Makroekonomika

Latvijā zudušās paaudzes pieaugums kopš 2008. gada otrs straujākais Eiropā

Gunta Kursiša,22.10.2012

Nedz strādājošo, nedz studējošo jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem īpatsvars Eiropā 2011. gadā

Avots: guardian.co.uk

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Latvijā ārpus izglītības un darba sistēmas esošo jauniešu skaits ir audzis par 41%, kas ir otrs straujākais palielinājums Eiropā - lielāks «zudušās paaudzes» kāpums minētajā laika posmā bijis vien Rumānijā.

Jaunieši, kas nedz strādā, nedz izglītojas, 2011. gadā Latvijai izmaksājuši 540 miljonus latu, kas ir 2,67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, 2008. gadā nestrādājošo jauniešu uzturēšana un ienākumi, kas varētu tikt gūti, ja jaunieši strādātu, veidoja 1,47% no IKP. Latvijā pašlaik nestrādā 18,7% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iepretim 13,7% 2007. gadā, citējot Eiropas Savienības (ES) aģentūras Eurofound veikto pētījumu, informē guardian.co.uk.

«Zudušās paaudzes» krasākais pieaugums laikā no 2008. līdz 2011. gadam bijis vien Grieķijā, kur nestrādājošo un nestudējošo skaits palielinājies par 54,7% un patlaban šādu jauniešu īpatsvars ir 23,2%. Gana straujš nestrādājošo un nestudējošo jauniešu skaita pieaugums bijis arī Īrijā – minētajā laika posmā tas audzis par 37,3%, sasniedzot 22%, Rumānijā – kāpums bijis 44,7% apmērā, sasniedzot 19,1%, Spānijā – kāpums par 34,4%, sasniedzot 21,1%, Kiprā – kāpums par 34,9%, sasniedzot 14,7%.

Lietuvā laikā no 2008. līdz 2011. gadam nestudējošo un nestrādājošo jauniešu īpatsvars pieaudzis par 26,7%, sasniedzot 15,2%, savukārt Igaunijā – palielinājies par 29,6%, sasniedzot 14,9%.

Kopumā Eiropas Savienības «zudušās paaudzes» jeb bez darba esošo jauniešu uzturēšana un zaudētie līdzekļi, kas varētu tikt gūti, ja jaunieši tiktu nodarbināti ražošanā, veido 153 miljardus eiro gadā, aprēķinājusi Eiropas Savienības (ES) pētījumu aģentūra Eurofound.

Kopumā Eiropā nav nodarbināti, kā arī nestudē aptuveni 14 miljoni jauniešu. Viņu labklājības nodrošināšana, kā arī nenotikusī ražošana gadā izmaksā 153 miljardus eiro jeb 1,2% no kopējā ES iekšzemes kopprodukta, liecina dati par 2011. gadu.

Pašlaik šādu uzturamu jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, skaits Eiropā sasniedzis rekordu.

«Risks, ko rada «zudusī paaudze», nav tikai ekonomisks, bet arī sabiedrisks - pastāv bažas, ka jauni cilvēki varētu «izkrist» no piedalīšanās demokrātiskās sabiedrības procesos,» norādīts Eurofound pētījumā.

Pērn 42% no visiem strādājošajiem ES valstu jauniešiem bija nodarbināti īslaicīgi, 30% strādāja pusslodzes darbu. Pusslodzes darbus strādājošo jauniešu skaits kopš 2001. gada Eiropā pieaudzis teju par deviņiem procetpunktiem.

Pētījumā atklājies, ka 73% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem nav nekādas darba pieredzes, savukārt vecumā no 20 līdz 24 gadiem 43% jauniešu nav darba pieredzes, vecumā grupā no 25 līdz 29 gadiem nekad iepriekš nav strādājuši 28% jauniešu. Procentuāli lielāks to jauniešu skaits, kam nav nekādas darba pieredze, ir Dienvideiropas valstīs, piemēram, Itālijā, Bulgārijā un Grieķijā, kur vecumā no 25 līdz 29 gadiem nekad nav strādājuši 40% jauniešu.

Komentāri

Pievienot komentāru