Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.

«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.

Kustības Nepērc svešu! dalībnieki nosūtījuši Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai atklātu vēstuli, kurā pieprasa Saeimas namā pieeju Latvijā ražotam pienam, ūdenim un citiem pārtikas produktiem.

«Visas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas savās programmās un vārdos paudušas un turpina paust atbalstu uzņēmējdarbībai Latvijā. Vai Jums, kā Saeimas priekšsēdētājai šķiet pieņemami un valstiski, ka parlamenta deputātiem netiek dotas izvēles iespējas savā darba vietā iegādāties Latvijas ražojumus,» vēstulē jautā kustības koordinators un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Tāpat viņš vēstulē pauž: «Latvijas parlaments nav tikai vieta, kur pulcējas un strādā deputāti, bet tas arī reprezentē Latvijas valsti. Saeimas namu regulāri apmeklē ārvalstu viesi un diplomātiskais korpuss. Vai Jums, kā Saeimas priekšsēdētājai ir pieņemami, ka Latvijas valsts Saeimas namā tiek reprezentēta ar importa produktiem?»

Kustība Nepērc svešu! nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas deputātiem, norādot, ka Kanādas kļavas materiāla, ar ko paredzēts izklāt Gaismas pils grīdu, iegādei piešķirtais valsts finansējums ir teju trīs reizes lielāks nekā materiāla tirgus vērtība.

Kustības Nepērc svešu! pārstāvji mudina Saeimu nomainīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavu ar Latvijas ozolu, minot, ka bibliotēkas būvniecība ir noteikta ar īpašu «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu», kas nosaka celtniecībā «sekmēt Latvijas resursu izmantošanu».

«Tā kā bibliotēkas projekts finansiāli skar ikvienu Latvijas sabiedrības locekli, kustība Nepērc svešu! aicina deputātus lemt par zaudēto valsts budžeta līdzekļu piedziņu no atbildīgajām amatpersonām, kuru lēmumu rezultātā Kanādas kļava iegādāta,» norāda kustības koordinators Didzis Šmits.

Uzņēmēju kampaņā Nepērc svešu apzināti izvēlēts spēcīgs teksts un vizuālais materiāls, lai uzrunātu sabiedrību. Aizstāvēt vietējos ražotājus vajadzētu arī ierēdņiem, atzina viens no akcijas organizatoriem, zemnieku saimniecības Zemitāni īpašnieks Guntis Belēvičs un bijušais Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Sarunā ar Latvijas Radio uzņēmēji atzina, ka veids, kādā tiek runāts, ir savādāks, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un uzsāktu debates par to, kā mēs varam palīdzēt savai valstij – sākt rīkoties, lai latvieši atgrieztos mājās, lai nācija augtu, nevis saruktu.

«Valstij ir ļoti svarīgi, lai tai būtu savi kapitālisti. Mums ir jārūpējas, lai būtu savi uzņēmumi,» uzsvēra D. Šmits. Viņš norādīja, ka ir milzīgi daudz instrumentu un lietu, kā valsts iegūst ekonomisko ietekmi un kā cīnās par tirgu.

Kā vienu no piemēriem šādiem instrumentiem, kas aizstāv vietējos ražotājus, uzņēmēji minēja Lietuvu, kurā iepirkumu noteikumos iestrādāta norma, ka produkta aprakstam jābūt precīzā lietuviešu valodā un, ja tiek atrasta kaut viena kļūda, pretendents zaudē konkursā.

Vairāki pašmāju ražotāji, kas apvienojušies kampaņai Nepērc Svešu!, aicina iegādāties Latvijas ražojumus.

Kā liecina Db rīcībā esošā informācija, akcijā iesaistījušies vairāki nacionālā kapitāla uzņēmumi, kas vēlas piesaistīt patērētāju uzmanību vietējiem ražotājiem, importa vietā aicinot izvēlēties par labu pašmāju produktiem. Kā kļuva zināms DB, akcijā piedalīsies dažādu nozaru pārstāvji – maizes, piena, zivju, dārzeņu un alus, kas pārstāv uzņēmumus galvenokārt ar nacionālo kapitālu.

Pagaidām gan uzņēmēji nevēlas plašu publicitāti, solot vairāk stāstīt kampaņas oficiālajā prezentācijā novembra sākumā. Sociālajos tīklos profila Nepērc Svešu! veidotāji aicina atbalstīt Latvijā ražotu preci. Viens no kampaņā iesaistītajiem, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, bijušais Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits neslēpj, ka idejas pamatā ir vēlme aicināt sabiedrību izvēlēties vietējo ražotāju preci.

Kustība Nepērc svešu! ar atklātu vēstuli vērsusies pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes prasot nomainīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavas materiālu ar Latvijas ozolu. Arī Db.lv uzrunātais eksperts atzīst, ka Kanādas kļava nav labāka par Latvijas kokiem.

Vēstulē kustība aicina pamatot Kultūras ministrijas izvēli projektā izmantot Kanādas kļavu un skaidrot minētās izvēles atbilstību «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā» noteiktajam mērķim sekmēt «Latvijas resursu izmantošanu».

Kā Db.lv skaidroja koksnes eksperts Jānis Dolacis, Kanādas kļavu viņš nevērtē labāku par Latvijas osi vai ozolu. Viņš norādīja, ka Kanādas kļavas blīvums ir 660 kg/m3. Savukārt Latvijā augušam ozolam tas var sasniegt 750 kg/m3.

Tāpat eksperts skaidroja, ka ozols vai osis ir tehnoloģiski noderīgāks, savukārt Kanādas kļavu lielākoties izmantojot sportam paredzēto laukumu grīdas seguma ieklāšanai, kā, piemēram, skeitborda vai basketbola laukumiem. J. Dolcis norādīja, ka Eiropā Kanādas kļava augot maz – galvenokārt apstādījumos, kas nozīmē, ka Kanāda ir šī koka galvenā piegādātāja.

Nepērc svešu! - akciju ar šādu nosaukumu ir uzsākusi daļa Latvijas pārtikas ražotāju, darot to ar visnotaļ skaidru mērķi - panākt, lai patērētāji dotu priekšroku vietējā ražojuma produkcijai, nevis tai, kas ievesta no ārvalstīm.

Doma laba un pat pareiza, taču, lai šī akcija tiešām rezultētos ar konkrētiem finansiāliem panākumiem, nevis tikai ar papļāpāšanu un skaļu saukļu skandēšanu publiskajā telpā, būtu jāņem vērā pāris būtiski aspekti.

Pirmkārt, šo Nepērc svešu nenāktu par ļaunu nedaudz papildināt, lai tas skanētu - nepērc svešu, un vietējie nečakarēs tevi! Redz, nav jau nekāds noslēpums, ka arī vietējie ražotāji pēdējo divdesmit gadu laikā ir samācījušies dažādas viltības. Piemēram, tirgot ārzemēs ražotus produktus iepakojumos, ko Latvijas patērētāji pazīst kā vietējo. Tāpat pirms vairākiem gadiem ticis konstatēts, ka nitrātu apjoms divreiz dārgākā vietējā gurķī ir lielāks nekā lētākā analogā no ārzemēm. Respektīvi, patērētājiem, kuri tiešām vēlas iegādāties vietējo produkciju, ir jābūt pārliecībai, ka, pērkot kaut ko, kas rotāts ar vietējo zīmolu, viņi tiešām iegūst pašmāju preci.

"Dienas Biznesa" (DB) rīcībā ir nonākusi informācija, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs AS “Balticom” cenšas uzspiest klientiem tās pakalpojuma “modernizāciju”, bet, ja piekrišana netiek saņemta vai netiek atbildēts uz telefonu zvaniem, AS “Balticom” negaidīti atslēdz iepriekš jau apmaksātu pakalpojumu.

Šķita, ka tamlīdzīgas komercprakses izpausmes ir deviņdesmito gadu pagātne, tāpēc DB nolēma izpētīt, vai tiešām AS “Balticom” bezbailīgi uzskata, ka viņiem ir imunitāte pret patērētāju tiesībām.

Informāciju par šādu atgadījumu sniedza kāds DB lasītājs, kurš pastāstīja, ka šaubas par AS “Balticom” profesionalitāti viņam radušās jau īsi pēc līguma noslēgšanas, kad AS “Balticom” darbinieki uzstādot pakalpojumu nodarījuši kaitējumu īpašumam – izurbuši caurumus grīdās un sienās, krustām šķērsām izlaiduši kabeļus cauri visai mājai un beigās atstājuši uz zemes mētājamies dažādus vadus, kas galu galā ar internetu apgādā arī kaimiņu īpašumu. Samierinājies ar nepatīkamo pieredzi, viņš līgumu nelauza un tālākā sadarbībā nekas neliecināja, ka radīsies problēmas – AS “Balticom” internets bijis labs, vienīgi nav bijis patīkami, ka TV kanālu klāstā bijuši daudzi Krievijas propagandas kanāli, piebilda DB lasītājs, nu jau bijušais AS “Balticom” klients.

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Samsung Galaxy S sērijas 10. gadadienā izgatavotajā S10+ apvienotas šā brīža iespaidīgākās inovācijas

8. martā pārdošanā nonākušie Samsung Galaxy S viedtelefoni sērijas jubileju svin īpatnējā noskaņojumā, kas spilgti raksturo simboliskās krustceles, kurās nonākusi visa viedierīču industrija. No vienas puses, jaunie flagmaņi ir neapšaubāmi labākais un inovatīvākais korejiešu veikums visu sērijas desmit gadu ilgajā vēsturē. Noslīpēti līdz pēdējam sīkumam un piepildīti ar papildiespējām, par kādām, teiksim, Galaxy S5 prezentēšanas brīdī retais uzdrošinājās sapņot. Taču gan nupat notikušajā Mobilās pasaules kongresā (MWC), gan masu medijos cilvēki ar lielāku interesi lutināja pagaidām vien izredzētajiem aptaustāmo Fold ar atlokāmu ekrānu.

Tas apstiprina jau gadiem ilgos novērojumus, ka lietotāji ir izslāpuši pēc kaut kā radikāli jauna. Kamēr nākotne tikai tuvojas, iepazīsim šā brīža iespaidīgāko viedtelefonu Samsung arsenālā – Galaxy S10+.

HTC jaunākais flagmanis HTC 10 apmierina gan dizaina cienītāju, gan galvu reibinošas jaudas pieprasītāju vēlmes

Tehnoloģiju uzņēmums HTC ir saldsērīgs tēls globālajā viedtelefonu izrādē. Taivānas uzņēmums gadiem ilgi lutinājis savus cienītājus ar tehniski līdz pilnībai nostrādātiem, dizaina balvas ieguvušiem flagmaņiem, un faktiski pieradinājis lietotājus pie viengabala metāla korpusa. Taču zemāko segmentu tālruņu konkurences cīņā HTC vienu pēc otras piedzīvojis sāpīgas sakāves un jau labu laiku balansē uz izdzīvošanas robežas, tādēļ tā nākotne ir miglā tīta. Āziāti gan negrasās padoties un šogad iepriecināja savus cienītājus ar jaunāko «karognesēju» HTC 10, ar kuru demonstrē uzticību savai filozofijai ražot augstvērtīgus produktus.

Kampaņas Nepērc svešu sākotnējās izmaksas ir 15 tūkst. Ls - par to Db.lv informēja viens no kampaņas iniciatoriem Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Šobrīd kampaņā apvienojušies jau 17 ražotāji, galvenokārt pārtikas nozares uzņēmēji, bet kampaņā iesaistījusies arī Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR).

Kampaņai nepieciešamos līdzekļus sedz kampaņas dalībnieki.

Viens no kustības mērķiem ir panākt, lai 2014. gadā «Nepērc svešu» kļūst par dzīvesveidu. Paredzēts, ka kampaņas dalībnieki tuvākajā laikā apvienosies biedrībā.

«Aicinu katram būt sējējam katru dienu, lai pēc gadiem sabirst zelta graudi savejiem,» tā N. Skauģis.

Kampaņas līdzautors Ēriks Stendzenieks atzina, ka ļoti svarīgs kampaņas aspekts ir «neļauj ierēdnim pirkt svešu».

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Honor 8 sola tādas pašas iespējas kā dārgie flagmaņi, taču maksā uz pusi mazāk

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Latvijas pircēju vērtējumam ir nodots jaunu un drosmīgu cilvēku auditorijai paredzētais viedtelefons ar plašākai publikai neko neizsakošu nosaukumu – Honor 8. Lai arī zīmols ir salīdzinoši jauns, aiz tā stāv lielais un mobilo ierīču ražošanā pieredzējušais Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums Huawei, kas izveidojis meitasuzņēmumu Honor.

Tālrunis iecerēts kā jauniem cilvēkiem pieejama alternatīvu dārgajiem lielo ražotāju flagmaņiem, ņemot vērā viņiem būtiskās prasības. Pēc ražotāju domām, jaunieši vēlas skaistu, jaudīgu tālruni ar labu fotokameru, kas maksā uz pusi mazāk kā šā brīža labākie modeļi. Vai tiešām ķīniešiem izdevies tādu radīt?

"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Rīgas policisti pēdējo dienu laikā aizturējuši divus tā saucamos telefonkrāpniekus, abi krāpnieki aizturēti brīdī, kad ieradušies pēc naudas un policistiem izdevies atgūt 4300 latus, ko vīrieši izkrāpuši.

Policija lūdz atsaukties ikvienu, kurš ir cietis no attēlos redzamajiem vīriešiem, kuri pārsvarā mēģinājuši apkrāpt krieviski runājošus sirmgalvjus.

Pagājušās nedēļas sākumā kādai 1936. gadā dzimušai sievietei uz viņas stacionāro tālruni piezvanīja kāds vīrietis, apgalvojot, ka viņas mazdēls ir notriecis cilvēku un nepieciešama nauda, lai mazdēlu neieliktu cietumā. Cietusī noticēja zvanītājam un piedāvāja samaksāt 1250 latu. Pēc brīža pie cietušās durvīm zvanīja kāds vīrietis un paņēma no viņas naudu, taču mirkli vēlāk Rīgas Kriminālpolicijas darbinieki vīrieti aizturēja un atguva samaksāto naudu.

Taivānas ražotājs ASUS izveidojis biznesa klēpjdatoru sēriju ExpertBook, kas īsā laikā guvusi popularitāti koorporatīvo klientu vidū.

Biznesa klientiem ražotājs piedāvā gan plašu produktu klāstu jebkura uzņēmuma vajadzībām un iespējas veikt speciālas konfigurācijas pasūtījumus, gan premium garantijas programmas un augstas kvalitātes servisu. Artūrs Kadincovs, SIA Numbero APP vadītājs norāda, ka premium garantijas serviss un pieejamā cena bijuši vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmums izvēlējies iegādāties tieši ExpertBook sērijas klēpjdatorus.

Trīs gadu garantija

Dators mūsu biznesā ir ļoti nozīmīgs instruments, tāpēc mēs ar kolēģiem rūpīgi izvērtējām un ilgi analizējām tirgu, līdz nonācām pie lēmuma par konkrētā modeļa iegādi, atzīmē A.Kadincovs. “Šobrīd esam nopirkuši trīs ASUS ExpertBook B7 Flip klēpjdatorus, kas kopumā mums izmaksāja 3600 eiro. Jāsaka, ka līdzīgas konfigurācijas datori pie citiem ražotājiem maksāja krietni dārgāk, tāpēc, ņemot vērā šo faktu un manu iepriekšējo veiksmīgo pieredzi ar citiem ASUS modeļiem, izvēle bija diezgan pašsaprotama. Svarīgs aspekts bija arī premium garantija - ASUS bija vienīgais ražotājs, kas arī juridiskajām personām piedāvāja trīs gadu garantiju jau pamata cenā.. Citi ražotāji fiziskām personām, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, parasti paredz divu gadu garantiju, bet juridiskajām personām - vien gada garantiju. Tas ir ļoti īss periods, jo iepriekš vairākkārt bijām saskārušies ar situācijām, kad, pāris mēnešus pēc garantijas beigām, dators salūzt un mums tas ir jāremontē par saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā mēs varam būt pārliecināti, ka trīs gadus varam dzīvot bez liekām galvassāpēm, jo ražotājs ir par mums parūpējies - ja pat datoram kaut kas notiks, tas tiks saremontēts,” atzīmē A.Kadincovs.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Tiesai nodota lieta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, informē Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Šī gada februāra beigās Vidzemes tiesu apgabala prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukta viena persona par nekustamā īpašuma izkrāpšanu Limbažu rajonā.

Pret pārejām kriminālprocesā iesaistītām personām pirmstiesas izmeklēšana turpinās.

Kā norādīts lēmumā, apsūdzētais laika periodā no 2017.gada līdz 2018.gadam ar viltu ieguva tiesības uz svešu mantu, proti, persona savā rīcībā ieguva viltotus darījumu apliecinošus dokumentus (pirkšanas - pārdošanas līgumus, nostiprinājuma lūgumus) un izkrāpa īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Limbažu rajonā. Pirkšanas – pārdošanas līgumā tika norādīts, ka apsūdzētais it kā veicis apmaksu 10 000 eiro apmērā cietušajai personai par nekustamo īpašumu. Lai izkrāptu tiesības uz svešu nekustamo īpašumu un nekustamo īpašumu, apsūdzētais izmantoja viltotus dokumentus, kuros bija viltoti cietušās personas paraksti, kā arī notāra paraksti un zīmogs.