Šķiet, mūsdienu pasaulē jau par normu kļuvusi situācija, kad investori finanšu tirgū masveidā sāk uzpirkt kādas nepareizās kompānijas akcijas. Attiecīgi jaunākais ieraksts šajā pārpratumu lentē saistīts ar aizvien populārākās “Clubhouse” mobilās aplikācijas uznācienu, kas faktiski piedāvā tās lietotājiem jaunu sarunu platformu.
Tad nu attiecīgi investoru bari metušies uzpirkt “ClubHouse Media Group” akcijas. Šādā gadījumā gan lieta tāda, ka šim uzņēmumam nav nekāda sakara ar minēto “Clubhouse” mobilo aplikāciju. Neskatoties uz to, “ClubHouse Media Group” akcijas cena kopš gada sākuma līdz šā mēneša vidum bija palēkusies vairāk nekā par 1000%.
Pēdējo dienu laikā gan tā, nākot atklāsmei, ka šis nav gluži tas īstais “Clubhouse”, atkal visai strauji – par 55% - noplanējusi zemāk. Tā gan joprojām ir par 500% augstāka nekā janvāra sākumā.
Pieejamā informācija liecina, ka “ClubHouse Media Group” ir mediju uzņēmums, kas savu darbību sasita ar tā dēvētajiem influenceriem. Savukārt aiz investoru gribētās “Clubhouse” mobilās aplikācijas stāv privātie investori – jeb tas nav kāds publiski tirgots uzņēmums, par kura akcionāru var kļūt gluži ikkatrs.
Pirms laika saistībā ar sociālo mediju tīrīšanu, kas paredzēja “nepareizo” viedokļu izteicēju atsijāšanu, “Tesla” šefs Īlons Masks nāca klajā ar divu vārdu “tvītu”: “Use Signal” (lietojiet “Signal”). Rezultātā vesela gūzma cilvēku sāka meklēt, kas tad īsti tas ir un sāka iegādāties “Signal Advance” kompānijas akcijas.
Šī uzņēmuma akcijas cena īsā laika sprīdī pieauga par vairākiem tūkstošiem procentiem, lai gan problēma arī tajā gadījumā bija tāda, ka tas bija nepareizais “Signāls”. Jau ziņots, ka “Signal Advance” patiesībā ir ne pārāk liels medicīnas tehnoloģiju uzņēmums. Savukārt Ī. Maska izceltais “Signal” ir privāta organizācija, kurai ir līdzīgs ziņu apmaiņas pakalpojums kāds tas ir “Facebook” piederošajam “WhatsApp”.
No līdzīgas sērijas pagājušajā gadā savukārt jāizceļ tas, ka cilvēku bari sāka iegādāties “Zoom Technologies” akcijas. Patiesībā kompānija, pēc kuras videokonferencēm pandēmija ievērojami auga pieprasījums, gan bija “Zoom Video Communications”.
Iespējams, arvien izteiktāk ir manāms tāds investoru psiholoģiskais stāvoklis, kas saistīts ar bailēm palaist garām guvumus no vēl tālāka pieauguma (Fear of missing out jeb FOMO). Būtībā tas nozīmē, ka investori arvien lielākā mērā akcijas iegādājās tikai tāpēc, ka redz, ka citi tās pērk un gūst pieklājīgu peļņu. Pat nav svarīgi pārbaudīt, vai tas vispār ir kādas pareizās akcijas vilciens.