Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Meksikas galvaspilsētas Mehiko ielās pulcējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, kas ar grimma palīdzību bija pārtapuši «zombijos», lai uztādītu jaunu pasaules rekordu.

Pilsētas varasiestādes apgalvo, ka «zombiju gājiens» bijis līdz šim lielākais pasaulē. Šādi gājieni pēdējos gados iegūst popularitāti visā pasaulē, vēsta BBC.

Pērn aptuveni četri tūkstoši «zombiju» pulcējās ASV, bet pirms mēneša astoņi tūkstoši «zombiju» piedalījās gājienā Austrālijas pilsētā Brisbanē.

Atsevišķi kultūras eksperti ir norādījuši, ka šis fenomens varētu būt saistīts ar ekonomisko situāciju vai arī ar patērētāju sabiedrības kritiku.

Šādi pasākumi ir īpaši populāri Latīņamerikā – «zombiju gājieni» notikuši jau Peru galvaspilsētā Limā, Čīles galvaspilsētā Santjago un Brazīlijas lielpilsētā Sanpaulu.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Ķīnas valdības kontrolētās bankas turpinot lēti finansēt kompānijas, kuru biznesa modelis vairs nav īsti konkurētspējīgs un kuras strādā ar zaudējumiem, veido «zombiju uzņēmumu» paaudzi. Proti, tās ir kompānijas, kuru dzīvotspēja lielā mērā ir atkarīga no valsts banku nepārtrauktas labvēlības - lētā finansējuma. Tāpat Ķīnas eksportējošajām kompānijām nākams rēķināties ar pakāpenisku konkurētspējas priekšrocību mazināšanos, ko nodrošina algu palielināšanās un valsts valūtas - juaņas - vērtības pieaugums (tas gan ir ļoti lēzens).

Kā piemēru Reuters min Ķīnas saules paneļu ražotāja Yingli Green Energy Holding (pasaules 3. lielākais saules paneļu ražotājs), kuras zaudējumi palielinās, akciju cena strauji sarūk, bet vēl nesen kompānija no Ķīnas valdības kontrolētās bankas saņēma lētu kredītu. Turklāt Reuters ziņo, ka šī ir tikai viena no daudzām šādām kompānijām. Šāda situācija raisa bažas, ka laikā, kad notiek Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, pavisam reālās problēmās varētu nonākt arī šīs valsts finanšu iestādes. Reuters ziņo, ka daudzas Ķīnas kompānijās ir novērojama ražošanas pārprodukcija, peļņas kritums un tajā pašā laikā – to parāda pieaugums. Pekinas ekonomikas izpētes kompānijas GaveKal-Draganomics aprēķini liecina, ka Ķīnas korporatīvo parādu slogs šogad pieaugs līdz 122% no valsts IKP. Vēl 2011. gadā tie bijuši 108% no IKP (pieaugums straujš – par 14 procentpunktiem).

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

«Tas, ko vajadzēja izdarīt, vienkārši ļaut visiem bankrotēt,» intervijā Time saka investors Džims Rodžers (Jim Rogers).

Dž. Rodžers kopā ar Džordžu Sorosu dibināja Quantum Fund un līdz 1980. gadam nopelnīja tik daudz naudas, lai varētu atļauties aiziet pensijā jau 37 gadu vecumā. Kopš tā laika viņš ir apbraukājis pasauli, rakstījis grāmatas par saviem ceļojumiem un investīcijām. Savā jaunākajā grāmatā Dāvana maniem bērniem (A Gift to My Children) viņš sniedz ieteikumus - gan finanšu sakarā, gan citus - savām meitām.

Atbildot uz Time jautājumu, vai ir kāds veids, kā ASV valdībai tikt galā ar krīzi, viņš saka: «Nē, valdība nevar tikt galā ar krīzi. Viss, ko valdība ir centusies darīt pēdējo divu gadu laikā, ir bijis nepareizi. Tādēļ krīze turpinās. Ideja, ka jūs varat risināt pārāk lielo aizņēmumu un pārāk lielā patēriņa problēmu ar kredītiem un lielāku patēriņu ir smieklīga. Tas, ko vajadzēja izdarīt, vienkārši ļaut visiem bankrotēt. Japāņi jau izmēģināja šo pieeju - atbalstīt «zombiju» bankas un «zombiju» kompānijas, tas nestrādāja. Un tas nestrādās arī Amerikā.»

