Pieaugot aprēķinātajam nekustamā īpašuma nodoklim, cilvēki arvien vairāk meklē apjomīgo maksājumu iemeslus un lūdz pašvaldības samazināt nodokļa apmēru

To secinājuši gan nekustamo īpašumu saimnieki, gan arī pašvaldību vadītāji. Pēdējie neoficiāli atzīst, ka kļūdainu lietošanas mērķu dēļ cieš arī pašvaldības, jo, veicot īpašuma lietošanas mērķa pārskatīšanu, tiek prasīta arī nodokļa summas samazināšana, kas atkal samazina pašvaldību ieņēmumus. Pēc Valsts kases datiem, šā gada janvārī-jūlijā kopumā nekustamā īpašuma nodoklī ir iekasēti 68,2 milj. Ls.

Tramīgi lielie maksātāji

«Tie cilvēki, kuriem ir lieli maksājumi, jo ir liela kadastrālā vērtība, arī izrāda aktivitāti par zemes lietošanas mērķa pārskatīšanu, bet tur, kur šī nodokļa apmērs ir neliels, tam īpašu uzmanību nepievērš,» secina Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, lielākās aktivitātes saistībā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu ir tieši pašvaldībās, kurās ir visaugstākā zemes kadastrālā vērtība (tādējādi arī liels nodoklis un liela ietekme) un kurās pirms nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas bija lielas aktivitātes nekustamo īpašumu projektu attīstīšanā.

Sūdzības bijušas

Masu medijos jau ir bijuši stāsti par neadekvāti aug-
stām aprēķinātām nekustamā īpašuma nodokļa summām tikai tādēļ, ka tiem ir bijis noteikts neatbilstošs izmantošanas mērķis vai arī tas bijis aktuāls - atbilstošs - pirms krīzes, nevis šogad. «Zemes lietošanas mērķis tiek mainīts ar to brīdi, kad sākas kustība - tiek izņemta būvatļauja utt,» norāda A. Jaunsleinis. Viņš secina, ka, tieši pieaugot nodokļa apjomam, ir pieaugusi arī pašu maksātāju ieinteresētība par tā aprēķinu, to ietekmējošajiem faktoriem, parādījusies vēlme pierādīt, ka dabā esošā situācija neatbilst tai, kas fiksēta datos vai dokumentos, uz kuru pamata ir veikts NĪN aprēķins.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra