Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Kopš rekonstrukcijas darbu sākšanas 2012. gada decembrī Rīgas pils Priekšpilī pabeigti demontāžas darbi - demontētas starpsienas, griesti, grīdas un inženierkomunikācijas. Turpinās pāļu pastiprināšanas darbi un pāļu izbūve. Tāpat tiek turpināta pārseguma, aiļu pārsedžu un jumta konstrukciju pastiprināšana, kā arī jaunu konstrukciju izbūve, informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.

Joprojām notiek Rīgas pils Baltās zāles jumta pastiprināšanas darbi. Savukārt Svētku zālē, kur agrāk avārijas stāvokļa dēļ netika ielaisti apmeklētāji, pašlaik tiek pabeigti grīdas pārseguma pastiprināšanas darbi.

Saskaņā ar darba grafiku turpinās arī gada nogalē iesāktie darbi pie logu un durvju restaurācijas, kā arī mēbeļu un lustru restaurācijas darbi. Ir uzsākti fasādes restaurācijas darbi pils iekšpagalmā, kas tiks turpināti visu vasaras sezonu. Tāpat turpinās arī apjomīgi jauno inženiertīklu izbūve darbi, informēja Laukšteina.

Vienlaikus ar restaurācijas un pamatu izbūves darbiem Priekšpilī tiek veikti arheoloģiskie izrakumi. Patlaban Rīgas pils rekonstrukcijas - restaurācijas darbus katru dienu veic vairāk nekā 150 savas jomas profesionāļu.

Palangas lidosta kopš 6.septembra slēgta uz vismaz 45 dienu rekonstrukciju, kuras laikā notiks lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tiks atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Galvenos lidostas skrejceļu būvdarbus par 13 676 799,79 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks Latvijas būvniecības un rekonstrukcijas uzņēmumu grupa “A.C.B.”

Sistemātiski izvērtējot visu Lietuvas lidostu prioritātes, šī gada aprīlī tika uzsākti sagatavošanās darbi rekonstrukcijai Palangas lidostā. “A.C.B.” līdz šim uzņēmums ir veiksmīgi veicis arī Viļņas lidostas rekonstrukciju, tādēļ uzņēmuma izpilddirektors Armands Sviķis pauž pārliecību, ka arī Palangas lidostas pacelšanās un nolaišanās ceļa rekonstrukcijas norisināsies raiti.

“Palangas lidostas darbs tiek apturēts uz īsāko iespējamo laiku — 45 dienām —, no 6. septembra līdz 20. oktobrim. Šajā būvdarbu aktīvajā periodā darbi notiks bez apstājas — 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, tāpēc lidosta būs slēgta un lidojumi nenotiks. Oktobrī, kad būs beigušies rekonstrukcijas darbi, Palangas lidosta darbu atjaunos, bet visi lidojumi notiks ierastajā režīmā. Atlikušie rekonstrukcijas darbi notiks līdz 2021. gada 2. decembrim — visi procesi notiks, lidostai darbojoties. Kaut arī ir paredzami plaša apjoma būvniecības darbi, kas ar lielu jaudu turpināsies visu diennakti, iedzīvotāji izjutīs minimālu rekonstrukcijas darbu ietekmi. Tāpat Palangas lidostas rekonstrukcija ir ieplānota tā, lai neapdraudētu apkārtējo vidi un netraucētu apkārtnē esošo iedzīvotāju mieru – ir paredzēti obligātie pasākumi trokšņu un putekļu samazināšanai – zemes uzbērumi, regulāra irdeno materiālu laistīšana ar ūdeni un citi,” stāsta A. Sviķis.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Augstsprieguma apakšstacijā Viskaļi Jelgavā uzsākti vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuri turpināsies līdz 2018.gadam, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Rekonstrukcijas gaitā paredzēta 110 un 330kV (kilovolti) iekārtu rekonstrukcija, kas būtiski uzlabos elektroapgādes drošumu Jelgavas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem. Šis punkts ir nozīmīgs arī raugoties no Latvijas pārvades tīklu viedokļa, jo apakšstacija Viskaļi ir tā dēvētā mezgla apakšstacija, no kuras tiek nodrošinātas arī starpvalstu saites ar Lietuvu, kā arī caur Salaspili, Valmieru - ar Igauniju.

AS Latvijas elektriskie tīkli valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis skaidro, ka pašlaik objektā ir uzsākti pirmās kārtas rekonstrukcijas darbi - ir veikta iekārtu atslēgšana, darbu zonas sagatavošana un norit darbs pie veco iekārtu un to konstrukciju demontāžas darbiem. Pēc šo darbu pabeigšanas paredzēta jaunu 330kV iekārtu uzstādīšana. Rekonstrukciju kopumā var raksturot ar vārdiem - efektivitāte un drošība.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 29.aprīlī ekspluatācijā nodeva divus atjaunotos un rekonstruētos Raiņa un Aspazijas muzejus, informē VNĪ.

Ekspluatācijā nodota Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, kur atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2015.gada 19.augustā, un Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā J.Pliekšāna ielā 5/7, kur atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2014.gada 31.oktobrī. VNĪ atgādina, ka projekta realizācijā atjaunotais Raiņa muzejs „Tadenava”, kas atrodas Jēkabpils novadā, Dunavas pagastā ekspluatācijā nodots šī gada 2.martā un tur atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2015.gada 27.februārī.

Šis ir viens no VNĪ īstenotajiem projektiem, kura laikā veikti koka kultūras mantojuma atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi. Projekta laikā notika pieredzes apmaiņa koka elementu restaurācijā ar projekta partneriem no Norvēģijas. Projekta ietvaros Raiņa muzejā „Tadenava” restaurēta dzejnieka tēva 1865. gadā celtā pusmuižas guļbaļķu dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gadsimta 20. gados tapusī Dāboliņu jaunsaimniecības dzīvojamā ēka, kas turpmāk funkcionēs kā apmeklētāju uzņemšanas centrs, un pirtiņa. Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 atjaunots gan divstāvu ielas nams, gan vienstāvu sētas māja ar nelielu iekšējo pagalmu, bet Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā J.Pliekšāna ielā 5/7, kas sastāv no ēku kompleksa, atjaunotas un rekonstruētas trīs Jūrmalas koka apbūvei raksturīgas ēkas un vasarnīcas dārzs.

Turpinoties Rīgas HES rekonstrukcijai, 9. augustā, no Rīgas ostas uz ražotni nogādāja jaunu hidroagregāta Nr.2 turbīnu. Kravu ar 150 tonnu smago turbīnu, piegādāja no General Electric rūpnīcas caur Hamburgas ostu, informē AS Latvenergo Komunikācijas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Kravas transportēšana pa Rīgas ielām notika naktī, kad uz autoceļiem ir viszemākā transporta intensitāte.

9.augusta rītā jaunā turbīna, kas sastāv no turbīnas rumbas un piecām turbīnas lāpstām, sekmīgi saņemta AS Latvenergo Rīgas HES. Vērienīgā rekonstrukcijas projekta ietvaros tā aizvietos līdzšinējo hidroagregāta Nr. 2 turbīnu.

«Latvijā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums ir ievērojams – 30-40% no patēriņa. Tādējādi ir gandarījums, ka Rīgas HES sekmīgā rekonstrukcija ne tikai paaugstinās hidroelektrostaciju hidroagregātu drošību, bet palielinās elektroenerģijas efektīvu izstrādi, saražojot par 2–4 % vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim,» komentē AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Kļūdainu hidroģeoloģisko datu dēļ Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) jaunā pazemes apjoma būvniecības gaitā radušies papildu tēriņi 309 000 latu apmērā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Hidroģeoloģiskajā izpētē kļūdaini konstatēts, ka pazemes apjoma būvniecības vietā nepastāv gruntsūdeņu spiediens, tāpēc būvnieki rakšanas darbu laikā saskārušies ar neparedzētām grūtībām.

SIA Re&Re projekta vadītājs Valdis Koks pastāstīja, ka neprognozētā gruntsūdeņu spiediena dēļ projektā veiktas izmaiņas - pazemes apjoma pamatplātnes biezums palielināts no 0,7 līdz 1,20 metriem, mainīta betona recepte un bijis nepieciešams lielāks apjoms, nekā sākotnēji plānots. Tāpat nācies mainīt pamatplātnes enkurpāļu konfigurāciju - tie veidoti īsāki, bet lielākā skaitā.

Radušos grūtību dēļ pazemes apjoma būvniecības darbi ieilguši un turpināsies arī ziemas laikā, līdz brīdim, kamēr gaisa temperatūra noslīdēs zem mīnus 10 grādiem. Turpinot darbu aukstā laikā, palielinās darbu izmaksas.

Turpinot Rīgas pils rekonstrukcijas darbus, ēkas samirkušo konstrukciju žāvēšana un dezinfekcija šobrīd ir būtiskākais uzdevums, kura veikšanai piesaistīti speciālisti no Vācijas. Rīgas pils rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, informē pilnsabiedrība SBRE.

Pēc papildu vienošanās noslēgšanas starp SBRE un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), ir palielināts kopējais projektā nodarbināto speciālistu skaits. Pašlaik objektā dienā vidēji strādā 160 speciālisti, bet vēl 90 nodarbojas ar dažādu Rīgas pilij nepieciešamo priekšmetu restaurāciju vairākās darbnīcās visā Latvijā.

Austrumu piebūvē tiek veikti pamatu pastiprināšanas darbi un pāļu izbūve, kas bija apturēti vēsturisku konstrukciju atklāšanas un izmainīto projekta risinājumu izstrādes dēļ. Tāpat tiek pabeigta pārseguma siju protezēšana un pastiprināšana.

Priekšpils daļā ir pabeigta jumta nesošo konstrukciju izbūve virs Rīgas pils konventa ziemeļu daļas, notiek nesošo konstrukciju izbūves darbi virs Parādes kāpņu telpas un uzsākti darbi virs Svētku zāles, savukārt Preses centra ēkai tiek mainīts māla kārniņu jumta segums.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Latvijas Nacionālā teātra fasādes krāsojuma atjaunošanas darbi tika uzsākti šī gada pavasarī un to laikā atjaunotas bojātās profilētās detaļas. Savukārt kanāla pusē tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri.

Ar paveikto un vēl darāmo otrdien, 15.augustā iepazinās Rīgas domes pārstāvji.

Ēkai no jauna tika izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 220 gaismekļi, bet ir plānots to skaitu vēl nedaudz palielināt.

Lai Latvijas Nacionālā teātra ēkai vides pieejamību, šovasar tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri. Piebūve tiek būvēta pilsētas kanāla pusē, lai radītu skatītāju ieeju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem teātra jaunajā zālē, kā arī, lai nodrošinātu skatītāju evakuāciju no jaunās zāles un nepieciešamās palīgtelpas.

Piebūves pirmajā stāvā atradīsies ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā paredzēta halle, kafejnīca ar skatu uz Pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams, šodien iepazīstinot ar darbu norisi muzejā, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien pauda cerību, ka muzeja ēku varētu nodot ekspluatācijā 2015.gada 11. vai 18.novembrī, taču Burovs savās prognozēs bija piesardzīgāks, norādot, ka bez sasteigšanas ēka varētu būt gatava 2016. gada maijā. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augusta vidū.

Lai nezaudētu LNMM rekonstrukcijai piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu, Rīgas domei nāksies vērsties projektu pārraugošajā institūcijā, lai lūgtu pagarināt projekta termiņu.

Šā gada 11 mēnešos valsts ieņēmumu jomā kopumā uzsākti 163 kriminālprocesi, muitas jomā – 980. Savukārt attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir uzsākti 72 kriminālprocesi un kriminālvajāšanai nosūtīti 9 kriminālprocesi.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informē, ka visa 2018. gada laikā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu bija uzsākti 17 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 5 kriminālprocesi.

«Šis ievērojamais pieaugums ir noticis saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš norāda, ka šogad arestēti finanšu līdzekļi 13,1 milj. eiro apmērā, arestēta kustamā manta 664 535 eiro apmērā, arestēta nekustamā manta 8,9 milj. eiro apmērā, turklāt manta (1,4 milj. eiro apmērā), kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu. Bez tam šogad VID atklājis un pārtraucis 16 organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, no kuriem visvairāk – 10 valsts ieņēmumu jomā, trīs - akcīzes preču un trīs - narkotisko un psihotropo vielu apritē.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Vizuālās aprises iegūst Kurzemes loka elektrolīnija, kur otrā projekta posma ietvaros sākta elektrovadu vilkšana Ventspils novada Ziru pagastā uzstādītajiem Kurzemes loka balstiem.

Sekmīgi turpinās darbi arī Piltenes un Tārgales pagastā, kā arī uzsākti darbi Alsungas novadā, informē a/s Latvenergo.

Pavisam drīz atsevišķos līnijas posmos būs redzama jaunā tehnoloģiskā risinājuma 110/330 kV elektropārvades līnija. Lai elektropārvades līnijā uzsāktu vadu vilkšanu, kas ir tehnoloģiski sarežģīts process, pirms tam veikti sagatavošanas darbi - materiālu un iekārtu piegāde un izvietošana objektā, balstu enkurošana, izolatoru un vadu vilkšanas aprīkojuma uzstādīšana un pilottrošu izvilkšana.

Kurzemes loka izbūve aptver vairākus Kurzemes novadus un šobrīd pirmie būvdarbi ir sākušies arī Alsungas novadā. Norit darbi līnijas atzarojumā uz Alsungas 110 kV apakšstaciju. Atzarojuma posmā līnija tiek izbūvēta pa esošās līnijas asi, tāpēc tiek veikta apejas balstu uzstādīšana, lai, nepārtraucot elektroapgādi, varētu turpināt esošo balstu demontāžu un pamatlīnijas jauno balstu uzstādīšanu.

AS Latvenergo Rīgas hidroelektrostacijā (HES) veiksmīgi norit hidroagregātu rekonstrukcijas projekts, informē uzņēmums.

31. maija pēcpusdienā notika hidroagregāta Nr. 1 lielākās detaļas – ģeneratora rotora (350 tonnas) – izcelšana un novietošana montāžas laukumā tā atjaunošanas procesam.

«Rotora izcelšana no hidroagregāta šahtas ir nozīmīgs rekonstrukcijas brīdis. Šī procesa īstenošana prasīja ļoti nopietnus konstrukciju mehāniskos aprēķinus, ņemot vērā gan rotora smagumu, gan celtņu celtspēju un daudzus citus parametrus hidrotehniskajā būvē. Tālāk notiks ģeneratora rotora polu atjaunošana un statora montāža, lai uzlabotu tā tehniskos parametrus elektroenerģijas izstrādei nākotnē. Paralēli rekonstrukcijas procesam hidroelektrostacijā Šveicē un Ķīnā notiek arī jaunās hidroturbīnas un tās palīgiekārtu izgatavošanas process,» skaidro AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Norisinājusies svinīgā Spāru svētku ceremonija Jaunolaines sākumskolas sporta zālei, kam par godu augstākajā punktā pacelts tradicionālais vainags un līdz ar to ēka ieguva kopskata veidolu.

Pasākumā piedalījās Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs, Olaines sākumskolas direktora vietniece Velda Veinberga, būvniecības kompānijas RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Sporta zāles būvniecības darbus uzsāka pagājušā gada septembrī un tos plānots pabeigt noteiktajā termiņā - 2017. gada decembrī.

Saskaņā ar projektu sporta nama jaunbūvi savienos ar esošās skolas ēku. Pirmajā stāvā atradīsies ieejas vestibils ar garderobi, treneru telpa un lielā sporta zāle, kas paredzēta basketbola, volejbola, rokas bumbas un telpu futbola treniņiem, kā arī atsevišķa cīņu sporta zāle. Starp abām zālēm atradīsies ģērbtuvju bloks, sanitārie mezgli apmeklētājiem un telpa inventāra uzglabāšanai. Savukārt ēkas dienvidu daļā atradīsies tehniskā telpa ar iebūvētu siltummezglu un ūdens ievada mezglu. Ēkas otrajā stāvā tiks izbūvēta fitnesa zāle, sanitārie mezgli apmeklētājiem, ventilācijas iekārtu telpa un balkoni skatītājiem.

Vēsturiskais piecstāvu nams Jēkaba ielā 2 Vecrīgas centrā piedzīvo apjomīgu rekonstrukciju - pēc darbu pabeigšanas namā saimniekos tā jaunie īpašnieki Baltikums Bank, informē Baltic Communication Partners pārstāve Dace Plato. Nama atjaunošanā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro. Iepriekš šajā namā atradās Latvijas Krājbanka.

Patlaban skatam daļēji ir atsegta atjaunotā greznā nama fasāde, bet iekšdarbi vēl rit pilnā sparā. Restaurēti tiek nama logi, atsevišķu ārējo darbu pabeigšanai nepieciešams vasaras siltums. Projekta galvenā arhitekte Marina Mihailova atzīmē, ka ir izdevies ēkas fasādei atdot tās sākotnējo krāsojumu – baložzilpelēko toni, kas labi saskanēs ar līdzās esošo apjomu – atjaunojamo jauno Saeimas ēku un vienlaikus izcels fasādes dekoratīvos elementus.

Iekšdarbi ēkā turpināsies vēl līdz nākamā gada pavasarim. Uz būvdarbu apjomīgumu norāda tas, ka pirmo reizi ēkas pastāvēšanas laikā notiek tās pamatu pastiprināšana, kas ir īpaši svarīgi Vecrīgas vēsturiskajā centrā. Vienlaikus ar būvniecību tiek veikta arī arheoloģiskā uzraudzība, kā rezultātā, iespējams, tiks paplašinātas zināšanas par šīs ēkas vēsturi.

Īstenojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu, sabiedrībai atvērtu kultūras baznīcu.

Līdztekus reliģiskajai darbībai tiek plānota jaunu telpu izveide izstāžu, koncertu, konferenču rīkošanai, tiks atjaunots baznīcas tornis un ērģeles, taču projekta tālākai virzībai jārisina zemes piederības jautājums, ceturtdien baznīcas organizētajā preses konferencē sacīja Andris Kronbergs, viens no Sv. Pētera baznīcas rekonstrukcijas projekta autoriem, SIA "Arhis Arhitekti" valdes loceklis.

Baznīcas jaunais īpašnieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums, kopš baznīcas pārņemšanas no Rīgas domes 2022.gadā ir daudz paveicis baznīcas sakārtošanā - restaurēta fasāde, hermetizēti logi, atjaunots galvenās ieejas portāls u.c. Taču, lai baznīcu attīstītu atbilstoši Saeimas īpaši pieņemtajam Sv. Pētera baznīcas likumam, tiek plānota virkne pārveidojumu atbilstoši baznīcas jaunajām funkcijām.

Baznīcas tornim, labiekārtotiem Lielupes un Driksas krastiem ar promenādēm un gājēju tiltu, kā arī atpūtas zonai Pasta salā nākotnē jākļūst par Jelgavas vizītkarti

Pilsētvides un publiskās ārtelpas sakārtošana Jelgavā ir viena no pēdējo gadu prioritātēm, kas uzsvērta arī pilsētas attīstības plānos. Jelgava tiecas kļūt atpazīstama un cenšas radīt jaunu pilsētas vizītkarti tās vietā, kas neatgriezeniski pazaudēta vēl II Pasaules kara laikā. Šobrīd Jelgavā jau ir pabeigti un vēl tiek realizēti vairāki vērienīgi pilsētvides projekti, kam jāveido jauno pilsētas tēlu.

Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte uzsver, ka pēdējo gadu aktivitātes pilsētā varējušas notikt, galvenokārt pateicoties Eiropas struktūrfondu atbalstam. Aktivitātes “Nacionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” ietvaros kopumā Jelgavas pašvaldībai projektu īstenošanai pilsētvides konkurētspējas, sasniedzamības, pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai maksimāli pieejamās ERAF attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 18 miljoni latu. Aktivitātes ietvaros jau ir atbalstīti pieci projekti, kopējā noslēgto līgumu summa sasniedz 19,9 miljonus latu, no tiem 15,9 miljonus finansē ERAF, pārējo summu veido Jelgavas pašvaldības un valsts finansējums.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.