Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.
Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.
Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.
Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.
Tikmēr Krievijas sodīšana par militāro agresiju, kā redzam, iezīmējas ar tirgus pārdali globālā mērogā. Tas attiecas uz energoresursu piegādēm, kravu plūsmām, preču un pakalpojumu noieta tirgiem. Neizbēgama blakne tam ir itin visa sadārdzināšanās, kas savukārt var vairot to valstu skaitu, kuras iebilst pret ekonomisko attiecību saraušanu ar Krieviju – spilgts piemērs tam līdz šim ir Ungārija.
Jo ilgāk ievilksies militārais konflikts Ukrainā, jo vairāk noplaks emocijas, īpaši valstīs, kas tālākas no robežas ar Krieviju un Baltkrieviju vai atkarīgas energoresursu piegādes ziņā, un aizvien biežākas varētu būt arī divkosīgās izpausmes, kad vārdos it kā ir par Ukrainu, taču rīcībā var atklāties mēģinājumi apiet pret Krieviju noteiktās sankcijas.
Jo, Veidenbauma vārdiem runājot, “vēders – dievs visaugstākais.” Cik efektīva var izrādīties civilizētās, attīstītās pasaules norobežošanās no Krievijas un arī konkrētām personām noteiktās sankcijas? Vismaz pašreiz (šis komentārs tapa 11. martā) izskatās, ka neko daudz nelīdz. Jā, varbūt sāpīgas, bet ne tik ļoti, lai atzītu kļūdas, atmestu ambīcijas. Jo ļoti iespējams, ka par lojalitātes saglabāšanu varai pietuvinātajiem kaut kur Eiropā zaudētās jahtas un villas tiek kompensētas ar Krievijas tirgu pametušu ārvalstu kompāniju īpašumiem.
Visādā gadījumā redzam, ka Kremli atbalstošie miljardieri nekādu lielo dumpi neceļ, militārs apvērsums arī nebriest, bet tautas protesti tiek visai demonstratīvi apspiesti. Sarunās ar Ukrainas pārstāvjiem un sabiedrotajiem Krievijas amatpersonas joprojām izmanto ultimātus un neatsakās no savu interešu Ukrainā realizēšanas ar militāru spēku.
Vēl vairāk – ne tikai informatīvajā burbulī ieslēgtajiem Krievijas iedzīvotājiem, bet arī brīvajai pasaulei Krievijas valsts augstākās vadības pārstāvji mēģina iestāstīt, ka... viņu valsts nemaz nekarojot Ukrainā. Vienīgais, kas uztrauc Krieviju, – ka citas valstis piegādā Ukrainai modernus militārās aizsardzības līdzekļus.
Taču te ir viens būtisks faktors, kam noteikti ir vērts pievērst uzmanību, – ja frontes līnija ilgstoši ir nemainīga, tas var tikt tulkots arī kā zīme, ka Krievijas un Ukrainai dāvātais Rietumvalstu bruņojums ir līdzvērtīgi. Tā savukārt būtu Rietumvalstu izgāšanās militāro tehnoloģiju ziņā.
Šīs tendences noteikti būtu jāņem vērā Ukrainas sabiedrotajiem. Un arī tas, ka Krievijas karaspēka ilgstoša palikšana iekarotajās pozīcijās faktiski nozīmē, ka ne tikai Ukraina būs zaudējusi krietnu daļu no savas teritorijas, bet arī to, ka Krievija, par spīti daudzu pasaules valstu pūlēm palīdzēt Ukrainai, būs panākusi lai arī ne visu, ko gribēja, bet lielu daļu no tā, kā arī būs apliecinājusi, ka var darīt, ko grib. Un tas savukārt ar lielu ticamības pakāpi ļauj prognozēt, ka uzbrukumi demokrātiskajām valstīm turpināsies.