Norvēģijā skatītāju nosodījumu ieguvis sporta lielveikalu ķēdes XXL reklāmas video, kurā redzami dažādi zombiji, kas uzbrūk cilvēkiem. Norvēģu sabiedrības sašutums bijis pat tik liels, ka kompānijai reklāmas pārraidīšanas laiku nācās pārcelt uz vēlu vakaru.

Sašutušie norvēģi ar neapmierinātiem komentāriem pārpludinājuši XXL sociālā tīkla Facebook lappusi, norādot, ka video reklāma ir pārāk vardarbīga, provokatīva un muļķīga, un to nedrīkst izrādīt televīzijā laikā, kad reklāmu var redzēt bērni.

Tikmēr pati kompānija XXL norāda, ka šādu reklāmau izvēlējusies, jo cerējusi uzrunāt jauniešus, kuru vidū zombiju tēma pēdējā laikā guvusi ievērojamu popularitāti.

Acīmredzot līdzīgās domās ir arī kāda Dienvidāfrikas reklāmas aģentūra, kas izlēmusi apvienot divus populārus žanrus, lai radītu «zombiju peldkostīmu» kalendāru, kas paredzēts kā daļa no The Walking Dead seriāla reklāmas.

Latvija, kas tiek minēta par piemēru parādu krīzes nomāktajām valstīm, tomēr tuvākajos gados saistību apmēru audzēs.

Piemēram, līdzekļi, kas nepieciešami centrālās valdības parāda atmaksai 2013.gadā - ap 576 milj. Ls - tiks iegūti, no jauna aizņemoties, turklāt, ņemot vērā paredzamo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu, paredzams, ka tuvākajos gados vēl turpinās pieaugt arī parāda kopapjoms.

«Lai nodrošinātu valsts parāda apjoma samazinājumu, neveicot jaunus aizņēmumus, ir jānodrošina valsts budžets ar pārpalikumu vai arī jārod papildu ieņēmumi, kas būtu saistīti, piemēram, ar valstij piederošu aktīvu realizāciju, mērķtiecīgi novirzot šos ieņēmumus valsts parāda atmaksai. Ņemot vērā, ka nākamgad valsts budžetā pārpalikums netiek plānots, valsts parāda saistības nākamgad būs jāturpina pārfinansēt ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos,» tā, paužot finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) nostāju, DB pavēstīja Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.

Apvienojot Rīgas domes Vides departamentu ar Komunālo departamentu , iespējams samazināt darbinieku skaitu par 30, uz algu un telpu īres rēķina ietaupot ap pusmiljonu latu gadā, preses konferencē pavēstīja Rīgas mēra vietnieks Jānis Dinevičs.

Tiesa gan, atlaistajiem darbiniekiem kompensācijās jāizmaksā 85 tūkstoši latu, taču ilgtermiņā apvienošana atmaksāšoties. Turklāt iespējams samazināt darbinieku skaitu vēl — šobrīd štatu sarakstā ir 32 Kapsētu pārvaldes sētnieki, kuru vietā varētu pirkt pakalpojumu no kādas firmas. Ja nodibinātu atkritumu apsaimniekošanas aģentūru, Atkritumu saimniecības nodaļā plānoto 9 darbinieku vietā varētu strādāt divi, uzskata J. Dinevičs.

"Nevaru teikt, ka abi departamenti būtu strādājuši efektīvi, abiem ir ko pārmest," norādīja J. Dinevičs. Viņš atturējās prognozēt, kas varētu vadīt apvienoto departamentu, taču tam esot jābūt darbiniekam, kas pašlaik strādā vienā vai otrā departamentā, jo cilvēks no malas ar šo specifiku netikšot galā.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Kreditoriem un parāda piedzinējiem būs aizliegts uzrunāt parādnieku svētdienās un svētku dienās, kā arī laika posmā no pulksten 21 līdz 8, paredz topošais ārpustiesas parāda piedziņas likums.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena norāda, ka ar jauno izstrādāto ārpustiesas parāda piedziņas likumu cer nodrošinās taisnīgu un saprātīgu ārpustiesas parāda piedziņu attiecībās ar parādnieku – fizisku personu.

Lai sasniegtu šo mērķi likumprojektā ir paredzēts noteikt kārtību, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam organizējama komunikācija ārpustiesas parāda piedziņā, kā arī ir atrunāta kārtība, kādā risināt parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšana jautājumu, fizisko personu datu izmantošanas jautājumu un noteikt prasību parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam saņemt speciālo atļauju parāda piedziņas pakalpojuma sniegšanai.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Likuma, kas paredzēja ar likumdošanas palīdzību aizsargāt parādniekus, izskatīšanu pēc Finanšu ministrijas lūguma Ministru kabineta komiteja atliek uz nedēļu.

Parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai būs nepieciešama licence, paredz likumprojekts. Tas domāts, lai reglamentētu kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā, nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu, veicinātu parādu labprātīgu atmaksu, kā arī sekmētu iespēju trešajām personām novērtēt fiziskas personas uzņemto maksājuma saistību izpildi.

Viens no iemesliem, kādēļ šāds likumprojekts izstrādāts, ir sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaugošā neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību, turklāt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) tiek saņemtas arvien vairāk sūdzības, kurās patērētāji sūdzas par parādu atgūšanas procesu, nevis pašu preci vai pakalpojumu.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Šodien notiks Latvijas Kultūras fonda (LKF) dibinātāju kopsapulce, uz kuru fonda priekšsēdētājam Pēterim Bankovskim bija uzdots sagatavot pilnsapulcei izvērstu ziņojumu par LKF līdzšinējo darbību sabiedriskā labuma organizācijas statusā. Tiek veikta ārkārtas revīzija, kā arī precizēta projektu pieņemšanas kārtība un vērtēšanas kritēriji. Pēdējos četros gados LKF saņēmis ziedojumus 6,8 miljonu latu apmērā, bet ziedotāji — uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides 85-90% apmērā no ziedojuma summas. «LKF ilgus gadus ir darbojusies kā naudas mijēju kantoris, kas viegli saņem starpniecības procentu, daļa no kura tika izmantota personīgo interešu apmierināšanai,» uzskata valsts kontroliere Ingūna Sudraba. Parex banka šajā laika posmā «ziedojusi» LKF gandrīz 2,4 miljonus latu, bet katra gada beigās Parex ar LKF starpniecību maksāja kādai ārzemēs reģistrētai ofšora firmai, kuras īpašnieki nav zināmi. Tāpat caur LKF finansēti citu valstu firmu pētījumi «Eiro — monetārā ūnija Eiropas Savienības integrēšanās un paplašināšanās procesos», «Latvijas kā Eiropas Savienības potenciālās dalībvalsts sagaidāmo investīciju infrastruktūru sakārtošanai, pilnveidošanai un attīstībai apgūšanas optimālākās iespējas», «Eiropas Savienības struktūrfondu iespēju izpēte un potenciālie realizācijas ceļi multikulturālas daudzvalstu savienības ietvaro»" un citi, kam ar kultūru nav nekāds sakars. Toties Parex ir saņēmusi ienākuma nodokļa atlaides. Veicot LKF naudas plūsmas analīzi, tika konstatēti gadījumi, kad ziedotājs un ziedojumu saņēmējs ir viens un tas pats kantoris. Piemēram, Rietumu banka kā vienu no ziedojuma mērķiem norādījusi vecas diskomūzikas koncerta sniegšanu pašu bankas VIP klientiem, bet Radio SWH caur LKF ziedojuši naudu pasaules mūzikas svētku organizēšanai, un šī nauda pēc procentu ieturēšanas pārskaitīta atpakaļ Radio SWH svētku rīkošanai.