Pozitīvai uztverei nepietiek vien ar efektīvu ārējo kontroli un tiesībsargājošo institūciju darbu, bet nepieciešama arī aktīva uzņēmēju iesaistīšanās cīņā pret korupciju, DB norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja, priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe.
Diemžēl KNAB pieredze liecinot, ka uzņēmēju iecietība pret korupcija esot augsta. Vairākās KNAB izmeklētās krimināllietās iegūtie pierādījumi liecinot, ka uzņēmēji iesaistījušies noziedzīgās shēmās, bet nav ziņojuši par to.
Jāatgādina, ka klajā nācis valstu Korupcijas uztveres indekss (KUI), kurā Latvijai ir 49 punkti no simts, kas ir mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai. Latvija kopumā ierindojas šī topa 54. vietā. Igaunijas KUI ir 64 punkti, bet Lietuvā šis indekss ir 54 punktu apjomā.
KNAB norāda, lai sasniegtu augstākas KUI atzīmes, nepieciešams aktivizēt un pastiprināt pretkorupcijas aktivitātes visos līmeņos. Tomēr J. Strīķe piebilst, ka šogad KUI ir stabilizējies, bet straujais kritums kopš 2008.gada mazinājies, šogad paliekot nemainīgs.
Tomēr vienlaikus viņa piebilst, ka tikai pēc valsts vietas KUI salīdzinošajā tabulā nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā.
Salīdzinot korupcijas situāciju dažādās valstīs, esot jāņem vērā, ka KUI raksturojot tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedzot visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī.
Birojs uzsver, ka KUI nepamatoti tiek uzskatīts par objektīvu rādītāju korupcijas līmeņa noteikšanai. Lai korupcijas situācijas salīdzinājums dažādās valstīs būtu objektīvāks, būtu jāvērtē arī šo valstu likumdošana, pretkorupcijas institūciju darbs, atklāto koruptīvo nodarījumu skaits un valsts pārvaldē ieviesto pretkorupcijas pasākumu kvalitāte.
Tāpēc, vērtējot indeksu, jāņem vērā, cik liela uzmanība ir veltīta korupcijas problēmām attiecīgajā valstī konkrētā laikaposmā. Birojs uzsver, ka dažādos pētījumos aptaujāto ekspertu un uzņēmēju subjektīvo attieksmi šajā laikaposmā iespaidojuši gan sabiedriski politiskie notikumi, gan valsts pretkorupcijas politika kopumā.
Vienlaikus KNAB atzīst, ka KUI kalpo kā indikators uzņēmējdarbības un investīciju vides novērtēšanai starptautisko biznesa ekspertu un politikas analītiķu skatījumā, taču kukuļošanas izplatību uzņēmējdarbības vidē nevar precīzi noteikt, jo korupcija ir latents noziegums, kas var palikt sabiedrībai nezināms, ja abas iesaistītās puses ir apmierinātas ar «rezultātu» un ieinteresētas neizpaust informāciju par šo faktu.
