Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule
NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.
Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:
Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?
Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.
Kādi ir biežākie to iemesli?
Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.
Vai šādos gadījumos jūs drīkstat atteikties izbraukt uz izsaukumu?
Jā, likuma ietvars mums to ļauj. Tā ir arī paša dienesta vaina, ka neesam savlaicīgi sabiedrību pieradinājuši pie tā, ka izbraucam tikai uz neatliekamiem gadījumiem, kad apdraudēta dzīvība. Tajā pašā laikā tas ir sarežģīts process - mainīt savu pakalpojuma sniegšanas veidu, kā arī sabiedrības izpratni. Sekundāro izsaukumu samazināšana nebūs viena gada jautājums, tas būs vesels pasākumu komplekss ar ļoti precīzām vadlīnijām.
Jūs, braucot uz sekundāriem izsaukumiem, nelietderīgi tērējat nodokļu maksātāju naudu. Vai pašam NMPD arī nav jāuzņemas atbildība, ka jūs uz šādiem izsaukumiem dodaties?
Es dienestā to saku katru dienu. Tajā pašā laikā lielais sekundāro izsaukumu skaits norāda uz kompleksām problēmām veselības aprūpē, vispirms jau primārajā.
Vai pareizi saprotu, ka iedzīvotājiem jārēķinās, ka turpmāk ne vienmēr ātrā palīdzība ieradīsies uz izsaukumu?
Cilvēkiem, ja viņiem šķiet, ka ir akūta veselības problēma, ir noteikti jāzvana uz NMPD, kur kvalificēti speciālisti pieņems zvanus. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka ne visi gadījumi tiks atzīti par tādiem, kur nepieciešama ātrās palīdzības ierašanās. Jāuzsver: atteikums nenozīmē, ka, mūsuprāt, cilvēks ir vesels un viņam nevajag ārstu. Tas ir vajadzīgs, taču tā nav neatliekamā palīdzība. Problēma ir tā, ka nereti cilvēks nevar pie šī ārsta nokļūt.
To nevar risināt ar NMPD palīdzību.
Tieši tā, tāpēc «nē» mēs teiksim.
Visu interviju «Mēs sāksim arī atteikt» lasiet 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness.