Šogad investīcijas zeltā var lepoties ar pienācīgu atdevi. No šī gada sākuma zelta cena pieaugusi 15,4% ASV dolāru izteiksmē un 14,4% eiro izteiksmē. Turklāt zelta cena septembrī vien pieaugusi par 7,2% USD un 3,3% EUR.

Dārgmetālu tirgus analītiķi norāda, ka viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas pieaugumam pēdējo divu mēnešu laikā bija gaidāmie monetārie stimuli Eirozonā un ASV. «Septembra pirmajā pusē šādi stimuli arī tika sagaidīti – vispirms 6. septembrī Eiropas Centrālā banka paziņoja par nelimitēta apjoma problēmās nonākušo valstu obligāciju uzpirkšanu, tiklīdz tās vērsīsies pēc palīdzības, bet pēc tam 12. septembrī Federālo rezervju sistēma paziņoja par pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE3) programmas īstenošanu (plānots ik mēnesi pirkt ar hipotēkām nodrošinātās obligācijas 40 miljardu USD vērtībā). Visbeidzot, 18.septembrī arī Japānas centrālā banka pievienojās un paziņoja par monetāro stimulu palielināšanu par 10 triljoniem Japānas jenu (126,7 miljardi USD). Centrālo banku stimulējošās monetārās politikas bija viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas izaugsmei kopš krīzes sākuma un tas saglabāsies kā svarīgs cenas katalizators arī turpmāk,» uzskata Tavex vecākais finanšu tirgu analītiķis Jānis Stukuls.

«Kamēr privāto investoru interese par zeltu vasaras mēnešu laikā bija nedaudz zemāka nekā ierasts, valstu centrālās bankas un suverēnie uzkrājumu fondi [valsts pārvaldītie fondi] būtiski palielināja savas zelta rezerves. Balstoties uz Pasaules Zelta padomes ziņojumu, oficiālais sektors [centrālās bankas un valstu investīciju fondi] šī gada otrajā ceturksnī uzpircis 158 tonnas zelta. Galvenie pircēji ir bijuši Krievija, Ukraina, Kazahstāna un Filipīnas. Skaidri redzams, ka Centrālās bankas izvēlas vienīgo ne-papīra monetāro līdzekli (zeltu), lai diversificētu savas ārvalstu valūtas rezerves no eiro un ASV dolāra, kuriem saistībā ar naudas drukāšanu šobrīd piemīt augsts amortizācijas risks. Kopējo investīciju apjoms ar zeltu saistītajos fondos ir sasniedzis 2490 tonnas, kas ir jauns apjoma rekords un ir par 2.6% vairāk nekā šī gada jūlijā. Augusta laikā tika publiskoti arī Amerikas vērtspapīru un valūtu komisijas dati, kas liecināja par to, ka 2. ceturksnī zeltu uzpirkuši arī tādi finanšu tirgu smagsvari kā Džordžs Soross un Džons Paulsons,» piebilst Tavex analītiķis.