Turīgo Swedbank klientu īpatsvars Baltijā vidēji nepārsniedz pat 1% no visiem bankas klientiem. Tomēr viņu rīcībā esošais aktīvu apjoms, salīdzinot ar privātpersonu aktīvu vidējo līmeni, ir nozīmīgs, vislielāko atšķirību veidojot tieši Latvijā, kur tas ir pat 70 reizes lielāks, informē Swedbank.

Pērn turīgo klientu bankā glabāto finanšu aktīvu apjoms audzis robežās no 11% līdz 19%, kas ir straujāks pieaugums nekā privātpersonām kopumā. Tas norāda arī uz bankas pieaugošo lomu turīgo klientu labklājības vairošanā ilgtermiņā.

Lielākais finanšu aktīvu apjoms, kas uzticēts bankai, ir turīgajiem klientiem Igaunijā. Savukārt Latvijā ir vislielākā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu. Proti, Latvijā viena turīgā klienta rīcībā ir aktīvi vidēji 180 tūkstošu eiro apmērā, savukārt privātpersonu rīcībā ir aktīvi vidēji 2,6 tūkstošu eiro apmērā, tādējādi veidojot pat 70 reižu lielu atšķirību. Lietuvā šī atšķirība ir vidēji 47 reizes, turīgo klientu aktīvu apjomam sasniedzot vidēji 158 tūkstošus eiro un privātpersonu – 3,4 tūkstošus eiro. Savukārt Igaunijā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu veido vidēji 61 reizi (turīgo klientu apjomam esot vidēji 225 tūkstoši eiro un privātpersonu – vidēji 3,7 tūkstoši eiro).

Pēdējo gadu laikā novērotas izmaiņas turīgo klientu segmentā, par "Private Banking" klientiem kļūstot arvien jaunākiem iedzīvotājiem, ceturtdien mediju pasākumā sacīja "Swedbank Private Banking" vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Viņa skaidroja, ka to sekmējis straujš jaunuzņēmumu dibinātāju un vadītāju labklājības pieaugums. Tādējādi turīgā klienta vidējais vecums Latvijā samazinājies par pieciem gadiem - no 57 gadiem 2014.gadā līdz 52 gadiem 2022.gadā. Savukārt jauno profesionāļu īpatsvars ir vēsturiski lielākais.

Kulberga norādīja, ka Rietumeiropas valstīs un ASV turīgo klientu vidējais vecums svārstās ap 70 gadiem vai pat pārsniedz šo vecumu.

Kopumā turīgo klientu vērtējums par savu labklājību šā gada sākumā bija atgriezies pirmspandēmijas līmenī - 84% klientu labklājība saglabājusies nemainīga vai augusi, kamēr 16% atzina, ka tā samazinājusies.

Pagājušajā gadā 20% turīgo klientu bija atzinuši, ka viņu labklājība samazinājusies, bet 65% norādīja, ka viņu labklājība saglabājusies nemainīga vai palielinājusies.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Turīgie investori pēc globālās finanšu krīzes kļuvuši daudz piesardzīgāki, un Latvijā augsta riska ieguldījumu instrumentos investē 30%, liecina Swedbank Private Banking apskats.

2007.gadā vidēja un augsta riska profila ieguldītāju skaits sasniedza 51% no visiem investoriem. Latvijā turīgo iedzīvotāju riska tolerance ir viszemākā starp Baltijas valstīm, jo Igaunijā vidēja un augsta riska ieguldījumu instrumentiem ar potenciāli lielāku ienesīgumu priekšroku dod 46%, bet Lietuvā – 59% turīgo investoru.

Savukārt ES vidēji 67% turīgie iedzīvotāji dod priekšroku vidēja un augsta riska ieguldījumiem, bet 33% - zema riska ieguldījumiem.

Turīgais ieguldītājs Baltijā visbiežāk ir vīrietis vecumā ap 50 gadiem, kuram ir augstākā izglītība un vairāk nekā 5 gadu pieredze uzņēmējdarbībā – tā rāda Swedbank Private Banking apskats. Turīgajam ieguldītājam pieder nekustamais īpašums, ir salīdzinoši lieli brīvo līdzekļu uzkrājumi, līdz ar to vairumā gadījumu nav kredītsaistību. Salīdzinājumā ar Eiropas Savienību un pasauli turīgie ieguldītāji Baltijā ir vidēji par 10 gadiem jaunāki un to vidū ir augstāks sieviešu īpatsvars.

Kā rāda Swedbank Private Banking dati, Latvijā vairums turīgo klientu savu labklājības līmeni novērtē kā stabilu (55%). Savukārt katrs trešais (31%) pēdējā gada laikā jūtas audzējis savu labklājību. To apliecina arī Swedbank Private Banking klientu uzticēto līdzekļu apjoms - pērn tas audzis par 9%. Turklāt, salīdzinot ar 2008.gadu, turīgie klienti pērn bankai uzticējuši par 13% vairāk līdzekļu. Savukārt taujāti par to, kādā jomā nākotnē plāno palielināt tēriņus, visvairāk klientu (47%) norādījuši ceļojumus un vaļaspriekus, informē bankā.

Klientu vērtējumā lielāko labklājības pieaugumu viņiem nodrošinājuši pašu uzņēmējdarbības rezultāti (83%). Vērts atzīmēt, ka bankas turīgo klientu uzņēmējdarbība pārstāv plašu spektru, taču populārākās nozares ir tirdzniecība, nekustamais īpašums (tostarp apsaimniekošana, attīstīšana) un ražošana. Savukārt katrs desmitais (29%) norādījis, ka viņu labklājību pozitīvi ietekmējis ieguldījums nekustamajā īpašumā. 23% klientu kā nozīmīgu iemeslu labklājības pieaugumam minējuši ieguldījumus vērtspapīros. To uzrāda arī bankas dati – ieguldījumi attīstīto valstu akcijās pērn nodrošinājuši pat 10,4% lielu peļņas pieaugumu.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Briest kardinālas pārmaiņas gan attiecībās ar nodokļu administrāciju, gan darījumu partneriem, ko paredz iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā.

Pašlaik šī likumprojekta grozījumi tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

To, ka šajā likumā tiek plānotas revolucionāras pārmaiņas, atzīst arī nodokļu speciālisti. «Ja patiešām visas iesniegtās izmaiņas stāsies spēkā, tad gan lieliem, gan maziem uzņēmējiem būs jārēķinās ar dažādām papildu prasībām, kā arī tiesībām nodokļu administrācijai,» lakoniski iespējamās iespaidīgās izmaiņas vērtē Nodokļu maksātāju konsultamtu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, šie grozījumi būtiski maina spēles nosacījumus. «Ir tādi priekšlikumi, kuri nenoliedzami nepatiks uzņēmējiem, jo prasīs papildu atskaites un informāciju, ir tādi, kuri liks veikt darījumu partneru nemitīgu monitoringu, un ir arī tādi, kas faktiski sen ir nepieciešami, lai mazinātu ēnu ekonomiku un negodīgu konkurenci,» iespējamo grozījumu diapazonu raksturo A. Dābols.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Invego 2024.gadā pārdeva jaunus mājokļus par 29,7 miljoniem eiro un veiksmīgi noslēdza biznesa rajona “Krulli Park” attīstību, kurā tika ieguldīti 74,5 miljoni eiro.

Šogad uzņēmums vislielāko izaugsmi prognozē dzīvojamo nekustamo īpašumu segmentā Latvijā.

Pēc Invego izpilddirektora Kristjana-Tūra Vahi (Kristjan-Thor Vähi) teiktā, Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus gada laikā pamazām ir atguvies, par ko liecina arī līgumu skaita pieaugums par 30% 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

"Šie skaitļi dod pamatu sagaidīt pārdošanas apjoma pieaugumu arī šogad," optimistiski uz tekošo gadu raugās Invego vadītājs.Pēc uzņēmuma prognozēm, šogad augstākie rezultāti sagaidāmi Latvijā, kur pērn noslēgts trīs reizes mazāk darījumu nekā Igaunijā. "Tomēr gada sākuma skaitļi liecina, ka šogad Invego Latvijā, visticamāk, pārdos vairāk mājokļu nekā Igaunijā," komentē Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka Invego jau ir sācis attīstīt sešus lielus dzīvojamos rajonus Rīgā un tās apkārtnē.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rīgā, Skanstē topošajā jaunajā luksusa daudzdzīvokļu projektā Skanstes Rezidences aizvadīts pamatakmens iemūrēšanas pasākums. Projektu, kurā tiks investēti 14 miljoni eiro, īsteno Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra, un to plānots pabeigt 2026. gada pavasarī.

“Mēs ticam, ka Rīga ir pilsēta ar lielu potenciālu. Skanste ir viens no perspektīvākajiem un dinamiskākajiem rajoniem Rīgā, un mūsu vīzija ir radīt pasaules līmeņa arhitektūru un augstākās kvalitātes mājokļus aktīva dzīves ritma cienītājiem. “Skanstes Rezidences” piedāvā ne tikai modernu dzīves vidi, bet arī labu iespēju privātajiem investoriem,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Pasākuma laikā uzrunu teica arī Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, akcentējot Skanstes nozīmi pilsētas attīstībā: “Jūsu izvēle attīstīt projektu šajā vietā ir bijusi stratēģiski pareiza – iedzīvotāju skaits šeit aug, un apkārt veidojas arvien dzīvīgāka apkaime. Arī no pilsētas puses mēs Skansti uzskatām par daļu no jaunā centra, un pilsēta turpina ieguldīt šajā rajonā – drīzumā tiks uzsākta Grostonas ielas rekonstrukcija un jauna bērnudārza būvniecība. Soli pa solim Skanste kļūst par vienu no redzamākajām attīstības sejām galvaspilsētā.”

Ņemot vērā to, ka termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) īpašumu pircējiem-nerezidentiem kopš 2014.gada praktiski vairs netiek izsniegtas, no Latvijas tirgus nerezidenti ir pazuduši, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Vestabalt īpašnieks Aldis Plaudis.

Protams, kā jau jebkurš jauns tirgus instruments, arī TUA radīja zināmu negāciju. Neviens jauns instruments uzreiz nevar būt ideāls, laika gaitā tas aprobējas un pieslīpējas. Arī šo instrumentu vajadzēja pilnveidot, bet šis instruments kopš 2014.gada septembra vairs praktiski netiek izmantots, sacīja Plaudis.

Viņš norādīja, ka tas ir atstājis arī būtisku ietekmi uz tirgu. Jūrmalā tirgus praktiski ir apstājies, darījumu apjoms ir samazinājies par 80%. Savukārt Rīgā tie elitārie dzīvokļi, kas bija pa kabatai nerezidentiem kā investīciju objekti, arī patlaban netiek pārdoti, skaidroja uzņēmējs.

Vietējiem pircējiem tie īsti nav paredzēti. Protams, arī Latvijā ir turīgo iedzīvotāju slānis, bet viņiem jau pārsvarā ir savi mājokļi. Jebkura normāla sabiedrība balstās uz turīgo vidusslāni. Kas pie mums ir šis vidusslānis? Jauni cilvēki, kas strādā bankās, auditorkompānijās, IT kompānijās, vidējā līmeņa vadītāji dažādās kompānijās. Jā, šie cilvēki var nopirkt dzīvokli ar cenu līdz aptuveni 200 000 eiro, jo nauda šobrīd ir lēta un pēdējos gados vieglāk kvalificēties kredītam. Taču klusajā centrā Elizabetes ielā un Alberta ielā ir dzīvokļi, kuru pārdošanas cena ir virs miljona eiro, un tie vietējiem pircējiem nav pa kabatai. Ir tikai atsevišķi pārdošanas gadījumi, kurus nevar nosaukt par tirgu. Turklāt tie pārsvarā nav vietējie pircēji, stāstīja Plaudis.

Kristjans-Tūrs Vahi, uzņēmuma Invego, kas šobrīd attīsta lielus dzīvojamos rajonus gan Latvijā, gan Igaunijā, vadītājs stāsta, ka līdz šim Rīgas jaunbūvju tirgus acīmredzami atpalika no Tallinas un Viļņas tirgiem piedāvājuma, darījumu skaita un cenu ziņā, taču šogad, visticamāk, situācija mainīsies.

Invego sāka gatavoties ienākšanai Latvijas tirgū pirms sešiem gadiem, un pēdējo divu gadu laikā ir sācis būvēt un pārdot mājokļus četros jaunos dzīvojamajos rajonos. "Mēs redzējām, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgum ir ļoti labs izaugsmes potenciāls, un mēs vēlamies būt daļa no šīs izaugsmes," sacīja Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka šodien uzņēmumam jau ir darbs Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē vismaz nākamajiem desmit gadiem.

Gaidāms izaugsmes gads

Nekustamo īpašumu jomā gan Igaunijā, gan Latvijā 2025. gads būs izaugsmes gads,...

Pēc Kristjana-Tūra Vahi teiktā, šā gada pirmajos mēnešos Invego pirmo reizi Rīgā pārdeva vairāk mājokļu nekā Tallinā un tās apkārtnē. “Šobrīd mums ir četri aktīvi dzīvojamo māju kompleksi abās galvaspilsētās un to piepilsētās, tāpēc ir lieliski vērojams progress. Rezultāts nepārsteidz, jo šķiet, ka ir pienācis Rīgas laiks,” situāciju komentēja Kristjans-Tūrs Vahi.

Invego izpilddirektors arī pastāstīja, ka cenas jaunbūvēm Rīgā joprojām ir zemākas, taču starpība starp abām valstīm samazinās. “Viss virzās pēc ierasta scenārija – sākotnēji pārdošana notiek straujāk tur, kur galveno lomu spēlē cena, bet jau tagad interese par dārgākām jaunbūvēm pieaug,” norāda Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka, ņemot vērā mūsdienu cenas un hipotekāro kredītu procentu likmes, arī investīciju dzīvokļu pircēju Rīgā ir vairāk nekā Tallinā. “Vienā no mūsu dārgākajiem kompleksiem “Skanstes Rezidences” vairākus dzīvokļus iegādājušies Igaunijas investori, kuri arī acīmredzot tic vietējā tirgus izaugsmes potenciālam. “Tāpat ir zināma interese arī par iespējām investēt dzīvojamajā kompleksā “Vītolu Parks,” piemērus min Invego vadītājs.

Invego ir vairāk nekā desmit gadu pieredze, un tas ir viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā, un šobrīd trīs valstīs tiek īstenoti aptuveni 30 attīstības projektu. Uzņēmums pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzcēlis mājokļus vairāk nekā 1300 ģimenēm, kā arī vairāk nekā 50 000 kvadrātmetru komercplatības.

Igaunijā Invego ievērojamākie projekti ir nesen pabeigtie “Tiskreoja” un “Tabasalu Kodu” rajoni, kā arī projekti „Luccaranna“, „Uus-Järveküla“ un „Keila Pargikodud”, kas šobrīd tiek būvēti. Latvijas galvaspilsētā uzņēmums šobrīd attīsta dzīvojamos rajonus “Vītolu Parks”, “Parka Kvartāls” un “Skanstes Rezidences”, kā arī rindu māju ciematu “Vide Ādaži”, kas atrodas Pierīgā. 2024.gadā Invego atklāja arī projektu „Silves Hills“ — 65 hektārus lielu dzīvojamo rajonu Portugāles dienvidos ar 154 villām.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultāti, kā arī ieguldījumi vērtspapīros, akcijās un nekustamajā īpašumā, ļāvuši noturēt un arī nedaudz uzlabot Swedbank turīgāko klientu labklājības līmenī, liecina bankas veiktā Private banking jeb turīgāko klientu aptauja par viņu finanšu paradumiem.

Turīgo klientu aktīvus pamatā veido uzņēmējdarbība, nekustamais īpašums un kustamais īpašums, bankai uzticētie aktīvi, piemēram, nauda un vērtspapīri, kā arī citi aktīvi – zelts un citi dārgmetāli, pastāstīja Swedbank Private Banking vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Swedbank turīgo klientu programmā iekļauj klientus, kuru ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas pārsniedz 5000 eiro, vai arī kopējā aktīvu summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Jomas, kurās savus līdzekļus šogad plāno ieguldīt Swedbank turīgākie klienti, skatiet galerijā!

Bankas apkopotie dati liecina, ka klientu turība kopš 2012.gada ir augusi, taču pēdējo piecu gadu laikā pieaugumu ietekmējusi gan pāreja uz eiro, kad lielā apjomā kontos tika iemaksāta skaidra nauda, gan līdzekļu pieaugums no uzņēmējdarbībā saņemtajām dividendēm un darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī uzņēmuma daļu pārdošanas. Tāpat aktīvu pieauguma izmaiņas ietekmējis arī nerezidentu nekustamo īpašumu darījumu kritums.

Termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamā sliekšņa paaugstināšana Latvijā slāpē investīciju ieplūšanu, samazina biznesa apjomus un darba vietas daudzās jomās, lielākās ieguvējas no tā ir mūsu konkurentvalstis

Tā intervijā DB atzīst a/s ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. Viņaprāt, priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi, īsti pat neiedziļinoties problēmas būtībā, ar balsu vairākumu pieņēma lēmumus, kas neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm, samazinot investīcijas, kas nozīmē arī mazāk darba vietu, mazākus nodokļus. DB jau iepriekš rakstījis par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 1. septembrī. Nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu jau no pērnā gada 1. septembra, slieksnis no 142 300 eiro ir pacelts līdz 250 000 eiro ar papildu 5% valsts nodevu no darījuma summas, turklāt īpašuma kadastrālā vērtība nedrīkst būt zemāka par 80 000 eiro.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Biznesa bankas (LBB) direktoru padome bankas valdes priekšsēdētaja amatā ievēlējusi Robertu Idelsonu, kurš agrāk ir vadījis Maskavas M2M Private Bank.

Kā liecina bankas paziņojums, R.Idelsons no 2003. līdz 2010. gadam ieņēma valdes priekšsēdētaja amatu IPS Citadele Asset Management, no 2009.gada ir vadījis Citadele bankas Privāta kapitāla pārvaldīšanas direkciju un piedalījies Parex Bankas restrukturizācijā, bija padomes priekšsēdētājs Šveices bankā AP Anlage & Privatbank AG. No 2010. gada oktobra Idelsons vadīja Maskavas banku M2M Private Bank, kura specializējas Krievijas turīgu privāto klientu un to biznesu apkalpošanā.

«Man ir ļoti interesanti uzsākt šī ambiciozā projekta vadību. Andrejam Vdovinam un VMHY grupai ir ievērojama pieredze Krievijas private banking industrijā un esmu pagodināts uzsākt šī biznesa starptautisko attīstību. Uz LBB bāzes mēs veidosim banku, kura piedāvās klientiem augsti tehnoloģisko apkalpošanu un inovatīvus produktus, radītus ar mērķi apmierināt tieši turīgo klientu prasības,» plāno R. Idelsons.

Pagājušajā gadā pirmo reizi Āzijas miljonāru skaits pārsniedzis Ziemeļamerikas miljonāru skaitu, ziņo Reuters.

Proti, Āzija un Klusā okeāna reģions šobrīd ir mājvieta 3,37 miljoniem tādu personu, kuru uzkrājumu un investīciju apjoms sasniedzis vismaz vienu milj. USD. Savukārt Ziemeļamerikā un Eiropā šādu personu skaits ir attiecīgi 3,35 miljoni un 3,17 miljoni, liecina Capgemini un RBC Wealth Management veiktais pētījums.

Pārliecinošs Āzijas bagātnieku skaits ir koncentrējies Japānā – 54% no visiem reģiona miljonāriem. Savukārt Ķīnā un Austrālijā bāzējas attiecīgi 17% un 5% no visiem reģiona miljonāriem.

Tiesa gan, visa Āzijas turīgāko iedzīvotāju summa pagājuša gada laikā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarukusi no 10,8 triljoniem USD līdz 10,7 triljoniem USD. Savukārt kopēja Ziemeļamerikas bagātnieku bagātība tiek lēsta 11,4 triljonu USD apjomā.

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Šogad 21.maijā finansists Andrejs Vdovins iegādājās 100% Latvijas Biznesa Bankas (LBB) akciju. A. Vdovins ir VMHY grupas, kurā ietilpst Krievijā darbojošās bankas M2M Private Bank un ATB Banka, līdzīpašnieks.

Kopš 2011. gada Latvijā darbojas A. Vdovinam piederoša ieguldījumu pārvaldes sabiedrība M2M Asset Management, kuras vadītājs Edgars Makarovs iepriekš strādāja Parex bankas uzņēmumā Parex Asset Management. M2M banka ir darba vieta arī Parex Asset Management bijušajam vadītājam Robertam Idelsonam.

Darījumam noslēdzoties, uz LBB bāzes tiks veidota jauna banka, kura specializēsies starptautisko un Latvijas turīgo privāto klientu kapitāla apkalpošanā, Db.lv informēja M2M Asset Management Mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Jūlija Kondratoviča un M2M Private Bank (Krievija)Preses dienesta vadītāja, valdes priekšsēdētāja padomniece Tatjana Jakuboviča.

Francijas likumdevēji piektdien, 13. februārī, nobalsoja par starptautisku tūristu zonu ieviešanu, kur veikali būtu atvērti svētdienās un līdz pusnaktij katru dienu, informē The Local.

Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons norādīja, ka speciālās zonas, kas ir daļa no reformu plāna, lai atdzīvinātu Francijas ekonomiku, ietvertu Elizejas lauku apkārtni un citus Parīzes iepirkšanas rajonus, kā arī rajonus Nicā, Kannās un Dovillā.

Zonas ir svarīgas Francijas izaugsmei un aktivitātei, uzsvēra E. Makrons.

