Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.
"Ekonomikā lielākais izaicinājums šobrīd, protams, ir Covid-19 un tā izplatības ierobežošanai nepieciešamie fiziskās distancēšanās pasākumi. Pēdējās nedēļās ir būtiski palielināts valsts atbalsts ekonomikai, taču ir skaidrs, ka bezdarba atgriešanās iepriekšējā līmenī Latvijā būs iespējama tikai pēc pandēmijas beigām. Lai tas notiktu, ir svarīgi saglabāt ienākumus cilvēkiem, kuri šobrīd nedrīkst strādāt. Atbalsts ģimenēm un papildus investīcijas būvniecības jomā, protams, krīzes skartajām pakalpojumu nozarēm tiešā veidā nepalīdzēs, tomēr tas noteikti veicinās pieprasījuma atkopšanos, kolīdz pakalpojumu nozaru darbību atļaus epidemioloģiskā situācija. Tas savukārt nozīmē, ka šobrīd ir kritiski svarīgi kāpināt vakcinācijas tempus, lai gada otrajā pusē nebūtu atkal jāaptur daudzu nozaru darbība. Ja tas izdosies, tad bezdarbs Latvijā šogad varētu samazināties līdz 7,5 % un nākamgad noslīdēt zem 7 %," pauž M.Āboliņš.
"Varētu teikt, ka darba tirgū notiekošais bija vīriešu krīze. Starpība starp bezdarba līmeni pieauga no 1,8 līdz 2,0 procentpunktiem (pērn bezdarba līmenis sievietēm un vīriešiem bija attiecīgi 7,1% un 9,1%). Iespējams, tāpēc, ka vīrieši vairāk veic darbus, kurus nevar veikt attālināti. Cits iespējams iemesls - sieviešu lielais īpatsvars tādās daudzskaitlīgās sabiedriskā sektora profesijās kā skolotāji. Iezīmējas arī nelielas atšķirības reģionu starpā, šajā gadījumā informācijas avots gan ir reģistrētā bezdarba, nevis darbaspēka apsekojuma dati. Straujāk par vidējo bezdarbs auga Rīgā, kur to izskaidro krīze tūrismā, kā arī Latgalē, kur vaina varētu būt tranzīta apsīkums. Savukārt par vidējo mazāks kāpums bija lauksaimniecības zemē Zemgalē un Kurzemē, kur strauji attīstās rūpniecība," komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
2021.gadā nodarbinātības kāpumu Latvijā radīs apspiestā patēriņa atbrīvošanās no valgiem, bet 2022.gadā stafeti pārņems milzīgs investīciju bums, kas turpināsies vairākus gadus. Turklāt varētu aktivizēties ne tikai sabiedriskā, bet arī privātā sektora naudas plūsmas, pateicoties mājokļu tirgus sasilšanai. Tad arvien aktuālākā kļūs imigrācijas tēma. Ap to brīdi arī ienākumu līmenis Latvijā jau var vairāk nekā divkārt pārsniegs pasaules vidējo, kas Igaunijā un Lietuvā jau ir noticis. Kļūsim konkurētspējīgāki cīņā par pasaules talantiem - kaut joprojām salīdzinoši vāji Eiropā.
Ļoti aktīva būs arī iekšējā migrācija, jo ne šī gada patēriņa, ne sekojošais investīciju spurts vēl automātiski nenodrošinās pilnu nodarbinātību visā Latvijā. Varētu teikt, ka nodarbinātības problēma Latvijā ir atrisināta (izslēdzot pandēmijas efektus) Rīgas aglomerācijā, Valmieras-Cēsu-Smiltenes reģionā. Pilnai nodarbinātība strauji tuvojas arī Liepāja un tās apkārtne. It kā laba situācija ir arī Ventspilī, bet ir bažas, kā to ietekmēs tranzīta krīze, kas darba tirgū var izpausties ar aizkavēšanos, prognozē P.Strautiņš.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka pandēmijas otrais vilnis gada nogalē ekonomiku un darba tirgu skāra mazāk negatīvi, nekā tika gaidīts. Rezultātā bezdarbs 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 0,5 procentpunktiem līdz 7,9%. Tomēr ne viss ir tik rožaini. Tas, ka darba tirgus ir kļuvis stīvāks, liecina nodarbinātības sarukums. Pērn 4. ceturksnī nodarināto skaits samazinājās par 7,3 tūkstošiem.
"Acīmredzot situācija darba tirgū ir piespiedusi daudzus uz kādu laiku no tā izstāties un pavērot no malas, sagaidot labākus laikus. Arī pērn kopumā situācija darba tirgū ir noturējusies pietiekami labi, jo, lai āri bezdarbs pieauga par 1,8 procentpunktiem līdz 8,1%, kāpums ir bijis mazāks, nekā prognozēts. Savu lomu nospēlēja valsts atbalsts, īpaši paplašinātais instrumentu klāsts 2. viļņa laikā. Tas uzņēmējiem deva iespēju elastīgāk reaģēt uz situāciju un nosargāt darba vietas. Tāpat joprojām novērojama visai dominējoša ir cerība, ka izaicinājumi ir pārejoši, kā dēļ, ja pastāv iespēja, darba devēji ar darbinieku atlaišanu nesteidzas," komentē D.Gašpuitis.
Pieejamie rādītāji par gada sākumu norāda, ka ekonomiskā aktivitāte salīdzinājumā ar gada nogali ir pasliktinājusies, kas nozīmē ka bezdarbs pirmajā ceturksnī atkal pieaugs. Pozitīvākas tendences būs vērojamas otrajā ceturksnī, īpaši, ja gaidāmā ierobežojumu atcelšana neatnesīs jaunu infekcijas uzliesmojumu. Ja no tā izvairīsimies, darba tirgus trešajā ceturksnī atdzīvosies vēl pārliecinošāk. Savukārt tas, kā veiksies šā gada nogalē, izrietēs no vakcinācijas tempa un spējas nokontrolēt vīrusa riskus, prognozē ekonomists.
