Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka rudenī, iestājoties vēsākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits.
Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības.
Šogad no bojātām apkures sistēmām un to nepareizas ekspluatācijas izcēlušies 549 ugunsgrēki, kuros bojā gāja 11 cilvēki. Analoģiskā laika posmā 2006.gadā bija reģistrēti 717 šāda veida ugunsgrēki, bet visa gada laikā 961 ugunsgrēks, kurā bojā gāja 31 cilvēks.
Šogad 297 no minētajiem 549 ugunsgrēkiem izcēlušies tādēļ, ka netika ievēroti ugunsdrošības noteikumi, lietojot plītis un krāsnis, 188 gadījumos bija dūmvadu, kurtuvju nepareiza uzbūve vai bojājumi. Pārējos ugunsgrēkos vainojami ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi lietojot šķidrā kurināmā vai gāzes ierīces, vai to nepareiza izbūve un bojājumi.
VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma namsaimniekiem jāparūpējas par apkures ierīču drošību, jāiztīra dūmvadi un ventilācijas kanāli. Skursteņslaucītājam arī jāuztic dūmvadu tehniskā stāvokļa pārbaude reizi trijos gados.
Bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu. Tas nepieciešams tādēļ, lai gadījumā, ja dūmenī radušās plaisas, tas uzreiz būtu labi pamanāms.
Kurtuves priekšā grīdu pārklāj ar nedegošu materiālu, piemēram, metāla plāksni 50x 70 cm. Tas nepieciešams tādēļ, lai gadījumā, ja no krāsns nejauši izkrīt kvēlojoša ogle, nenotiktu aizdegšanās. Šī paša iemesla dēļ arī nevajadzētu novietot malku kurtuves tuvumā.
Ja namsaimnieks apkures iekārtu maina pret cita tipa (cita kurināmā) iekārtu, jāaicina skursteņslaucītājs, lai pārbauda dūmvadu (dūmkanālu) un ventilācijas kanālu, nosakot to atbilstību jaunās iekārtas pievienošanai. Šajā ziņā nereti pieļauj kļūdas īrnieki, kuri, vēloties labiekārtot mājokli, izbūvē kamīnus vai taupības krāsniņas, pirms tam nepārliecinoties, vai dūmvads ir piemērots un spēs izturēt jauno papildus slodzi.
Iestājoties aukstākam un tumšākam laikam, cilvēki biežāk uzturas telpās. Tādēļ vairāk ugunsgrēku izceļas no neuzmanīgas smēķēšanas, bez uzraudzības atstātām svecēm, nestandarta elektroierīču lietošanas. Savukārt, dārza mājiņās, kas ir paredzētas dārza inventāra glabāšanai, cilvēki reizēm paši iebūvē nedrošas pagaidu apsildīšanas ierīces, tādējādi apdraudot ne vien savu īpašumu, bet arī dzīvību.
Tāpat dzīvojamo namu apsaimniekotājiem vajadzētu parūpēties, lai bēniņu un pagraba telpas būtu noslēgtas un tur nevarētu iekļūt nepiederošas personas.
Ugunsgrēki, kuru iemesli ir ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, ekspluatējot un ierīkojot apkures iekārtas
Gads Ugunsgrēku skaits Gāja bojā cilvēki
1995 342 18
1996 538 23
1997 547 28
1998 577 25
1999 664 25
2000 675 26
2001 880 21
2002 863 36
2003 795 40
2004 788 20
2005 856 32
2006. 961 31
2007.līdz 26.09. 549 11
