Dzeramā ūdens segmentā dārgāks imports ir izspiedis Latvijas lētākos ražojumus. Kas par to ir atbildīgs?
Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc mēs varam ražot un vietējam un ES patēriņam nodot dzeramo ūdeni, kas atbilst ES prasībām. Ir ES direktīva, kas nosaka visā ES kopīgus dzeramā ūdens un pārtikas produktu aprites standartus. Relatīvi vienkārši ir ražot gāzētas un negāzētas fasētas ūdens preces no ES standartam atbilstoša dzeramā ūdens.
Lai ražotu kaut vai vietējam tirgum domātus minerālūdeņus vai avota ūdeņus, ir jāveic ļoti komplicētas ķīmiskās analīzes sertificētā laboratorijā. Līdz ar to Latvijā ir ļoti maz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītu dzeramā ūdens ražotāju.
PVD reģistrā ir 35 ar ūdeni vai ar to saistītu produktu (gāzēts ūdens, ledus utt.) ražotāji. Tikai nedaudzi no tiem ir PVD sertificētie ražotāji ( SIA Karaļavoti, SIA PIEBALGAS ALUS, SIA NAUKŠĒNI u.c. ), kuri savām ūdens ieguves vietām ir veikuši pilnas ķīmiskās analīzes un ir atzīti. Ūdeni pudelēs drīkst fasēt arī tie, kas to importē no citu valstu PVD atzīta resursa vai pudelēs iepilda ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.
Fasētā dzeramā ūdens ražošana
No 2013. gada ir vērojama tendence (CSP dati), ka Latvijā samazinās fasēta negāzēta ūdens ražošana. Ja 2013. gadā Latvijas ražotāji nodeva realizācijai 76,6 miljonus litru fasēta negāzēta ūdens iepakojumus, tad 2021. gadā šis apjoms bija tikai 72,8 miljoni litru. Arī Latvijas ražotāju ienākumi no realizācijai nodotā fasētā negāzētā ūdens apjoma visaugstākie bija 2015. gadā, kad tie deva 10,3 miljonus eiro ieņēmumus. Savukārt 2021. gadā ienākumi no Latvijā realizācijai nodotā fasētā negāzētā ūdens apjoma bija tikai 9,5 miljoni eiro.
Līdzīgas, bet ne tik krasas izmaiņas ir vērojamas minerālūdeņu un gāzēto ūdeņu ražošanā.
Visu rakstu lasiet 8.novembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!