Darbs sestdienās un vēlajās maiņās būs brīvprātīgs, un personālam par to tiks piešķirta kompensācija atkarībā no darba tipa.

Darbinieki, kas strādās no pulksten 21:00 līdz pusnaktij, pelnīs dubultu algu un darba vietām būs jānodrošina ceļš mājup un nepieciešamības gadījumā arī bērnu aprūpe.

Kijevieši ceturtdien masveidā sākuši pamest pilsētas centru un Dņepras labā krasta rajonus, vēsta ziņu aģentūra Interfax Ukraina.

Kustība uz ceļiem, kas ved uz kreiso krastu, ir apgrūtināta. Kijevas metro ir slēgts jau trešo dienu. Savukārt virszemes sabiedriskais transports kursē reti.

Centra kvartāli, kuros notiek sadursmes, kļūst arvien tukšāki. Cilvēki, kas no darba atbrīvoti ātrāk, masveidā pamet centru un labā krasta rajonus. Darba devēji ne tikai centrā, bet arī nomalēs ļāvuši darbu pamest saviem darbiniekiem.

Pēdējo dienu laikā notikušās nekārtības izraisījušas ažiotāžu. Cilvēki Kijevā un tās apgabalā masveidā cenšas nodrošināties ar produktiem un degvielu, izņem no bankomātiem naudu.

Benzīntankos pie galvenajām trasēm izveidojušās garas rindas. Veikalos masveidā tiek pirkti putraimi, saulespuķu eļļa, cukurs, makaroni, maize.

Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā, raksta portāls Pietiek.com.

Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējas tikai šauram lokam vien pazīstamā Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Par izmeklēšanas gaitu informēti avoti Dišereiti Pietiek raksturo kā mazo zivi, izpildītāju jeb algotu menedžeri, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uzPietiek lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildēja: «Pagaidām nē. Nav komentāru» un telefonsarunu pārtrauca. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Dišereite atbrīvota no apcietinājuma pirms dažām nedēļām pret lielu drošības naudu.

Jau vairākus gadus jaunais projekts Rīgā, Iļģuciema ielā 7, kas iespiests nelielā zemes pleķītī starp vidusskolu un deviņstāvu daudzdzīvokļu mājām, stāv pamests un lieliski atbilst tā saukto «spoku» namu raksturojumam. Kā noskaidroja biznesa portāls db.lv, ēka nonākusi SEB bankas grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma SIA Latectus rokās un patlaban nav nekādas skaidrības, kad tajā varētu ievākties pirmie iemītnieki.

Jāatzīmē, ka šī nama būvniecības plāni savulaik izraisīja tam blakus esošās deviņstāvu mājas iedzīvotāju sašutumu. Ne bez pamata, jo ēkas atrodas samērā tuvu viena otrai, veidojot ne to labāko skatu pa logu, raugoties no abiem namiem. Iepriekš starp apkārtnes iedzīvotājiem arī klīda baumas, ka jaunais projekts kļuvis par «bomžu» mājokli. Db.lv gan novēroja, ka vismaz pašlaik nama īpašnieki izmanto apsardzes kompānijas pakalpojumus.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2011. gada 9. marta lēmumu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā, Iļģuciema ielā 7 (kadastra Nr.0100 066 0156), kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 066 0156, platība 1454m2, ir nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Latectus, liecina Rīgas pilsētas būvvaldes informācija.

Finanšu ministrijas (FM) iniciatīva par personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem nozīmēs desmitiem miljonu zaudējumu tautsaimniecībā, veicinās maksātnespēju un reiderisma vilni. Līdz ar to jaunās normas pieņemšanas gadījumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) varētu vērsties Satversme tiesā, šodien žurnālistiem atzina organizāciju vadītāji.

Normai stājoties spēkā, pieredzēsim vairāk maksātnespējas gadījumu, bet uzņēmumu valdēs redzēsim aizvien vairāk bomžu un zicpriekšsēdētāju, kuri par atlīdzību uzņemsies attiecīgos pienākumus. Šajā gadījumā valsts paģēr - ja mazākā iemesla dēļ, piemēram, laikus nesaņemtas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstules vai nokavētas deklarācijas dēļ, izveidojas nodokļu parāds, valdes loceklis personīgi atbildīgs par saistībām. Finanšu ministrijas cerība, ka tiks iekasēti septiņi miljoni eiro, ir sapnis, tā vietā būs neiegūta peļņa un zaudējumi desmitiem miljonu vērtībā, sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.