Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.
«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.
«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.
«Tas ir Latvijai ļoti aktuāls un izpildāms uzdevums, kas samazinātu Latvijas atkarību no energoresursu importa un ļautu pastāvīgi samazināt enerģijas cenas reģionā. Jau pašlaik ievērojami atpaliekam no mūsu kaimiņvalstīm, kurās aktīvi apgūst vēja un saules enerģijas izmantošanu, tādējādi radot sev lētu enerģijas ražošanas resursu bāzi nākotnei. Tikmēr Latvijā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana ir praktiski apstājusies, jo pastāvīgi mainīgā situācija saistībā ar šīs nozares atbalstu rada riskantu klimatu ārvalstu investīcijām, bez kurām lielu AER projektu attīstība faktiski nav iespējama,» skaidro K.Stepanovs.
VEA valdes loceklis atgādina, ka Latvijā obligātā iepirkuma ietvaros līdz pat divām trešdaļām zaļās enerģijas ražošanai paredzētā atbalsta nonāk pie dabasgāzes koģenerācijas spēkstacijām, kas pēc būtības ir salīdzinoši dārgāks fosilais resurss. «Tas faktiski veido absurdu situāciju, kad, pārskatot obligātā iepirkuma izmaksas, jāmeklē veidi, kā ierobežot zaļās enerģijas atbalstu, lai aizstāvētu investīcijas fosilo resursu spēkstacijās. Tā vietā, lai izvērstu cīņu ar visu AER nozari obligātā iepirkuma sistēmā ir skaidri jānodala zaļie un fosilie resursi un jāveido uz efektīvu sadarbību vērsta platforma, kur enerģijas ražošana no AER tiek uzlūkota kā integrēta ilgtspējīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, nevis kāds svešķermenis. Pretējā gadījumā pieaug risks, ka cīņa ar pagātnes rēgiem, aptur kritiski svarīgas nozares izaugsmi, kurai nākotnē jārūpējas par valsts energoneatkarību un stabilām elektroenerģijas cenām Latvijas patērētājiem,» prognozē K.Stepanovs.
Jau ziņots, ka augustā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa izstrādājusi scenāriju OIK maksājumu atcelšanai, piedāvājot vairāku pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski un vienoti īstenojams, sākot no 2019.gada. OIK likvidēšanas scenārijs paredz atjaunot SEN, noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas, savukārt Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.
EM norāda, ka izstrādātais scenārijs paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts zaļajai enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no IKP līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs. Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants iepriekš DB šo apgalvojumu gan nodēvēja par maldinošu, jo minēto 1% no IKP neveido tikai atbalsts AER. «Atbalsts zaļajai enerģijai veido vien 0,13% no IKP, 0,42% šajā gadījumā attiecas uz jaudas maksājumiem, savukārt 0,45% - uz dabasgāzes koģenerācijas stacijām,» skaidro E.Vīgants. Bažas par EM piedāvāto risinājumu jau izteikuši ne vien darba grupas locekļi un nozares eksperti, bet arī Ministru prezidents Māris Kučinskis. Viņš uzrakstījis A.Ašeradenam adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz šā gada 1. septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu. Aģentūrai LETA M.Kučinskis norādījis, ka EM konceptuālā ziņojuma projekts ir ļoti vispārīgs un tajā netiek runāts par ļoti daudziem jautājumiem. Tāpat Ministru prezidents uzsvēris, ka patlaban ir pēdējais brīdis, kad ekonomikas ministram pievērst uzmanību tam, vai ir izpildīti visi EM uzdotie uzdevumi. «Manuprāt, tas nav izdarīts. Man ir bažas, ka EM konceptuālā ziņojuma projektā nav aptverts tas jautājumu loks, par ko augustā vienojāmies Ministru kabineta komitejas sēdē,» pauda M.Kučinskis.