Jaunākais izdevums

Klimata tehnoloģiju uzņēmums “Arbonics”, kas darbojas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā, ir piesaistījis 5,5 miljonu eiro finansējumu no trīs starptautiskiem investoriem, lai turpinātu sadarbību ar zemes īpašniekiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, un rezultātā paplašinātu vienu no Eiropas lielākajiem apmežošanas projektiem.

Uzņēmums jau sadarbojas ar vairāk nekā 130 zemes īpašniekiem Baltijā, tostarp arī Latvijā, un tā mērķis ir turpināt attīstīt darbību arī citās Eiropas valstīs, iepazīstinot zemes īpašniekus ar atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī izglītojot par oglekļa kredītu tirgu un iespējām tajā iesaistīties. Uzņēmums savieno zemes īpašniekus un uzņēmumus, kuri ir gatavi maksāt par oglekļa piesaisti mežos, samazinot to radīto ietekmi uz vidi.

Pērn, sadarbībā ar Tartu Universitātes ģeoinformātikas pētniekiem, uzņēmums izstrādāja datos balstītu digitālu rīku, kas palīdz atrast apmežošanai piemērotu zemi un dažu minūšu laikā aprēķināt arī iespējamos zemes īpašnieku ienākumus no oglekļa kredītiem, ja tiktu veikta apmežošana. Ar digitālā rīka starpniecību analizēti jau vairāk nekā 200 000 hektāru zemes.

Investīcijas 5,5 miljonu eiro apmērā piesaistītas no trīs starptautiskiem investoriem – Japānas iespējkapitāla fonds “NordicNinja”, “Plural”, kas investē jau otro reizi, un šoreiz investoriem pievienojies arī fonds “Tilia Impact Ventures”.

“Šis ir uzņēmums ar misiju par zaļāko nākotni, tāpēc tam ir lielas attīstības iespējas Eiropā. Uzņēmumam ir tehnoloģija, vīzija un komanda – viss nepieciešamais, lai zemes īpašnieki varētu ātri un ērti noteikt apmežošanas vērtību, kā rezultātā tiks veidota pozitīva ietekme uz vidi,” skaidro iespējkapitāla fonda pārstāvis Rainers Sternfelds (Rainer Sternfeld).

Zemes īpašnieks no Madonas Toms Jansons, kurš veicis apmežošanu sadarbībā ar “Arbonics”, norāda: “Apmežošana ir ļāvusi paveikt labu darbu planētas labā, vienlaikus gūstot ienākumus no oglekļa kredītiem. Tā ir abpusēji izdevīga situācija, ieguvums mums un videi.”

Papildus sadarbībai ar zemes īpašniekiem šī gada sākumā parakstīts sadarbības līgums arī ar “Swedbank” – uzņēmums palīdz atrast apmežošanai piemērotu zemi, bet banka piedāvā zemes īpašniekiem Latvijā aizdevumus, lai segtu stādu un stādīšanas izmaksas.

Uzņēmums skaidro, ka ieņēmumus no apmežošanas zemes īpašnieki saņem no tiem uzņēmumiem, kuri vēlas samazināt ietekmi uz vidi un ir gatavi maksāt par oglekļa piesaisti mežos. Oglekļa kredītus tirgus attīstās jau aptuveni 30 gadus un pieprasījums pēc oglekļa kredītiem tajā strauji pieaug, jo daudzi uzņēmumi 2030. gadam ir izvirzījuši klimata mērķus.

“Arbonics” līdzdibinātājs Kristjans Lepiks skaidro: “Lielākais pieprasījums nāk no Rietumeiropas uzņēmumiem, piemēram, ķīmisko tehnoloģiju uzņēmumi vēlas samazināt savas darbības ietekmi uz dabu, un mēs savienojam šos uzņēmumus ar mežu īpašniekiem, lai palīdzētu gan vieniem, gan otriem.”

Viņš norāda, ka “pētījumos balstīta un pārbaudīta pieeja sniedz uzņēmumiem pārliecību, ka tie atbalsta darbības, kas patiesi palīdz neitralizēt ietekmi uz vidi. Pateicoties apmežošanai Latvijā un Baltijā, esam piesaistījuši vairāk nekā 200 000 tonnu papildu oglekļa kas nozīmē, ka zemes īpašnieki, kuri jau ir pievienojušies oglekļa tirgum, nākamo 30 gadu laikā varētu gūt papildu ienākumus kopumā 10 miljonu eiro apmērā.”

Uzņēmums “Arbonics” izvēlēts arī par “Mastercard Lighthouse” platformas, kas vērsta uz partnerattiecību izveidi starp daudzsološiem jaunuzņēmumiem un lielām korporācijām, šī gada uzvarētājiem. Tas noticis starptautiskās konferences “Slush 2023” ietvaros šī gada novembrī. Uzņēmums pārsteidza žūriju ar savu risinājumu un potenciālu radīt ilgtspējīgu ietekmi uz cilvēkiem un planētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai daba ar klimata krīzi spēj cīnīties pati?

Jānis Ozoliņš, "Arbonics" pārdošanas speciālists,04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās plaši tiek diskutēts par dažādiem rīkiem, kas var palīdzēt pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisiju apmēru. Tiek uzsvērta gan tehnoloģiju, gan dabā balstītu risinājumu izmantošana, taču vissvarīgākais ir stratēģiska pieeja un esošo iespēju un resursu apzināšana, vienlaikus sniedzot pozitīvu pienesumu gan videi, gan cilvēkiem.

Ar emisiju samazināšanu vien nepietiek

Publiskajā diskursā oglekļa dioksīds (CO2) šodien tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Eksperti lēš, ka gadā tiek radītas aptuveni 50 gigatonnas jeb 50 miljardi tonnu oglekļa emisiju, taču no šī apjoma globāli tiek piesaistītas vien divas gigatonnas CO2. Tas nozīmē, ka tiek emitēts 25 reizes vairāk CO2 nekā to izdodas piesaistīt. Redzot problēmas apmērus, politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji visā pasaulē velta arvien vairāk laika un resursu, meklējot risinājumus CO2 nospieduma samazināšanai. Tomēr svarīgi apzināties – lai spētu sasniegt gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā noteiktos mērķus klimata jomā un saglabāt temperatūras palielināšanos zem 1.5 grādiem, ne tikai jāsamazina esošais emisiju apjoms, bet arī jāpiesaista ogleklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Caur mežu uz klimatneitralitāti

Āris Jansons, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks,24.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimatneitralitātes sasniegšana ir kļuvusi par globālu mērķi, ar kura palīdzību valdības un uzņēmumi visā pasaulē cenšas mazināt cilvēces negatīvo ietekmi uz vidi. Nereti oglekļa emisiju samazināšana tiek piesaukta kā viens no pirmajiem soļiem šī mērķa sasniegšanai.

Taču svarīgi atcerēties, ka oglekli nepieciešams arī piesaistīt un uzkrāt, un mežs ir bieži vien nenovērtēta ekosistēma, ar kuras palīdzību to iespējams panākt.

Klimata pārmaiņas jāpēta ilgtermiņā

Sabiedrības izglītošana par klimata pārmaiņām un to radīto ietekmi vienmēr ir bijis izaicinājums, jo īstermiņā šīs pārmaiņas ir grūti sajūtamas. Mežzinātnes institūtā mēs pētām dabā notiekošos procesus ilgtermiņā un redzam klimata pārmaiņu ietekmi. Vienkāršāk to saskatīt organismiem ar īsāku dzīves ciklu. Piemēram, atsevišķu dendrofāgo kukaiņu (dēvētu par kaitēkļiem) atbildes reakcija uz garākām un siltākām vasarām ir bieža vairāku paaudžu veidošana gadā, kas būtiski ietekmē mežaudzes. Tāpat biežāk novērojam citas iepriekš reti konstatējamas dendrofāgu sugas un to klātbūtnes sekas – koku bojāeju. Līdzīgi vizuāli viegli uztverams klimata pārmaiņu vēstnesis ir vētru postījumi, kuru kļuvis vairāk. Koku atbildes reakcija ir grūtāk pamanāma, tomēr konstatējama, analizējot to pieaugumu ilgākā laika posmā. Pārmaiņas var redzēt arī citās ekosistēmās, piemēram, jūrā un citās ūdenstilpēs. Tur slāpekļa ieneses un temperatūras paaugstināšanās dēļ zilaļģes ir kļuvušas par problēmu, kurai uzmanību pievērš arī medijos.

Komentāri

Pievienot komentāru