Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.
Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija?
Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.
Latvijai visa sava ekonomiskā dzīve būs jāpārvērtē, raugoties no pavisam citiem aspektiem, jo Latvijā radīto preču un pakalpojumu piegāde (ar to saistītie norēķini) nav iespējama, tāpat nav iespējama Krievijā ražoto preču piegāde uz Latviju un arī Eiropas Savienību. Tādēļ cietušas ir daudzas nozares – ne tikai metālapstrāde un mašīnbūve, kurai lauvas tiesu nepieciešamā metāla saņēmām no Krievijas un Ukrainas, bet arī kokapstrāde, kura importēja būtiskus koksnes resursus, kuri tika pārvērsti daudzos dažādos augstas pievienotās vērtības produktos.
Savu ietekmi izjutīs arī farmācijas un ķīmijas un vēl vairāk tranzītbiznesa, kā arī tūrisma un nekustamo īpašumu jomas, kurās pakalpojumu (preču) saņēmēji bija Krievijas turīgi cilvēki. Protams, Latvijā šo ekonomisko saikņu neiespējamību ar Krieviju izjutīs daudz smagāk nekā, piemēram, Vācijā vai Nīderlandē un citās Eiropas valstīs, kurām varbūt naudas izteiksmē ar Krieviju bija daudz lielāki tirdzniecības darījumi, taču ar daudzkārt mazāku īpatsvaru no kopējā apjoma, nekā tas bija Latvijai.
Vienlaikus šādos apstākļos visiem – gan uzņēmējiem, gan valstij – jāspēj ļoti ātri reaģēt un pieņemt konkrētus lēmumus bez garām saskaņošanas procedūrām un padziļinātām diskusijām daudzu nedēļu un pat mēnešu garumā. Un pats svarīgākais šādos apstākļos ir izbeigt valsts pretstāvēšanu biznesam un otrādi, jo Latvija vairs nevar atļauties nodarboties ar divu būtisku pušu sēdēšanu ierakumos.
Visu interviju lasiet 12.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!