!