Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss «Nasdaq Composite» piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, ASV informācijas tehnoloģiju (IT) firmu akciju cenām būtiski samazinoties sakarā ar bažām par izaugsmes palēnināšanos šajā ietekmīgajā sektorā.

Volstrītas indekss «Nasdaq Composite», ko nosaka galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, kritās par 1,4%, samazinoties par vismaz 1% trešo tirdzniecības dienu pēc kārtas. Saruka arī abi pārējie Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500», kā arī nozīmīgāko biržu indeksi Eiropā un Āzijā.

Kritums notika pirms šonedēļ gaidāmām centrālo banku sanāksmēm ASV, Japānā un Lielbritānijā, kā arī pirms vairākiem ziņojumiem par ekonomikas rādītājiem un firmu peļņu.

IT firmu akciju cenas ASV ir kritušās, kopš uzņēmums «Facebook» pagājušonedēļ vēstīja par izaugsmes palēnināšanos, jo tam vairāk jātērē datu drošības garantēšanai, atbildot uz kritiku par šī sociālā tīkla privātuma politiku.

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pieauga pēc ziņojuma par ASV patēriņa cenu inflācijas samazināšanos un jaunu izlīguma soli ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās.

Analītiķi atzina, ka noskaņojumu uzlabojis arī Turcijas lēmums pacelt procentlikmes, kas izraisījis Turcijas liras vērtības palielināšanos.

«Galu galā tirgu kustību ceturtdien izraisīja nevis samērā neinteresantās Anglijas Bankas vai ECB jaunākās ziņas, ne arī ļoti vajadzīgā un milzīgā Turcijas Centrālās bankas procentlikmju celšana, bet gan vilšanos radošie inflācijas dati no ASV,» sacīja «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

ASV patēriņa cenu gada inflācija augustā samazinājās līdz 2,7% no 2,9% jūlijā, likvidējot vienu spiediena avotu, kas varētu pamudināt Federālo rezervju sistēmu (FRS) pacelt procentlikmes straujāk, nevis pakāpeniski.

«Apple» akcijas cena pieauga par 2,4% dienu pēc tās jauno «iPhone» modeļu prezentācijas, veicinot Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos par 0,8%.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās pēc tam, kad kompānija «Apple» samazināja savu tirdzniecības apjoma prognozi un skaidroja to ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Apple» trešdienas vakarā prognozēja, ka uzņēmuma tirdzniecības apjoms pagājušā oktobra-decembra ceturksnī būs krietni zemāks gan par kompānijas, gan analītiķu iepriekš izteiktajām prognozēm.

«Apple» tagad prognozē, ka tirdzniecības apjoms šajā periodā veidos 84 miljardus dolāru (73,7 miljardus eiro). «FactSet» aptaujātie analītiķi bija prognozējuši, ka pārdošanas apjoms pieaugs par 9% un sasniegs 91,3 miljardus dolāru.

Tirdzniecības apjoma kritums galvenokārt tika izskaidrots ar situāciju Ķīnā, kur palēninājusies ekonomikas izaugsme un «Apple» saskāries ar sīvu konkurenci, ko izrāda tādi iekšzemes ražotāji kā «Huawei» un «Xiaomi».

«Apple» arī atzina, ka patērētāji citos tirgos neiegādājas tik daudz jaunākās paaudzes «iPhone» modeļu, kā uzņēmums bija cerējis. Tas gan daļēji varētu būt skaidrojams ar šo tālruņu augsto cenu.

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu «Breksita» vienošanās izmaiņas.

Londonas biržas indekss pirmdien pavisam nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV biržas pirmdien bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena – Mārtina Lutera Kinga diena.

Lielbritānija 29.martā var izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ja parlaments nepanāks izstāšanās pagarināšanu vai netiks izstrādāts alternatīvs plāns, ar kuru būtu apmierināta arī Brisele.

«Ja vien britu premjere nav nodomājusi izdarīt politisku pašnāvību, [izstāšanās] pagarināšanas pieprasījums ir visticamākais scenārijs un ES, ļoti iespējams, piekritīs; tā būtu pozitīva notikumu attīstība, kas atkal paceltu britu mārciņas vērtību virzienā uz 1,30 ASV dolāriem par mārciņu,» prognozēja ADSS pētījumu vadītājs Konstantins Antis.

Divi no trim ASV biržu indeksiem ceturtdien pieauga, pateicoties tam, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple» kļuva par pirmo privāto uzņēmumu, kura vērtība vērtspapīru tirgū pārsniegusi triljonu ASV dolāru.

Eiropas biržu indeksi kritās, turpinoties bažām par tirdzniecības karu. Frankfurtes biržas indekss saruka par 1,5%, un analītiķi vainoja ASV tarifu draudus, kas sevišķi smagi skartu autobūvniekus. Parīzes biržas indekss kritās par 0,7%, bet Londonas biržas indekss – par 1,0%.

«Apple» akcijas cena ceturtdien pieauga par 2,9% līdz 207,39 dolāriem.

«Apple» akcijas cenas kāpums vēlreiz apliecināja to, ka tehnoloģijas turpina būt par «sektoru, kas virza uz priekšu tirgu,» sacīja «Meeschaert Capital Markets» prezidents Gregorijs Volohins.

Akcijas citās nozarēs tomēr bija pakļautas spiedienam, pastiprinoties bažām par tirdzniecības karu pēc ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver 25% tarifu piemērošanu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas izaugsmi un šaubas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas atšķirīgiem signāliem par tirdzniecības karu ar Ķīnu.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

«Vai ASV un Ķīna tiešām var atrisināt savas domstarpības 90 dienu laikā?» jautāja «National Australia Bank» vecākais stratēģis Rodrigo Katrils.

«Šķiet, ka vajadzēs vairāk progresa detaļu un pazīmju, lai uzturētu sākotnējo patīkamo sajūtu par tirdzniecības pamieru.»

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien krasi kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt bāzes procentlikmi un paredzēja, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī negaidīti ilgi - vismaz līdz 2019.gada rudenim.

Eiro kursa kritums veicināja Eiropas biržu indeksu ievērojamu palielināšanos. Pieauga arī divi no trim ASV biržu indeksiem.

ECB lēmums par procentlikmju nemainīšanu un paziņojums, ka decembrī tiks pārtraukta obligāciju uzpirkšanas programma, sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas lēmumam straujāk paaugstināt procentlikmes.

ECB ceturtdien arī samazināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, taču paaugstināja inflācijas prognozes. Banka prognozes samazināšanu skaidroja ar draudiem, ko rada protekcionisma pieaugums un saspīlējums attiecībā uz globālo tirdzniecību.

«Tirgus iepriekš bija gaidījis, ka 2019.gada pirmajā pusgadā notiks procentlikmju paaugstināšana, tomēr tagad tas vairs nenotiks,» rakstīja Forex.com tehniskais analītiķis Favads Razakzada.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Eiropas biržu indeksi un vairums ASV biržu indeksu trešdien pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības tirdzniecības karam starp ASV un Ķīnu.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Pekina noraidīja Trampa apgalvojumu, ka tā atbild ar muitas tarifu noteikšanu ASV precēm, lai kaitētu viņam gaidāmajās ASV Kongresa starpvēlēšanās, un aicināja ASV izrādīt «respektu» pret Ķīnu.

Analītiķi gan atzina, ka ASV un Ķīnas veiktie pasākumi nav tik skarbi, kā tie varētu būt.

«Tagad, kad Vašingtona un Pekina ir kāpinājušas savu taktiku, tirgos ir sajūta, ka ir noņemts slogs, jo mēs esam pārvarējuši grūtības,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

ASV biržu indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu otrdien pieauga, investoriem mierīgi uztverot tirdzniecību karu starp ASV un Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi īslaicīgi kritās pēc Ķīnas atbildes uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem, bet Volstrītas indeksi pieauga visu tirdzniecības dienu, investoriem uzskatot jauno eskalāciju ASV-Ķīnas tirdzniecības karā par mazāk svarīgu, nekā bija uzskatīts. Reaģējot uz Volstrītas indeksu kāpumu, sāka pieaugt arī Eiropas indeksi.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, valdot bažām par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu, un naftas cenas saruka pēc bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV valdības darba apturēšana ir iespējama, jo ASV prezidents Donalds Tramps draud neparakstīt Kongresa likumprojektu par valdības īstermiņa finansējumu, ja tajā nebūs iekļauti līdzekļi mūra būvniecībai gar Meksikas robežu.

Pirms tam pesimismu tirgū radīja arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas lēmums pacelt procentlikmes, kas tika izdarīts ceturto reizi šogad.

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins intervijā «Fox Business News» gan sacīja, ka «tirgus ir pārmērīgi reaģējis uz FRS komentāriem».

Mnučins arī teica, ka zemas inflācijas saglabāšanās gadījumā FRS varbūt nebūs vajadzības celt procentlikmes nākamgad, lai gan saskaņā ar FRS prognozi nākamgad tas varētu notikt divas reizes.

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Tirdzniecības dalībnieki pagājušās nedēļas beigās bija pozitīvi uztvēruši ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina piedāvājumu Ķīnas amatpersonām tikties, lai novērstu tirdzniecības karu.

ASV mediji tomēr ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas pirmdien vai otrdien noteikt jaunus muitas tarifus ar 10% likmi Ķīnas preču importam līdz 200 miljardu ASV dolāru apmērā. Iepriekš bija pieļauts, ka jaunās ievedmuitas likmes būtu 25% līmenī.

Jau pēc biržu slēgšanas Tramps pirmdien paziņoja, ka ASV nosaka 10% muitas tarifu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurš stāsies spēkā 24.septembrī.

Ķīna pirms tam pirmdien draudēja veikt atbilstošus pretpasākumus, ja ASV noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Investori turpināja rast mierinājumu trešdienas ziņās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno atlikt muitas nodevu piemērošanu ārzemēs ražotajiem automobiļiem, kamēr ASV ir sarunu procesā par tirdzniecības līgumiem ar galvenajiem partneriem.

Kāpumu biržās arī veicināja ASV dati par mājokļu būvniecību, kas pārspēja prognozes, un bezdarbnieku pabalsta pieprasījumu skaita straujāku kritumu par prognozēto.

«Walmart» un «Cisco Systems», kas tiek iekļautas Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» aprēķināšanā, akciju cenas pieauga pēc ziņām par to solīdu peļņu.

Tirgi pievērsa maz uzmanības Trampa noteiktajam aizliegumam ASV uzņēmumiem lietot ārvalstu telekomunikāciju aprīkojumu, kas rada drošības risku, un tiek uzskatīts, ka šis solis nozīmē Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» izspiešanu no ASV tirgus. Ķīnas valdība, kas jau ir iesaistīta tirdzniecības karā ar ASV, pauda sašutumu par šo vēršanos pret «Huawei».

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās, investoriem bažījoties par ASV vēršanos pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju «Huawei» un tās sekām, kamēr abu valstu tirdzniecības karš saasinājās.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušo trešdien parakstīja rīkojumu, dodot Tirdzniecības ministrijai pilnvaras apturēt ASV kompāniju sadarbību ar noteiktiem piegādātājiem no ārvalstīm. Tiek uzskatīts, ka šādi ierobežojumi ir daļa no plašākiem centieniem norobežot «Huawei» no ASV tirgus.

Nedēļas nogalē izskanēja, ka «Google» un citi ASV uzņēmumi sāk saraut saites ar «Huawei».

Apstākļos, kad ASV un Ķīna ir iesaistītas mēnešiem ilgās tirdzniecības sarunās, šī ASV rīcība pret «Huawei» ir «riskants gājiens», savā piezīmē atzina «Eurasia Group» analītiķis Īens Bremmers.

SEB jauno tirgu stratēģis Pērs Hammarlunds sacīja, ka jaunākā notikumu attīstība padara mazticamu iespēju, ka Pekina un Vašingtona izbeigtu savu tirdzniecības strīdu pirms jūnijā gaidāmā G20 samita Japānā.

Pasaules biržu indeksi trešdien pieauga, ASV nākot klajā ar samiernieciskākiem paziņojumiem par tirdzniecību, kas kompensēja vājus ASV aprīļa mazumtirdzniecības un rūpnieciskās ražošanas datus.

Nozares ziņu avoti pavēstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps plāno atlikt muitas nodevu piemērošanu ārzemēs ražotajiem automobiļiem, kamēr ASV ved sarunas par tirdzniecības līgumiem ar galvenajiem partneriem.

Eiropas un ASV biržās, kur tirdzniecības sesiju sākumā bija kritums, to pēkšņi nomainīja kāpums, un to lielā mērā nodrošināja Vācijas autobūvnieku akciju cenu palielināšanās.

Pieauga arī ASV autobūves milžu «General Motors» un «Ford» akciju cenas.

Volstrīta «ir parādījusi tieksmi uz kāpumu pēc jebkuras pozitīvi skanošas tirdzniecības ziņas, un šodiena nebija citāda», konstatēja Briefing.com.

Tirgus cerības vairoja arī ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina Senāta komisijai teiktais, ka Vašingtona ir tuvu domstarpību atrisināšanai ar Meksiku un Kanādu par muitas tarifiem tēraudam un alumīnijam, kas bija radījuši spriedzi starp šiem tirdzniecības partneriem.

Pasaules biržu indeksi trešdien lielākoties kritās, atjaunojoties bažām par tirdzniecības karu pēc mediju ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver 25% tarifu piemērošanu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Londonas biržas indekss saruka par 1,2%, ko veicināja arī vāji Lielbritānijas rūpniecības dati pirms iespējamas Anglijas Bankas procentlikmju celšanas, un mazākā mērā kritās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» kritās. Indekss «Nasdaq Composite» tomēr pieauga, pateicoties ziņai, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» šā biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās jūnijā, strādāja ar 11,5 miljardu dolāru (9,7 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

«Apple» akcijas cena trešdien pieauga par 5,9% līdz 201,50 ASV dolāriem.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un pret eiro trešdien saruka, jo Lielbritānijas valdības lēmums uz laiku apturēt parlamenta darbu palielināja bezvienošanās Brexit iespējamību.

Akciju cenu dinamikā pasaulē bija dažādas tendences. ASV akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu, investoriem noliekot malā bažas par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka parlamenta darba pārtraukums tiks pagarināts līdz 14.oktobrim, kas ir apmēram divas nedēļas pirms 31.oktobrī gaidāmās valsts aiziešanas no Eiropas Savienības (ES).

Britu mārciņas vērtība pret dolāru un pret eiro kritās par vairāk nekā 1%, bet vēlāk šis kritums daļēji samazinājās.

«Mārciņas krituma temps atkal demonstrē valūtas uzņēmību pret bailēm no Brexit,» sacīja tirdzniecības grupas FXTM tirgus analītiķis Hans Tans.