Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RD MVD) pasūtījuma konsorcijs BRR (SIA Būvalts R, SIA Roadeks) ir izstrādājis izgāztuves Kleisti rekultivācijas tehnisko projektu un saņēmis būvatļauju rekultivācijas darbu uzsākšanai. Autoruzraudzību un būvdarbus veiks konsorcijs BRR, bet būvuzraudzību – SIA Geo Consultants, informē Rīgas dome.

Šī projekta rezultātā Pārdaugavā tiks samazināta atkritumu negatīvā ietekme uz vidi un novērsta tālāka vides piesārņošana, kā arī tiks iegūta apzaļumota un sakopta ainava 4,5 ha platībā. «Gan Augusta Deglava ielas atkritumu izgāztuve, gan Kleistu izgāztuve ilgu laiku bija «kauna traipi» pilsētvidē, taču tagad šīs vietas tiks sakārtotas un tās varēs izmantot iedzīvotāju atpūtai, » norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Lai piesaistītu Kohēzijas fonda līdzekļus bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti rekultivācijai, RD MVD noslēdza vienošanos ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Projektu paredzēts īstenot par nepilniem 1,34 miljoniem eiro (ar PVN), no kuriem Rīgas domes finansējums ir 669822 eiro, bet Kohēzijas fonda finansējums ir 669822 eiro.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa šī gada 22. jūnijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valstij nodarīts kaitējums 696 595 eiro apmērā, informē VP.

Par aizdomās turētiem šajā lietā atzītas trīs personas.

2017. gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016. gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 700 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka izgāztuvē esošie atkritumi tika atvesti no Zviedrijas.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Augustā sāksies Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas darbi, informē Rīgas dome.

Rekultivējamā atkritumu izgāztuve tika izveidota 1956.gadā Rīgas nomalē pilsētas sadzīves un rūpniecības atkritumu apglabāšanai. Izgāztuve tika izveidota bez projekta, tajā nebija paredzēti nekādi vides aizsardzības pasākumi – tieši virs kūdras tika bērti sadzīves, rūpniecības un celtniecības atkritumi, kas veidojās Rīgas pilsētā.

1973.gadā, kad tika izveidota pilsētas izgāztuve Getliņos, Augusta Deglava ielas izgāztuvi slēdza, bet nesankcionēta atkritumu, it īpaši, būvgružu izbēršana tās apkārtnē turpinājās arī turpmākajos gados – līdz pat 80. gadu beigām.

Izgāztuve atrodas teritorijā, kas ietver Pļavniekus, Dreiliņus un daļu Purvciema, un tās apkaimē pašlaik dzīvo vairāk nekā 114 tūkstoši iedzīvotāju.

Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves Kleisti vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns, kas patlaban izskatās pēc oāzes uz pelēcīgo Spilves pļavu fona, informē Rīgas dome.

«Ir pabeigts vēl viens labs projekts. Bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet pats galvenais ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana. Rekultivācijas noteikumi paredz, ka piecus gadus šeit neko nedrīkst darīt. Pa šo laiku aicinu iedzīvotājus izteikt savas idejas kalna izmantošanai,» aicina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš trešdien, 25. novembrī, kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un atbildīgajiem speciālistiem bija ieradies novērtēt rekultivācijas gaitā paveikto.

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā piespriedusi trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu trim personām, kuras bija apsūdzētas par nelegālas atkritumu izgāztuves izveidi Jūrmalā, kurā pērn izcēlās ugunsgrēks, liecina publiski pieejamais anonimizētais tiesas spriedums.

Bez nosacītā cietumsoda personām arī solidāri valstij jāatmaksā 617 614,34 eiro, kas radušies materiālajos zaudējumos.

Visas trīs personas noslēgušas vienošanos ar prokuratūru par vainas atzīšanu pēc Krimināllikuma 99.panta otrās daļas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Spriedumā skaidrots, ka visas trīs personas laika posmā līdz 2017.gada 18.jūnijam bez atļaujas, neatbilstoši noteikumiem ierīkotā vietā, uzglabāja lielos apjomos šķirotus polimēra atkritumus. Tiesa norādījusi, ka atkritumu uzglabāšana šajā vietā bija nelikumīga, jo nebija saņemta atļauja atkritumu apsaimniekošanai, kā arī uzglabāšanas vieta neatbilda spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Noslēgusies Rīgā apjomīgākās būvgružu izgāztuves likvidēšana, kas veikta atbilstoši iepriekš noslēgtajam atkritumu izvešanas līgumam ar SIA Clean R. Nelegālie būvgruži no lidostas Spilve teritorijas ir aizvākti un nogādāti šķirošanas poligonos. Kopumā izvesti ap 4000 m3 būvgružu, kā arī šķirotie atkritumi, informē SIA Rīgas nami pārstāvis Edgars Arnītis.

Kā apliecināja nolīgtā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs, pierādījās iepriekšējās aizdomas, ka nelegālās izgāztuves vaininieki meklējami starp būvgružu izvedējiem, jo šķiroto atkritumu starpā atklājās daudz būvniecības materiālu atlieku, ēku un interjera paliekas, vecas mantas un sadzīves lietas, kas visticamāk izmestas, veicot mājas remontu.

Sakopšanas darbu laikā tika atrastas daudz dažādas personiskas mantas un liecības no to iepriekšējiem saimniekiem, tai skaitā dokumenti, līgumi un pat universitātes diplomi. Cerot uz izmeklēšanas uzsākšanu un pārkāpēju saukšanu pie atbildības, SIA Rīgas nami vērsušies ar iesniegumu policijā un nodevuši kompetentajām iestādēm izgāztuvē atrastos dokumentus. Šāda izmeklēšana noteikti varētu būt nepatīkams pārsteigums arī tām privātpersonām, kas, meklējot lētākas atkritumu izvešanas iespējas, bija uzticējušās šaubīgiem atkritumu izvedējiem, neiedomājoties, ka vēlāk viņu mantas nonāks lidostas Spilve pļavās.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments noslēdzis līgumu ar SIA Merks par Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem, informē Rīgas domes pārstāvji.

Kopējā līguma summa ir 6,51 miljons eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rīgas dome 2013.gada 21.janvārī, noslēdzot vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, uzsāka Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta «Normatīvo aktu prasībām neatbilstošas Rīgas pilsētas Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācija» īstenošanu. Realizējot projektu, tiks rekultivēta atkritumu izgāztuve, pārtraucot turpmākā piesārņojuma izplatību tuvākās apkārtnes pazemes ūdeņos.

Likvidējot degradēto objektu Rīgas pilsētas teritorijā tiks uzlabota pilsētvides ainaviskā struktūra, labiekārtota teritorija un vide padarīta pieejama un draudzīga iedzīvotājiem. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļautu izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

2015.gada rudenī Latvijas mērniecības uzņēmuma Metrum speciālisti veica galējos kontrolmērījumus, noslēdzot Augusta Deglava ielas galā esošās kādreizējās pilsētas izgāztuves rekultivācijas projektu, ko īstenoja būvsabiedrība Merks.

Uzņēmums projekta ietvaros, gatavojot konkursa piedāvājumu, veica pārvietojamā apjoma aplēses un precizējošos aprēķinus. Vēlāk, jau projekta realizācijas gaitā, Metrum speciālisti veica ikmēneša kontrolmērījumus, piegādājot būvkompānijai detalizētus mērījumus un ortofoto (fotokarti). Projekta noslēgumā tika veikti pēdējie kontrolmērījumi, kā arī sagatavoti gala situācijas ortofoto (fotokarte) un aerofoto materiāls.

Projekta realizācijas gaitā Metrum pielietoja topogrāfiskos uzmērījumus, aerolāzerskenēšanu un aerofotografēšanu, izmantojot bezpilota lidaparātu un lidmašīnu.

Būvkompānijas Merks realizētajā rekultivācijas projekta īstenošanas laikā tika pārvietoti 0,93 miljoni kubikmetri zemes, kas atbilst 75 tūkstošiem lielo autokravu, tika izveidots kalns gandrīz 36 metru augstumā, sakopta gandrīz 21 hektāru lielā izgāztuves platība, atbrīvojot vietu arī turpmākai apkārtesošās infrastruktūras attīstībai, kā arī tika īstenoti pasākumi vides piesārņojuma mazināšanai.

11 gadus veca meitene Soburna rītu pavada, izgāztuvē vācot ēdiena atliekas, kas tiks izmantotas kā cūku barība. Skolu viņa apmeklē pēcpusdienā.

Anlong Pi, astoņus hektārus lielā izgāztuve, kur viņa dzīvo un strādā, atrodas Kambodžā. Tā kļuvusi par tūrisma objektu - viesi te ierodas, lai pašausminātos par citu likteni, kā arī nofotografētos ar tādiem bērniem kā Soburna.

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi cilvēkus, kuri dzīvo šajos drausmīgajos apstākļos. Starp viņiem ir arī Saraja kopā ar savu vienu gadiņu veco meitu. Sieviete uz šo vietu dzīvot pārcēlusies pirms pieciem gadiem pēc kāzām.

Nelegālajā Jūrmalas izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

Dienesta darbinieki norāda, ka uzņēmums Prima M nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām.

VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1.jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24.jūlijam.

Dienesta pārstāvji sacīja, ka ugunsgrēks vakar radīja gaisa kvalitātes pasliktināšanos gan Jūrmalā, gan Rīgā, bet uzsver, ka šobrīd iedzīvotājiem nav pamata uztraukties par savu un savu tuvinieku veselību, jo vējš turpina kliedēt dūmu radīto piesārņojumu. Vienlaikus VVD vērtē videi nodarītos zaudējumus.

Padomju Savienība sabruka pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Taču Baltkrievijā mežā netālu no Saviči ciema, aptuveni 160 kilometrus no Minskas, viena no padomju laika «bumbām joprojām tikšķ», vēsta Reuters.

Tur zem plānas zemes kārtiņas glabājas simtiem tonnu ļoti toksisku Padomju Savienībā ražotu pesticīdu.

Atrodoties tikai 3 km no noslogota autoceļa, izgāztuve izdala asu ķimikāliju smaku. Starp indīgajām vielām, kas šajā vietā noglabātas, ir arī DDT, kas jau vairākus gadus aizliegta visā pasaulē, jo izraisa vēzi.

ASV dotācijas 5,5 miljonu dolāru apmērā palīdz finansēt darbu, kura mērķis ir sakopt šo vietu. Cilvēki, kuri ģērbušies baltos aizsargkombinezonos un gāzmaskās, pelēcīgo augsnes un ķimikāliju maisījumu krauj zilos septiņdesmitkilogramīgos plastmasas konteineros.

Pagājušajā gadā strādnieki savākuši un nosūtījuši uz Vāciju aptuveni 950 tonnas toksiskā maisījuma. Šogad darbs turpinās, un savāktas vairāk nekā 600 tonnas.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja 117 306 eiro piešķiršanu no infrastruktūras fonda 2,4 hektāru lielas degradētas teritorijas labiekārtošanai starp Lielvārdes ielu, dzīvojamo māju Ilūkstes ielā 54 k-7 un rekultivējamo izgāztuvi Augusta Deglava ielā.

Minētā teritorija atrodas blakus patlaban sakārtošanas procesā esošajai bijušajai izgāztuvei. Teritorijā pašlaik ir stihiski veidojusies kokaudze, no kuras liela daļa koku ir bīstami. Tāpat ir izmētāti atkritumi, ir neviendabīgs reljefs, tādēļ atsevišķās vietās uzkrājas virszemes ūdeņi.

Īstenojot projektu, tiks savākti atkritumi, izzāģēti bīstamie koki un sakārtots pamežs, līdzināta zeme un izveidots zāliens.

Patlaban jau tiek veikta bijušās izgāztuves rekultivācija Deglava ielā, kas pilsētniekiem dos aptuveni 20 hektārus lielu jaunu teritoriju atpūtai brīvā dabā, skaidroja komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs (SC), norādot uz arī blakus esošās teritorijas sakārtošanas nepieciešamību.

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Noslēdzoties sanācijas projektam, Jelgavā agrākās šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves Kosmoss teritorija jāuztur vēl piecus gadus, bet tās novērošana turpināsies 30 gadus.

Ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācijas projekta noslēguma pasākumā Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova pauda, ka, sākot darbu jaunajā VVD vadītājas amatā, šā projekta noslēgums ir ļoti patīkams notikums.

Viņa pauda prieku, ka Jelgava vairs nebūs starp valstī piesārņotākajām vietām. Viņa īpaši pateicās VVD Administratīvā departamenta direktoram Didzim Lībietim, kā arī novēlēja nākotnē lietderīgi izmantot bijušās izgāztuves uzbēruma teritoriju, protams, ievērojot atbilstošos ierobežojumus.

Pēc pasākuma Koļegova aģentūrai LETA pastāstīja, ka ķīmiskie atkritumi joprojām atrodas zem uzbēruma un ir svarīgi nesabojāt kārtas, aiz kurām atkritumi apglabāti, tāpēc saistībā ar šā projekta nosacījumiem turpmākos piecus gadus šajā teritorijā, kuru speciāli turpinās novērot, neko citu nedrīkstot darīt.

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Nepilna mēneša laikā no Rīgas pašvaldības izveidotajiem savākšanas punktiem izvests vairāk nekā 100 tonnu kritušo lapu, liecina SIA L&T apkopotā informācija. Akciju, kas ilga trīs nedēļas, plānots turpināt arī nākamajā gadā.

Savāktās lapas par pašvaldības līdzekļiem tika nogādātas uz biomasas pārstrādes vietu Getliņu izgāztuvē. Šis lapas Getliņos tiek pārstrādātas enerģijā, kas pēc Rīgas domes pārstāvja Uģa Vidauska teiktā: «Palīdzēja sārtot zemenēm un dzeltēt tomātiem.»

Jau rakstīts, ka pagājušās nedēļas beigās tika uzsākta pirmo Getliņi Eko audzēto zemeņu ražas novākšana. Zemeņu audzēšana podiņos tika uzsākta, lai pilnībā aizņemtu 3625 kvadrātmetrus lielo siltumnīcas platību, septembrī Getliņu siltumnīcas griestu daļā tika iestādīti 800 podiņi Florin šķirnes zemeņu. Katrs stāds saražojis aptuveni 100-200 gramus lielu ražu.

Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 tūkstošiem tonnu būvgružu. Tā vietā, lai tiktu nodoti pārstrādei vai nogādāti tuvākajā atkritumu poligonā, tie slepus tiek izgāzti mežos, pļavās un citās nomaļās vietās. Iespējams, apjomīgākā no tām šobrīd atrodas vēsturiskajā lidlaukā Spilve, informē SIAS Rīgas nami pārstāve Liene Pētersone.

Saskaņā ar Rīgas domes Administratīvās inspekcijas datiem, Rīgā katru gadu tiek uzietas aptuveni 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Līdzīga aina ir arī Pierīgā un no galvaspilsētas attālākos reģionos. «Lielākie situācijas ķīlnieki ir uzņēmēji un zemes īpašnieki, kas pēc tam spiesti par saviem personīgajiem līdzekļiem būvgružotāju izpostītās teritorijas sakopt,» uzskata SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Pērn par būvgružotāju interešu objektu kļuva arī SIA Rīgas nami apsaimniekotā 100 ha lielā, vēsturiskā lidostas Spilve teritorija, kur šobrīd izveidota vairāk nekā 4100 kvadrātmetru liela būvgružu izgāztuve. «Atkritumu šķirošana un izvešana mums izmaksās gandrīz 50 000 eiro,» atklāj V.Verika, uzsverot, ka daļu no zaudējumiem veido arī izmaksas, kas radušās vairāk nekā pusgadu cīnoties ar nelegālajiem piemēslotājiem. Viņus neaizkavējot ne visā teritorijā izvietotās aizlieguma zīmes, ne novērošanas kameras, ne dzelzbetona konstrukcijas uz iebraucamajiem ceļiem, un pat ne fiziska apsardze, kas uz laiku tika nolīgta, cerot noķert ļaunprātīgos piesārņotājus. «Mēslošana tika pārtraukta vien tad, kad pilnībā pārrakām visus ceļus, kas veda uz izgāztuvi un ierīkojām tur 3 metrus augstus, nepārbraucamus vaļņus», stāsta SIA Rīgas nami vadītāja. Šobrīd tiek organizēti darbi, lai jau tuvāko nedēļu laikā uzsāktu vērienīgās būvgružu izgāztuves utilizāciju.

Līdzās jaunākajām un inovatīvākajām nākotnes tehnoloģijām, Somija savā Astana EXPO 2017 paviljonā lepojas arī ar savām valsts sociālajām garantijām – bezmaksas izglītību un rūpēm par jaunajām ģimenēm. Atvēlētais izstādes laukums sadalīts vairākos mazākos – katrs no tiem veltīts savai tēmai.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Nacionālās dienas ietvaros Somijas prezidents Sauli Nīniste uzsvēra abu valstu ilggadējo sadarbību dažādos projektos, kā arī abu valstu sinerģiju tirdzniecībā. Saskaņā ar prezidenta sacīto Kazahstāna ir Somijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā, savukārt Somija ir Kazahstānas lielākais biznesa partneris Ziemeļeiropā.

Somijas paviljons sadalīts vairākos mazākos un katrs no tiem veltīts savai tēmai – tīrā enerģija, gudrais ciems Oulu, tīrais ūdens, kā arī izglītībai un sociālajām garantijām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Rīgā iecerēts īstenot pirmo dzīvojamā mājas pārbūvi pēc aprites ekonomikas principiem, šodien žurnālistus informēja SIA "Rīgas nami".

Projekta laikā 1969. un 1970.gadā būvēta kopmītņu ēka Ziepju ielā 11 tiks pārbūvēta par īres namu, kurā būs divi dienas centri un tam apkārt būs labiekārtota ārtelpa.

Piecstāvu nama atjaunošanu plānots veikt kā pilotprojektu un paraugu padomju laika daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, izmantojot aprites ekonomikas principus.

Kā pasākumā norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps (LA), mājokļu jautājumu risināšana ir viens no aktuālākajiem un svarīgākajiem jautājumiem pašvaldības dienaskārtībā.

Viņš informēja, ka 1.novembrī Rīgā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājum risināšanai bija reģistrētas 1924 ģimenes.

Savukārt SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže uzsvēra, ka šī nama pārbūve ir nozīmīga visiem būvniecības jomā iesaistītajiem Latvijā, jo šajā projektā tiks pārbaudīta aprites ekonomikas principu ieviešana un īstenošana.

Normatīvo aktu prasībām neatbilstošās Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projekts Rīgā tiks īstenots uz parāda - šodien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē atbalstīts lēmums šim nolūkam aizņemties 5,89 miljonus latu.

Rīgas pašvaldība projekta īstenošanas finansēšanai ņems aizņēmumu no Valsts kases vai cita aizdevēja, kas piedāvās izdevīgākus aizņēmuma nosacījumus, kopsummā līdz 5 892 020 latiem, tai skaitā 2013.gadā - līdz 1,47 miljoniem latu, 2014.gadā - līdz 4,1 miljonam latu, bet 2015.gadā - līdz 321 latu.

Plānots, ka aizņēmuma atmaksas termiņš nepārsniegs 15 gadus un aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums ir līdz trim gadiem.

Gala lēmums būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis iepirkuma konkursu par Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem. Iepirkuma līgumcena plānota 4,66 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).