“Mēs bijām motivēti strādāt, jo 5% PVN likme ļāva plānot attīstību un augt. Diemžēl, atgriežoties vecajā PVN režīmā, pelēkās ekonomikas darboņi daudzus no mums samals,” uzskata zemeņu audzētājs un agronoms, “Augusta zemenes” saimnieks Guntars Dzērve.
Pēdējie trīs gadi lauksaimniecības nozarē strādājošajiem bijuši īpaši grūti (Covid 19 ietekme, izmaksu kāpums, kara Ukrainā ietekme, šī gada pavasara salnas un milzīgais sausums vasarā utt).
Politiķu plānotās nodokļu izmaiņas, atceļot 5% PVN likmi un atgriežoties 21% PVN likmes režīmā, daudziem audzētājiem sagādās vēl lielākas galvas sāpes, jo tiem, kas strādā tā saucamajā mazajā augļu, ogu un dārzeņu tirgū, būs grūti “konkurēt” ar “pelēko” importu. Kā arī, ņemot vērā, ka rezultātā pieaugs pārdotās produkcijas cena, būtiski samazināsies patēriņš.
“Līdz ar to daudzi mazie audzētāji neturpinās darbību nozarē,” tā uzskata “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve.
“Mēs gribam mierīgi strādāt un gūt gandarījumu no sava darba. Bez ēnu ekonomikas darboņu radītajiem efektiem. Ar maksimālu politiķu izpratni un atbalstu. Iespējams, ne Finanšu ministrs Ašeradena kungs, ne viņa padomu devējs Dāldera kungs un izrādās arī Zemkopības ministrs Krauzes kungs nav neko dzirdējuši (vai izliekas neesam) par “pelēko” importu. Tāpēc “liels” būs viņu pārsteigums, kad jau aptuveni pēc gada kā tāda invazīva suga tas būs samalis daudzus audzētājus un pārņēmis nozari. Mēs gribam lepoties par saviem politiķiem, nevis bezspēcībā un no kauna par atsevišķu politisko personāžu aroganci un mazspēju domāt, aizvērt aiz sevis durvis vien nosakot: “Lai tak viņi iet …,” pauž G. Dzērve.
Agronoms informē, ka jau nākamajā dienā, kad izmaiņas normatīvajos aktos stāsies spēkā, katram pircējam veselīga pārtika izmaksās dārgāk. Piemēram, vietējo zemeņu cenas kāpums “plauktā” būs vidēji 1 eiro par 1 kilogramu (pieņemot, ka kilograms zemeņu maksā 5,00 eiro). Tātad politiķu plānotā valsts budžeta glābšana, pirmkārt, sitīs pa pircēju kabatām.
Viņš prognozē, ka cenu kāpums būs novērojams arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē. Savukārt nozarē atgriežoties ēnu ekonomikai, kas pēdējo 7 gadu laikā būtiski samazinājusies, valsts budžeta kabatai garām aizies miljoni.
“Kā mierinājuma āķis nozarei “iemesti” 3 miljoni! Tas izklausās iespaidīgi, bet realitātē tie ir tikai daži simti par hektāru. Savukārt mazajiem ogu audzētājiem tas nozīmē vien dažus simtus kopumā, ja vispār kāds kaut ko saņems. Tāpēc atkārtošos. Ļaujiet mums vienkārši strādāt!” G. Dzērve.