Lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu pašvaldību atskaišu sagatavošanu un precizētu mērķdotācijas līdzekļu izlietošanas kārtību, sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.marta noteikumos Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība, informē Satiksmes ministrija.
Valsts kontroles revīzijas ieteikumi paredzēja, ka Satiksmes ministrija izvērtē nepieciešamību precizēt minētos MK noteikumus, lai nodrošinātu patiesu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju par mērķdotācijas autoceļu un ielu uzturēšanai izlietojumu un nodrošinātu uzraudzības procesu, kā arī lai, sagatavojot pašvaldību gada pārskatus, tiktu novērstas revīzijā konstatētās kļūdas.
Valsts sekretāru sanāksmē 6.augustā izsludinātais grozījumu projekts paredz noteikt, ka turpmāk pašvaldības atskaites un vidēja termiņa plāns būs jāiesniedz tikai elektroniskā veidā, kā arī precizēts pārskata saturs par paredzētās mērķdotācijas izlietojumu.
VAS Latvijas Valsts ceļi audits daudzkārt konstatēja, ka norēķinu kontos, kuros uzskaita mērķdotācijas līdzekļus, faktiski tiek uzskaitīti arī citi speciālā budžeta līdzekļi (dabas resursa nodoklis, ziedojumi, privatizācijas līdzekļi un citi), no kuriem mērķdotācijas līdzekļi tiek nodalīti, vien izmantojot grāmatvedības sistēmu, kas nenodrošina pārskatāmu un nepārprotamu mērķdotācijas izlietojumu. Tādējādi projektā ir precizēts punkts, kas nosaka, ka mērķdotācija ir ieskaitāma atsevišķā norēķinu kontā, kas atvieglos mērķdotācijas izlietojuma kontroli un atskaišu sagatavošanu.
Tāpat noteikumu projektā precizēti mērķi, kādiem drīkst izlietot mērķdotāciju. To var izlietot pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanai, būvniecībai un citiem, ar būvniecību un uzturēšanu nesaistītiem mērķiem, tas ir, zemes pirkšanai, lai uzlabotu un attīstītu pašvaldību ceļus un ielas, kā arī bankas konta apkalpošanas izmaksu segšanai. Šie mērķi aptver lielāko daļu no pašreiz sīkāk izdalītajiem mērķiem.
Turpmāk mērķdotāciju nevarēs izlietot pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas tehnikas iegādei un uzturēšanai un algu izmaksām, ņemot vērā, ka šiem mērķiem tiek izmantota ļoti neliela daļa no kopējā mērķdotācijas apmēra un tie rada risku, ka pašvaldības līdzekļi var tikt izmantoti nelietderīgi, piemēram, traktoru, kas iegādāts no mērķdotācijas līdzekļiem nedrīkst izmantot citiem mērķiem, tādēļ pašvaldībai ir jāiegādājas vēl viena tehnikas vienība citu darbu veikšanai, kā arī ir sarežģīti pārbaudīt, vai pašvaldība par mērķdotācijas līdzekļiem iegādāto tehniku nav izmantojusi citiem mērķiem.
Noteikumu projektā precizēti nosacījumi, kas nosaka pašvaldības rīcību nelikumīgi izlietotās mērķdotācijas aizturēšanas gadījumā. Paredzēts noteikt, ka aizturēto mērķdotācijas daļu pašvaldībai pārskaita atpakaļ tikai pēc tam, kad tā no pamatbudžeta ir apmaksājusi iepriekš pamatbudžetā neplānotus autoceļu uzturēšanas darbus, kas atbilst noteikumos noteiktajiem izlietojuma mērķiem.
No noteikumiem tiek svītrots punkts, kas paredzēja valsts autoceļu fonda programmas līdzekļu procentuālo sadalījumu, ņemot vērā, ka šīs normas ir pretrunā likumā Par autoceļiem noteiktajam, ka ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 25% no programmai Valsts autoceļu fonds piešķirtā valsts budžeta finansējuma, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas. Tā kā konkrētais finansējuma sadalījums katru gadu tiek noteikts likumā Par valsts budžetu, tādējādi noteikumos nav nepieciešams iekļaut likumu dublējošas normas.
Atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam, noteikumu projektā ir precizēta terminoloģija, tostarp redakcionāli precizēti mērķdotācijas līdzekļu lietošanas mērķi.
