Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika
Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.
Monotonlauku apkampienā
Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.
Vizbuļos joprojām ir daudz roku darba, tāpēc saimniecība, strādājot kā līdz šim, apstrādāt lielākas dārzeņu platības nespētu. «Ja tā būtu cita nozare, graudi vai gaļas liellopi, tad noteikti varētu apsaimniekot arī lielākas platības,» klāsta Laima. Daži gaļas liellopi saimniecībā ir, jo bioloģiskajā saimniekošanā neiztikt bez mēsliem. Lopu ir tikai tik daudz, lai «ģenerētos mēslojums» (saimnieces vārdiem runājot) un «mēs atdotu zemei to, ko esam no tās paņēmuši». Lopu mēsli sniedz balansu, lai augsne nenoplicinātos, jo ar zaļmēslojuma iesēšanu un iestrādāšanu vien nepietiek, un to pierāda arī biodinamisko saimniecību pieredze. Rudeņos bullēni tiek nodoti Neretas izsoļu namā, tomēr pamatā lopi nodrošina vielu aprites sistēmu saimniecībā kā pašpietiekamā mikrokosmosā. Pašlaik saimniecībā ir tikai pieci gaļas liellopi, tostarp vaislinieks Šarolē bullis Dipis, kurš sver vairāk nekā tonnu. Iepriekš turēti arī vairāk nomātās platībās, taču Zemgalē zeme ir «nenormāli dārga», tāpēc nomātās platības samazinātas, un rucis arī lopu skaits.
Kad lūdzu īsi pastāstīt par saimniecības profilu, Laima atsmej, ka «profils ir feisbukā». Vizbuļi ir visai labi zināma saimniecība bioloģiskās pārtikas ēdēju aprindās, un liels nopelns tajā ir arī Laimas dabiskajai prasmei nemeklēt pēc vārda azotē.
Visu rakstu lasiet Dienas Bizness izdotā žurnāla Biznesa Plāns jaunākajā numurā!
TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:
Pesticīdu izmantošanā apsteidzam kaimiņvalstis
Gulbim noslīkst visas kumelītes
Mana pieredze: Biznesa ideja pārņemta no ASV
Eksportspēja: Bizness, kas dod daudz prieka, brīvības un vērā ņemamus ienākumus
Žurnāls Biznesa Plāns nopērkams arī elektroniskā versijā: https://www.dbhub.lv/biznesa-plans-zemgale
#1/7
Jānis Hercbergs
#2/7
#3/7
#4/7
#5/7
#6/7
