Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstījusi gandrīz visus iesniegtos priekšlikumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumiem, izņemot tos, kas attiecas uz pārejas noteikumiem un nosaka, kādos gadījumos varētu notikt pāreja uz tiešajiem norēķiniem.

Proti, vai nu īpašnieki paši izvēlas šādu norēķinu veidu, vai arī, ja nespēj vienoties savā starpā, pāreja notiktu automātiski. DB jau rakstīja, ka tiešo norēķinu ieviešana ir cīņa ar sekām, nevis pašu problēmu – parādiem par komunālajiem pakalpojumiem. Šobrīd komisija līdz 17. jūnijam vēl gaidīs Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) priekšlikumus attiecībā uz pārejas noteikumiem.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs sēdē norādīja: «Kritika jau ir uzklausīta. Pašvaldībām būs jāpilda likums, nevis mums, tāpēc ir svarīgi atlikt šo jautājumu un panākt vienošanos ar LPS un LLPA.»

Visticamāk, tiešie norēķini tiks ieviesti dzīvē, tikai jautājums, kā pāreja būs noteikta likumā. Šobrīd piedāvātais pārejas noteikumu variants nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašniekiem, kas norēķinās par pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību, līdz nākamā gada februāra beigām būs jānolemj, vai viņi vēlas norēķināties tāpat kā līdz šim vai arī pāriet uz tiešajiem norēķiniem. Savukārt, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nebūs pieņēmis lēmumu noteiktajā laikā, tad automātiski tiks noteikts, ka īpašniekam būs ar pakalpojuma sniedzējiem jānorēķinās tieši, bet dzīvojamās mājas pārvaldniekam līdz 30. aprīlim jāsniedz pakalpojuma sniedzējam informācija par mājas īpašniekiem, parādu atmaksas grafikiem, parādiem utt.

Pret šādu automātisku pāreju iebilda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija. Tās vadītājs Andris Akermanis skaidroja, ka viņu priekšlikums būtu – «ja nav pieņemts lēmums noteiktajā laikā, tad norēķinus par pakalpojumiem veic esošajā kārtībā».

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra