Ķīlnieki un cīņa ar vējdzirnavām – ar šādiem vārdiem Rīgas domes Administratīvās komisijas vadītājas vietnieks Ilmārs Vecvanags raksturo bezcerīgo situāciju, kad namu apsaimniekotāji atstājuši īrniekus bez apkures, ūdens un kanalizācijas pat ziemā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Arī vakar komisijas sēdē pret pieciem namu apsaimniekotājiem izskatītas sūdzības par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem vai izvairīšanos no dzīvojamās mājas uzturēšanas. Laikraksts atgādina, ka īrniekiem ir tiesības saņemt pamatpakalpojumus: kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, auksto ūdeni un apkuri.

Pretenzijas vērstas gan pret privātpersonām, gan pret firmām. I. Vecvanags atzinis, ka šādu apsaimniekotāju vairāk nekļūst, taču viņu skaits Rīgā esot visai stabils. «Pamatā ir vieni un tie paši. Mainās nedaudz. Ja tās ir firmas, tad daudzas – maksātnespējīgas, tāpēc nevaram nekā palīdzēt iedzīvotājiem, tikai soda naudas apsaimniekotājiem uzlikt,» saka I. Vecvanags. Sodi ir bargi (maksimālais – 10 000 latu), un, no šā aspekta raugoties, viss ir kārtībā. Piemēram, pērn 2000 latu liels naudas sods uzlikts SIA Relita nami par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem Merķeļa ielā 912. Ar naudas iekasēšanu gan neveicoties.

«Vienīgais, ko varam izdarīt, ir uzņemt iedzīvotājus pašvaldības dzīvokļu rindā, ja, protams, viņi atbilst šīs rindas kritērijiem,» skaidro I. Vecvanags. Šādi pie jauna mitekļa tika daži no Cēsu ielas 23. nama iedzīvotājiem. Tolaik šo ēku apsaimniekoja SIA Mēness akmens, taču cilvēki tur bija pamesti likteņa varā – ar žurkām, tumsā, bez ūdens un apkures, arī atkritumi puva zem logiem neizvesti. Tolaik firma bija iekrājusi prāvu soda naudu – 27 000 latu, ko pašvaldībai tā arī neizdevās iekasēt. Šī māja bija ieķīlāta bankā, īpašnieki nebija atrodami, tika ierosināta maksātnespēja.

Cēsu ielas šausmu namam līdzīgu ēku Rīgā esot ne mazums. Piemēram, Administratīvajā komisijā labi zināmas nebūšanas arī Valmieras ielā 28.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra