Jaunākais izdevums

Pēc kāpuma iepriekšējos divos ceturkšņos, šī gada trešajā ceturksnī par 2 procentpunktiem ir sarucis mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā iepriekšējā aptaujā prognozēja 45%, tagad – 43%, liecina jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Šajā pašā laikā par vienu procentpunktu ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri prognozē mājokļu cenu samazināšanos tuvākā gada laikā – jaunākajā aptaujā 11% iedzīvotāju sagaida mājokļu cenu kritumu. Līdzīgi par vienu procentpunktu ir palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka cenas paliks nemainīgas – šādu atbildi septembrī sniedza 27% no kopējā respondentu skaita. Joprojām salīdzinoši lielai daļai iedzīvotāju (18%) nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.

Attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu visoptimistiskākie ir valsts sektorā strādājošie, kā arī Vidzemē un Rīgā dzīvojošie. Vairāk nekā 50% valsts pārvaldē strādājošo respondentu uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā uzrādīs pieaugumu, mazāks cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir privātajā sektorā – šādi atbildēja 42% šīs grupas respondentu. Rīgā nekustamā īpašuma cenu kāpumu gada laikā sagaida 48%, savukārt Vidzemē pat 57% aptaujāto iedzīvotāju.

Savukārt procentuāli vismazāk optimistu, kuri prognozē mājokļu cenu pieaugumu ir nepilsoņu, respondentu ar pamatizglītību, kā arī Latgales iedzīvotāju vidū. Salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem, Latgalē mājokļu cenu pieauguma prognozētāji veido 30%, savukārt cenu kritumu prognozēja 25% reģiona iedzīvotāju, kamēr Vidzemē un Kurzemē cenu kritumu sagaida vien 4% vidzemnieku un 3% kurzemnieku.

« Galvenie faktori, kas Rīgas un Vidzemes iedzīvotājiem ļauj pozitīvāk skatīties uz mājokļu cenu dinamiku, saistīti ar ekonomisko aktivitāti, ienākumu palielināšanos un labākām iespējām iegādāties mājokli, tanī skaitā liela loma ir valsts īstenotajai mājokļu atbalsta programmai ģimenēm ar bērniem. Tajā pašā laikā ģeopolitiskā situācija un riski pasaules ekonomikā mazina iedzīvotāju optimismu. Tas īpaši atspoguļojas privātajā sektorā strādājošo atbildēs un Latgales iedzīvotāju prognozēs, kas izjūt lielāku Krievijas informatīvās telpas ietekmi,» komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viss Mājokļu cenu indikatora apskats pieejams SEB bankas mājas lapā sadaļā analītiskā informācija.

Aptauja Latvijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, laika posmā no šī gada 04. līdz 15. septembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāts 1008 Latvijas pastāvīgais iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar gada sākumu ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas pieaugs.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 46 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2014. gada sākuma. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Septembrī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 52.2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6.2%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 23%. Turklāt 18.5% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka: mājokļa kredīta ikmēneša maksājumi – vidēji 260 eiro

Lelde Petrāne, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā SEB banka piešķīrusi iedzīvotājiem mājokļa iegādei vairāk nekā 2600 aizdevumus par kopējo summu ap 133 miljoniem eiro. Piešķirtā finansējuma apjoms ir par 23% lielāks nekā 2016. gadā. Ņemot vērā rekordzemās procentu likmes, vidējais ikmēneša maksājums pērn piešķirtajiem kredītiem šobrīd ir ap 260 eiro, informē kredītiestāde.

Vairāk nekā 75% no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļu iegādei vai remontam, apmērām 20% – mājas iegādei vai būvniecībai, bet pārējais – zemes iegādei, teritorijas labiekārtošanai, remontam un citiem mērķiem.

Vidēja piešķirtā aizdevuma summa ir ap 50 tūkstošiem eiro, un vidējais aizņēmuma termiņš ir 20 gadi. Lielākā pircēju aktivitāte gan apstiprināto kredītu skaita, gan arī apjomu ziņā ir Rīgā un tās apkārtnē, kur koncentrējas ap 80% no visa piešķirtā finansējuma. Lielākais darījumu skaits ir sērijveidā dzīvokļu segmentā.

«Piedāvājums jauno mājokļu segmentā atrodas vienā cenas līmenī savukārt stabils pieprasījums nedaudz zemākā. Pēc mūsu vērojumiem, tas ir 1200-1400 eiro par kvadratmetru. Taču jāsaka, ka šādi projekti ir relatīvi maz.Tāpēc ar katru gadu pieaug iedzīvotāju interese iegādāties vai būvēt privātmāju,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru