«Uz jautājumu, vai pilsētai nepieciešamas augstbūvju vietas, es teiktu, ka jā. Tā noteikti ir viena iespēja, kādā veidā ar attīstītāju palīdzību rādīt savas ambīcijas un varenību,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
«Vai šie plāni piepildīsies, ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi pilsēta piesaistīs investīcijas. No attīstītāju puses ambīciju dinamika rūk,» viņš turpinājis.
Runājot par topošo Gaismas pili, G. Princis sacījis: «Biroja loma šobrīd ir pastiprināti pievērst uzmanību tam, ka ēku šī gada nogalē daļēji nodos ekspluatācijā, bet mēs neredzam nekādus publiskās ārtelpas uzlabojumus nevienā no šīs ēkas pusēm, par ko ir runāts gadiem. Šis ir ļoti labs piemērs, lai domātu, kā valsts un pilsētas sadarbība būtu veiksmīgāka, lai brīdī, kad ēku nodod ekspluatācijā, pilsētas ielas būtu sakārtotas, labiekārtoti gājēju ceļi, kas, iespējams, parādīsies ar laika nobīdi.»
Jautāts, kāda ir viņa attieksme pret šo ēku, Rīgas pilsētas arhitekts skaidrojis: «Arhitektūra ir integrāls vērtību kopums, un ēkas pašas estētika ir viena no ēkas integrālās vērtības daļām, ļoti nozīmīga subjektīvā līmenī.
Es negribu pazaudēt no redzesloka arī citas integrētās vērtības, no kurām ne mazāk būtiska ir funkcionālā, tehnisko risinājumu ilgtspēja no energoefektivitātes un ēkas uzturēšanas viedokļa. Tajā brīdī, kad šādas gadsimta ēkas veidojas, ir maz gadījumu, kad sabiedrības viedokļi ir krasi pozitīvi. Zinām Eifeļa torņa vēsturi, mēs Rīgā zinām, kāds bija tā brīža sabiedrības viedoklis par jūgendstila ēkām, kuras tagad ir vērtība. Kad ēkas nonāk publiskā lietošanā un sabiedrībai ir iespēja spriest, cik tās ir funkcionālas, ērti pieejamas, papildina mūsu dzīvi ar jaunām iespējām, tad viedoklis mainās.»
Sekojiet ziņām