Parakstu apliecināšana pie notāra vai elektroniski būs nepieciešama ne tikai kapitāldaļu pārdošanas gadījumos, bet arī juridiskās adreses reģistrācijai svešā īpašumā.

To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas akceptētie grozījumi Komerclikumā, par kuriem vēl jālemj Saeimai trešajā lasījumā. Vairums aptaujāto komerctiesību eksperu un uzņēmēju atbalsta tā dēvēto antireiderisma grozījumu iekļaušanu Komerclikumā, bet attiecībā par prasību notariāli vai ar elektroniski drošu parakstu apliecināt juridiskās adreses īpašnieka (pārstāvja) piekrišanu tiek izteikts izbrīns.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji, kuri cietuši no kapitāldaļu nozagšanas, pauda prieku par to, ka beidzot tautas priekšstāvji reiderisma problēmu ir aptvēruši un beidzot paredzējuši sava veida drošības vārstuli šādu darbību apgrūtināšanai. «Par šo antireiderisma normu iedzīvināšanu ir runāts vairāk nekā četrus gadus, un beidzot tā varētu arī materializēties,» situāciju vērtē komerctiesību eksperts un LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Īpašu sajūsmu par sagatavotajiem grozījumiem attiecībā uz juridisko adrešu apliecināšanu nepauž komerctiesību eksperts un zvērināts advokāts Aivars Lošmanis. «Tiesībaizsardzības iestāžu mazspējas dēļ Komerclikums kārtējo reizi ir papildināts ar birokrātiskiem šķēršļiem uzņēmējiem,» – tā A. Lošmanis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Saeimas komisijas deputāti ar balsu vairākumu nolēma – uzņēmumus vairs nevarēs reģistrēt svešās adresēs bez to īpašnieka piekrišanas, kurai būs jābūt apstiprinātai notariāli vai arī ar drošu elektronisko parakstu. «Tā ir primitīva, kaut arī efektīva metode, lai saujiņa blēžu nereģistrētu uzņēmumus svešās adresēs bez to īpašnieku piekrišanas, kas reāli apgrūtina visu komersantu dzīvi,» teic A. Lošmanis.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra